vienīgais pamatojums visiem šitiem jūrmalenes ātruma gaudotājiem ir tas, ka gribas legāli pabraukt ātrāk. gribas un viss. citu argumentu nav.

vai tad tavs pirmais auto arī nebija rotaļu?

esmu kādu laiku braucis ar auto(nebija tas manējais), kuram numurs sākās ar п.

nu šo nāve nerada nekādus zaudējumus. lai cik ciniski tas neizklausītos .

bomāra , bezdarbnieka vai deklasēta elementa nosprāgšana valstij kopumā dot tikai labumu. tajā skaitā finansiālu.

neesi fanam radinieks? pat datumus piefiksējis, kad auto pirkts

kur micubiši?

kuras citas? tās tēmas tak toreiz šitie jokdari saklonēja čupā sadaļu, tāpēc tev likās ka bija

lamāšanās un pļāpu sadaļas neiet uz pirmo lapu.

Fanam meriva nopizģīta?

kādreiz šī bija publiska vide, nāca useri, reģistrējās, komentēja, strīdējās. tad kaut kas notika.

tagad te grūti piesiet publisku vidi. ir līdz 10 useru un viens poltergeists (cep tās nejēdzīgās tēmas). Kāda vairs publiska vide?

tad jau krogā pie galda arī ir publiska vide un var piesiet krimiķi un valdības gāšanu par teicienu pēc piektā ala "...valdis ir sūds, viņu tak derētu nosist..."

rudens, eu rudens.

līdz eiro ieviešanai paspēs nodevalvēt ?

ko?

štrunts par piķi, rekā kūdra rullē - www.db.lv/...

Latvijas zinātnieki pievērsušies pētījumiem, lai kūdra No kurināmā un substrāta tomātiem un puķēm pārtaptu par videi draudzīgu piesārņojuma likvidēšanas līdzekli, krāsvielu, mēslojumu un piedevu būvmateriāliem. Domājot par inovatīviem kūdras produktiem, viņiem ir ne vien idejas, bet arī jau patenti.

Šī dabas resursa krājumi, bioloģiskais un ķīmiskais sastāvs mudinājis zinātniekus padziļināti pētīt iespējas radīt produktus ar lielāku pievienoto vērtību.

«Tradicionāli kūdra tiek izmantota enerģētikā. Latvijā ne – pie mums tā tiek uzskatīta par fosilo kurināmo un siltuma un elektrības ražošanā netiek izmantota. Latvijā iegūtā kūdra tiek izmantota dārzkopībā. Šāda veida produktam pievienotā vērtība ir neliela,» saka Māris Kļaviņš, LU Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes Vides kvalitātes un monitoringa laboratorijas vadītājs.

Kā iegūt vērtīgākus produktus, šiem meklējumiem zinātnieki pastiprināti pievērsušies, izmantojot 2009.–2013. gada valsts pētījumu programmas un citu projektu, piemēram, Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansiālo atbalstu. Meklējumi vērsti vairākos virzienos. Viens no tiem ir sorbenti – materiāli, kas spēj saistīt citas vielas. Sorbentus izmanto, piemēram, lai likvidētu naftas piesārņojumu vidē. Pašlaik lielākoties tiekot izmantoti sintētiskie sorbenti; M. Kļaviņš teic, ka no kūdras izstrādātie ir tikpat efektīvi un krietni lētāki. «Kūdru modificējot, var panākt, ka tās spēja saistīt citas vielas pieaug 10 līdz 50 reizes. Šādus sorbentus varētu izmantot naftas noplūdē gan sauszemē, gan ūdenī par pildmateriālu t.s. bonās.

Kūdra tiekot izmantota arī fosfora un metāla daļiņu piesaistei, šādiem nolūkiem kūdras sorbentu var izmantot notekūdeņu attīrīšanā, min M. Kļaviņš. Rezultāti pētījumiem par sorbentiem ir nostiprināti ar vairākiem patentiem, tostarp iesniegts arī viens Eiropas patents.

Username: anonimikis

Brīdinājums: visi komentāri, kas saturēs rupjības, būs kādu aizskaroši, vai offtopic, var tikt izdzēsti bez brīdinājuma. Ja lietotājs būs iesūtījis rupja, aizskaroša rakstura komentārus, viņa IP adresei un username var tikt liegta iespēja apmeklēt iAuto.

Pirmajam nav izdevīgāk golfā iekārtot suņubūdu, nevis pirkt dēļus priekš tās?

Sviestam tās funkcionālās sakarības nevar tiešā veidā piemērot .

sasēsties pieci cilvēki var arī 80-tajā auzī.

baudāms auto ?

(vietas tajā cr-v nifiga nav)

par Pirmā golfa naudu šis ietu pirkt labākus portālus.

mēs cienam, neļaujam šitiem mākslīgajiem topikiem uzreiz nosprāgt ..

tukšpļūšu asociācija esot nopirkusi portālu.

tolmetā bez rindas.

inženiera skorpis

pārsēdies uz Smartu un aizbrauc vēl tālāk uz ziemeļiem. būs mums miers .

heinrihs-gāze liek hana.

un Rīga ir Vidzemē (tas, lai nesāktu te gudrības mētāt)