Kā agrāk teikts – par avārijām ir jārunā, jādiskutē (vēlams kompetentā kompānijā), jo nav jau cita ceļa, lai no tām izvairītos, kā citu pieļauto kļūdu izpēte ar sekojošu ierakstīšanu savas uzvedības kodeksa liegumu daļā.
Tādēļ piedāvājam vēl vienu epizodīti no avāriju eksperta krājumiem.
Oskars Irbītis, sertificēts tiesu eksperts:
Šis ir ļoti tipisks negadījuma veids tieši šim laikam – ir ogu un sēņu laiks. Cilvēki dodas uz mežiem, dodas pie dabas. Šī došanās pie dabas ir bieži saistīta ar braukšanu pa maziem ceļiem, bieži šādi ceļi uz šoseju iziet pat bez ceļazīmēm. Autovadītājs, kurš krustojumā gatavojas veikt labo pagriezienu, braucot pa mazāksvarīgu ceļu, un tuvojoties galvenajam ceļam, ļoti rūpīgi skatās pa kreisi, bet neskatās pa labi. Bet kāds uz galvenā ceļa veic apdzīšanas manevru. Latvijā ceļu satiksmes noteikumi atļauj veikt apdzīšanu krustojumā, atrodoties uz galvenā ceļa. Arī jaunajos satiksmes noteikumos šī norma ir saglabāta.
Vienīgais ko šajā situācijā varam darīt, ir pārliecināties par kustības drošību, izbraucot uz galvenā ceļa – skatīties abos virzienos. Kā arī veicot apdzīšanas manevru, ievērot papildus piesardzību, vērot citus satiksmes dalībniekus, atturēties no apdzīšanas krustojumos.
Juris Teteris, CSDD Kvalifikācijas daļas priekšnieks:
Noteikti autovadītājiem pirms izbraukšanas uz galvenā ceļa ir jāpārliecinās par drošību un jāpaskatās abos virzienos. Un tikai tad var veikt manevru. CSDD speciālisti ir izvērtējuši aizlieguma ieviešanas lietderību. Esam studējuši arī ārvalstu pieredzi un analizējuši Latvijas situāciju. Latvijā ceļu tīkls ir ļoti sazarots, ir daudz krustojumu un mazāk svarīgu ceļu pieslēgumu galvenajiem ceļiem, kā arī izbrauktuvju no blakusteritorijām (piem. ceļa tuvumā esošām mājām). Ne pirms visiem krustojumiem ārpus apdzīvotām vietām (sevišķi pirms krustojumiem ar mazas intensitātes ceļiem, meža ceļiem) ir uzstādītas ceļa zīmes. Autovadītājs, kurš brauc pa galveno ceļu bieži vien nevar zināt vai paredzēt, ka tuvojas krustojums. It sevišķi, ja apdzīšanas manevrs ir sākts laicīgi un apdzīts tiek kravas automobilis, šādu krustojumu vispār var nepamanīt. Ieviešot šādu vispārēju aizliegumu, būtiski samazinātos iespējas veikt apdzīšanu. Piemēram, uz Rīgas – Liepājas ceļa, kur ik pēc brīža ir kāds mazāka ceļa pieslēgums vai krustojums.
Mūsuprāt šādām situācijām būtu cits risinājums - šādas bīstamas situācijas būtu jāapzina un bīstamās vietās jāizvieto ceļazīmes “Apdzīt aizliegts”, kā arī jālieto nepārtrauktais ceļa apzīmējums, nevis “uz papīra” jāvieš vēl viens vispārīgs aizliegums Ceļu satiksmes noteikumos.
Didzis Kalnietis, “Stūres kluba” biedrs
Nevar nepiekrist Tetera kungam - Latvijas ceļi ir skaisti, pauguraini, līkumoti. Ceļmalas bieži aizaugušas. Arī satiksmes organizācjas uz tiem ir drīzāk nekāda. Ja aizliegsim apdzīt mazāksvarīgos krustojumos, arī pie katras izbrauktuves no mājām, tad apdzīšana kļūs teju neiespējama.
Šeit, manā skatījumā, ir divi aspekti. Pirmais - zīme "Dodiet ceļu" un šīs prasības neievērošana ir tāds pats pārkāpums, kā apdzīšanas noteikumu neievērošana! Ja to darām pie patreiz spēkā esošajām normām, tad to darīsim arī, ja normas mainīsies, jo normu neievērošana ir mūsu autovadītāju ikdiena. Mainīsies tikai tas, kurš konkrētajā situācijā ir incidenta vaininieks.
Mēs braukdami pie stūres katastrofāli nelietojam pagrieziena rādītājus, pļāpājam pa mobilajiem tālruņiem, sērfojam sociālajos tīklos, rakstām īsziņas, pārkāpjam ātruma ierobežojumus, vecam neatļautus pagriezienus utt.
Otrs aspekts ir, bez jau pieminētā nihilisma, ļoti zemais profesionālais līmenis. Daudziem nav iemaņu apdzīt, kur tas ir atļauts un iespējams, kā arī neapdzīt, kur tas nav atļauts un nav iespējams. Nespēja noturēt vienmērīgu 90 km/h braukšanas ātrumu uz šosejām arī izraisa nevajadzīgu stresu un agresivitāti. Daudzi autovadītāji tīri psiholoģiski nav gtavi piedalīties ceļu satiksmē, jo nezina un nesaprot satiksmes pamatprincipus. Tātad - galvenais ir ievērot tos noteikumus, kas jau ir un “braukt ar galvu”, cienīt citus satiksmes dalībniekus, pieņemt pareizos lēmumus!
