Ministru kabinets otrdien atbalstīja Pretmobilitātes infrastruktūras izveides likumprojektu, kura mērķis ir paātrināt Latvijas austrumu robežas militāro stiprināšanu. Likums vēl jāpieņem parlamentam.
Jaunais likums ļaus Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem turpināt darbu pie robežas nostiprināšanas vēl ātrāk un efektīvāk, jo mazinās juridiskos un birokrātiskos ierobežojumus, uzsvēris aizsardzības ministrs Andris Sprūds (P).
Ņemot vērā to, ka pretmobilitātes infrastruktūras izbūve ir laikietilpīgs process, nepieciešams pieņemt Pretmobilitātes infrastruktūras izveides likumu, lai paātrinātu austrumu robežas militāro stiprināšanu, ļaujot izvietot šķēršļus uz robežas un veikt būvniecību gadījumos, kad sākta zemes atsavināšana, nodibinot servitūta tiesības un nosakot tai nacionālo interešu objekta statusu.
Aizsardzības ministrija un Nacionālie bruņotie spēki, īstenojot Latvijas austrumu robežas militārās stiprināšanas un pretmobilitātes plānu, ir identificējuši, ka pretmobilitātes infrastruktūras izbūvei būs nepieciešami dažāda izmēra zemesgabali, kuru kopējā platība sasniedz 2000 hektāru Vidzemes un Latgales reģionā, sešās austrumu pierobežas pašvaldībās - Alūksnes, Augšdaugavas, Balvu, Krāslavas, Ludzas un Smiltenes novados.
Daļa identificēto teritoriju nav valsts vai pašvaldības, bet gan fizisku vai juridisku personu īpašumā. Tas nozīmē, ka ar katru zemes īpašnieku ir nepieciešams atsevišķi vienoties par nepieciešamo teritoriju iegādi, kas ir laikietilpīgi.
Likums atvieglos Nacionālo bruņoto spēku pretmobilitātes un mobilitātes pasākumu ieviešanu, jo uz to neattieksies būvniecības un mežu apsaimniekošanas normatīvi. Tas nozīmē, ka infrastruktūras izbūvi varēs veikt arī paši Nacionālie bruņotie spēki bez komersantu piesaistes. Tāpat plānots projekta ieviešanā iesaistīt VAS "Valsts nekustamie īpašumi", kas organizēs un nodrošinās visus pretmobilitātes un mobilitātes pasākumiem nepieciešamo materiāltehnisko līdzekļu izvietošanas un infrastruktūras izbūves darbus.
Lai paātrinātu robežas militāro stiprināšanu, militārās pretmobilitātes un mobilitātes infrastruktūras izveidē netiks piemērots publisko iepirkumu regulējums, kas ļaus ietaupīt laiku, stiprinot mūsu valsts robežu.
Likums dos tiesības infrastruktūras izveidei izmantot arī privātpersonām piederošos ceļus un citas teritorijas, kas nepieciešamības gadījumā pēc darbu veikšanas tiks sakoptas.
Ja privātpersonas īpašumā esošais nekustamais īpašums būs nepieciešams pretmobilitātes pasākumu īstenošanai un būs saņemta valdības atļauja, Aizsardzības ministrija veiks zemju atsavināšanu saskaņā ar Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likumu.
Īpašniekus, uz kuru īpašumiem attieksies pretmobilitātes pasākumi, Aizsardzības ministrija uzrunās individuāli pēc likuma pieņemšanas Saeimā. Lai pierobežas iedzīvotāji varētu iegūt informāciju par likumprojekta ietekmi uz viņu īpašumu, pēc likuma pieņemšanas parlamentā tiks nodrošinātas atbilstošas saziņas iespējas. Taisnīgas atlīdzības noteikšanu veiks sertificēts nekustamā īpašuma vērtētājs. Infrastruktūras izveide pierobežā notiks pa posmiem.
Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāre Liene Gātere otrdien Zilupē žurnālistiem teica, ka zemju atsavināšanā katrs gadījums tiks vērtēts individuāli, taču viņa pauda cerību, ka zemju īpašniekiem nebūs jāpārtrauc saimnieciskā darbība.
Gātere arī informēja, ka Saeimā šis likumprojekts provizoriski tiks pieņemts rudens sesijā. Aizsardzības resorā iekšējais laika grafiks ir noteikts 2026.gada janvāris, kad resoram jāinformē zemju īpašnieki.
Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs Raimonds Bergmanis (AS) komisijas izbraukuma sēdē pie valsts austrumu robežas skaidroja, ka topošais likums atsavināmajām zemes platībām ļaus noteikt nacionālo interešu objekta statusu, kā arī vienkāršos šķēršļu izvietošanas un būvniecības procesu uz robežas.
Kā aģentūru LETA informēja Saeimas Preses dienestā, deputāts Zilupē atzina, ka žogs uz austrumu robežas ir uzbūvēts, bet vēl jāpabeidz infrastruktūra un citi pretmobilitātes pasākumi. Neraugoties uz to, ka daļa darbu vēl priekšā, parlamentārietis pauda pārliecību, ka patlaban tiek darīts viss, lai mūsu valsts tiktu aizsargāta "no pirmā centimentra" un nekad vairs neatkārtotos 1940.gada 17.jūnija notikumi.
Jau ziņots, ka Nacionālie bruņotie spēki kopš 2024.gada marta veic Latvijas austrumu robežas militāru nostiprināšanu. Aizsargbūvju izveides mērķis ir atturēt, apturēt un vajadzības gadījumā likvidēt agresoru. Tāpat turpinās 400 kilometru garās Krievijas un Baltkrievijas robežas apsekošana un šķēršļu izvietojuma plānošana. Šogad Latvijas austrumu robežas militārajai nostiprināšanai ir atvēlēti 45 miljoni eiro.
