Par aizņēmumu kā finansējuma avotu valsts ceļu tīkla uzturēšanai un attīstībai var runāt tikai tad, kad ir izveidots ilgtspējīgs finansējuma modelis valsts budžeta un nodokļu sistēmas ietvarā, tā šodien notiekošajā ikgadējā ceļinieku konferencē norādīja konsultanti no SIA "KPMG Baltics".
"Lai investori vai institūcijas būtu ieinteresētas dot aizdevumu Latvijas ceļu remontdarbiem, tiem ir nepieciešama skaidri iezīmēta finanšu plūsma no kuras šo aizdevumu valsts atdos," uzsvēra KPMG Baltics pārstāvis Edgars Voļskis.
Tikai tad, kad būs panākta valsts autoceļu tīkla ilgtspējība, varēs izvērtēt un izvēlēties optimālo finansējuma struktūru.
Lai iezīmētu valsts autoceļiem plānoto finansējumu, tiek ierosināts atjaunot Autoceļu fondu, kurā novirza ieņēmumus no autoceļu lietošanas nodevas (vinjetes) un transportlīdzekļu ekspluatācijas nodokļa ieņēmumus, kā arī akcīzes nodokļa naftas produktiem palielinājumu.
Pērn par vinjeti iekasēti 18. milj. eiro, bet no transportlīdzekļu ekspluatācijas nodokļa ieņēmumi sasniedza 84 milj. eiro. Ja akcīzes nodokli naftas produktiem palielinātu par 10%, tad papildus veidotos aptuveni 47 milj. eiro lieli ieņēmumi (pērn iekasēti 466 milj. eiro). Tas kopumā veidotu aptuveni 149 milj. eiro lielu finansējumu, kas atbilst pašreizējam valsts budžeta finansējumam valsts autoceļiem.
Konsultanti norāda, ka svarīgākais, paaugstinot akcīzes nodokli, ir nodrošināt procesa caurspīdīgumu, lai autovadītājiem, kuri maksās paaugstināto nodokli, nebūtu šaubu par samaksātā nodokļa izlietojumu.
Līdz 2004. gada 1.janvārim valsts un pašvaldības autoceļu pārvaldīšana, uzturēšana un rekonstrukcija tika veikta no valsts speciālā budžeta – Valsts Autoceļu fonda, kura galvenos ieņēmumus veidoja transportlīdzekļu ikgadējā nodeva un 50% akcīzes nodokļa ieņēmumi no naftas produktiem.
Kā iespējamos finansējuma avotus valsts budžeta un nodokļu sistēmas ietvaros konsultanti nosauca:
- palielināt akcīzes nodokli un izveidot Valsts Autoceļu fondu;
- maksas ceļi;
- kā arī tādus teorētiskus risinājums kā vispārējs nodokļu ieņēmumu palielinājums un valsts budžeta izdevumu restrukturizācija.
Savukārt kā papildu finansējuma avotu var izskatīt aizdevumu, kas var būt:
- valsts aizdevums no esošajiem uzkrājumiem vai emitējot valsts obligācijas;
- starptautisko finanšu institūciju aizdevumi;
- obligāciju emisija;
- pensiju fondu līdzekļu ieguldīšana skaidri strukturētos finanšu instrumentos.
Runājot par maksas ceļu ieviešanu konsultanti norādīja, ka var uzskatīt, ka Latvijā jau ir maksas ceļi, jo kravu pārvadātāji maksā autoceļu lietošanas nodevu jeb vinjeti.
Konsultanti uzsver, ka galvenais mērķis ir panākt Latvijas autoceļu tīkla ilgtspējīgu attīstību. Lai to nodrošinātu, ir jāizveido valsts autoceļu finansēšanas avots valsts budžeta ietvaros, un tikai tad, kad tas būs panākts valsts varēs izvērtēt un izvēlēties optimālo finansējuma struktūru, piesaistot arī finansējumu no citiem avotiem.