Ivars Caune Foto: iAuto.lv
Ivars Caune, rallija vecmeistars
Visu laiku kaut ko aizliegt, aizliegt... Ja aizliegtu Rīgā pārvietoties ar personīgajiem autombīļiem, un to vietā jābrauc būtu ar velosipēdiem, iedomājieties, par cik procentuāli samazinātos auotomobīļu avāriju skaits galvaspilsētā!
Apdzenošai mašīnai izbraukt priekšā var arī traktors no meža vai mopēdists no piemājas celiņa, bet šajā situācijā, ņemot vērā mazāk svarīgā ceļa SLĪPO pieslēgumu, vajadzētu gan padomāt par papildus informāciju sarkanās a/m vadītājam.Piemēram papildus brīdinājuma zīmei par galveno ceļu uzstādīt zīmi STOP, veikt attiecīgu krāsojumu uz braucamās daļas. Ja vēl par maz, var izveidot braucamajai daļai perpendikulāras joslas (tā saucamo vilnīti), kurš pilnīgi noteikti brīdinās, ka jābremzē.
Un vispār ceļu apsaimniekotājiem vajadzētu stingri padomāt par uzkrāsotajām līnijām, par uzstādītajām ceļa zīmēm, par aizmirstajām ceļa zīmēm... lai vienkāršajam braucējam rastos ticība un pārliecība, ka šīs zīmes tiešām atrodas tur, kur tām jābūt un pilda savas funkcijas.
Andris Pļavenieks, “Tālbraucēju akadēmijas” instruktors
- Bīstamākās vietas, it īpaši kaut no vienas puses nepārredzamās no mazāksvarīga ceļa puses, vajadzētu aprīkot ar STOP zīmēm un papildplāksnīti "paskaties pa labi". Tikko biju Austrijā, Itālijā, Čehijā - redzēju daudz papildzīmīšu ar "špikeriem" šoferiem - nepierasti... tāpēc arī pievērš uzmanību...
Manā (braukšanas studentu) apmācības maršrutā/algoritmā ir viena supervieta - braucot pa Kojusalas ielu no Mola puses T-veida krustojums ar Balvu ielu, jāgriežas pa labi Porsche virzienā, kreisā pusē sēta (neko neredz), students pa druskai, pa druskai uz priekšu.... kreisā puse tukša - aiziet!!! Es nobremzēju tā, ka viņam galva knapi noturas uz pleciem. Pārsteigums (viņam) sūrais...lieku paskatīties pa labi un tad braucam 50 m tālāk apstāties, kur seko mans n-minūšu monologs/zīmējums par šo par izgriešanos pa labi principā, un it īpaši ārpus apdzīvotām vietām. Šeit auto var apdzīt viens otru; auto var braukt atpakaļgaitā pari krustojumam (apmaldījās); šoferis ir iedomājies (kļūdījies), ka šis ir vienvirziena ceļš un griežas pa kreisi no kreisā malējā stāvokļa.
Tālāk vēl par šofera skatīšanās ieradumiem - parasti tādas vietās (un ne tikai) šoferis (ja pat paskatās pa labi) meklē objektu ar divām degošām lampām brauktuves labajā pusē....par to, ka kreisajā pusē bija auto ar neislēgtām gaismām - būs rakstīts nekrologā...\
Atis Jansons Foto: iAuto.lv
Atis Jansons, “Latvijas Avīzes” žurnālists
Mēģinu, kā saka, rezumēt. Viens ierosina aizliegt. Otrs un trešais papildināt informatīvo bāzi. Labi priekšlikumi. Bet ne šis, ne tas nav izdarāms ne ātri, ne lēti. Likumu izmaiņas top ilgā saskaņošanas procesā. Zīmes, līnijas, barjeras maksā naudu, kuras budžetā trūkst.
Ko var pilsonis – tūlīt? Noteikumus pārkāpt nedrīkst. Bet sev, savai un līdzpilsoņu drošībai padarīt tos stingrākus taču drīkst? Kāpēc izmantot noteikumu atļauju apdzīt krustojumā, ja tā slēpj sevī ne tikai šajā sižetā redzamās briesmas, bet vēl kādus trīs vai četrus iespējamus konfliktus? Tādēļ, negaidot izmaiņas likumos, papildus zīmes un līnijas, “labas prakses” likumos rakstām – NEAPDZEN KRUSTOJUMĀ! Cik vienkārši. Un bildītē redzamā zilā auto tur nebūtu. Un avārijas nebūtu.
Bet par sarkano steidzīgo – viņa smadzenēs diemžēl ir aplams stereotips. Josla pa labi, uz kuru viņš tik slaidi tēmē, diemžēl nepieder viņam. Ne juridiski, ne fiziski. Bāc! Vai nevajadzēja tomēr apstāties, kaut arī zīme “krustojums ar galveno ceļu” to obligāti neprasa?
Pieraksties uz mūsu jaunumiem YouTube kanālā un abonē to šeit >>>
Iepriekšējā iAuto avārijas analīze ir šeit >>>
uz ceļiem nau disciplīnas,tas galvanais,kurš bagāts,tas vis par ignorē noteikumus.....