Valka un Ventspils - Pirmo reizi Latvijā noskaidrotas ceļu satiksmei drošākās pilsētas un novadi 7

Ar mērķi veicināt satiksmes drošību Satiksmes ministrija konkursā "Ceļu satiksmes drošības pašvaldību novērtēšanas indekss 2021" noskaidrojusi ceļu satiksmei drošākās valstspilsētas un novadus Latvijā.

Ņemot vērā ceļu satiksmes negadījumu (CSNg) statistiku novadā un iedzīvotāju viedokli, par ceļu satiksmei drošāko valstspilsētu Latvijā 2021. gadā atzīta Ventspils, savukārt 36 novadu konkurencē pirmajā vietā ierindots Valkas novads.

"Diemžēl statistikas dati par ceļu satiksmes negadījumiem nav iepriecinoši, tādēļ drošības uzlabošanā uz ceļiem ir jāiesaistās visām pusēm. Pašvaldībām ir liela loma ceļu satiksmes drošības uzlabošanā, kas vienlaikus ļauj celt arī kopējo dzīves kvalitāti. Ceru, ka šī balva dos pozitīvu impulsu novadiem un valstspilsētām, ieviešot labāko praksi un pārņemot citviet pārbaudītos veiksmīgos risinājumus. Šādu indeksu plānojam noteikt arī turpmākajos gados. Ceram tādejādi veicināt veselīgu konkurenci un pakāpeniski uzlabot ceļu satiksmes drošību visā valstī," saka satiksmes ministrs Tālis Linkaits.

Par iedzīvotājiem ceļu satiksmei drošāku valstspilsēta 2021. gadā  atzīta Ventspils ar vislabāko statistiku attiecībā uz CSNg, kam seko Rēzekne, kas saņēmusi pozitīvu iedzīvotāju vērtējumu un Liepāja, arī ar zemāku CSNg skaitu pilsētā. Savukārt novadu kategorijā pirmajā vietā ierindots Valkas novads ar zemu CSNg skaitu novadā un labu iedzīvotāju vērtējumu, kam seko Saulkrastu novads ar vislabāko statistiku attiecībā uz CSNg, bet kritiskāku iedzīvotāju novērtējumu un Alūksnes novads ar  zemu CSNg skaitu un pozitīvu vērtējumu no novada iedzīvotājiem.

Konkurss "Ceļu satiksmei drošāko pašvaldību novērtēšanas indekss" norisinās pirmo reizi, nosakot uzvarētājus divās kategorijās:  "Balva – ceļu satiksmes drošākā pilsēta" un "Balva – ceļu satiksmes drošākais novads". Konkursa mērķis ir izcelt un popularizēt labās prakses piemērus par ceļu satiksmes drošības uzlabošanas iniciatīvām, un veicināt izpratni pašvaldību atbildīgo amatpersonu un iedzīvotāju vidū par ceļu satiksmes drošību, sekmējot pakāpenisku ceļu satiksmes drošības uzlabošanu Latvijas pašvaldībās.

Konkursa ietvaros veiktās iedzīvotāju aptaujas par ceļu satiksmes drošību rezultāti liecina, ka 39% Latvijas sabiedrības savās pašvaldībās ceļu satiksmē jūtas droši, savukārt aptuveni puse (49%) satiksmi savā novadā vai pilsētā raksturo kā vidēji drošu. Visnedrošāk satiksmē jūtas tie, kas ikdienā pārvietojas ar elektroskrejriteni (51% no respondentiem), motociklu vai mopēdu (42%) un velosipēdu (40%). Vienlaikus satiksmē jūtas droši vai ļoti droši iedzīvotāji, kas ikdienā pārvietojas ar automašīnām (81%).

Vaicājot par to, kā iedzīvotāji vērtē ceļu infrastruktūras stāvokli viņu pašvaldībās, secināts, ka vairāk nekā trešā daļa respondentu  (35%) nav apmierināti ar esošo situāciju,  62% to vērtē kā apmierinošu un tikai 22% kā labu. Ceļu infrastruktūru un vides risinājumus dzīvojamās zonās un publiskās vietās kā labus vai ļoti labus atzinuši 40% aptaujāto. Vairāk nekā puse aptaujāto (57%) novērtē pēdējā gadā laikā veiktos uzlabojumus ceļu satiksmes drošībā un satiksmes plūsmas pilnveidošanā, vienlaikus aptuveni trešā daļa (36%) atzīst, ka uzlabojumi nav veikti.

Aptaujātie atzīst, ka paši ne vienmēr ievēro ceļu satiksmes noteikumus, tādējādi riskējot ar savu un citu drošību. Visbiežāk pieļautie ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumi autovadītājiem ir braukšanas ātruma ierobežojuma neievērošana ārpus pilsētas (46%) un pilsētā (27%), telefona lietošana esot pie stūres (17%) un pagriezienu nerādīšana (11%). Iedzīvotāji, kas ikdienā pārvietojas ar kājām, atzīst, ka visbiežāk šķērso ielu neatļautā vietā (38%) un neizmanto atstarojošus elementus jeb atstarotājus. Savukārt tie, kas pārvietojas ar velosipēdu, elektroskrejriteni, motociklu vai mopēdu, kā savus visbiežāk veiktos pārkāpumus min braukšanu pa ietvi (13%) un pagriezienu nerādīšanu (11%).

Satiksmes ministrija konkursu rīko pirmo reizi, kā pilotprojektu, lai labāk izprastu situāciju un nākamajos gados konceptu pilnveidotu. Konkursu finansē no Ceļu satiksmes drošības padomes līdzekļiem, saskaņā ar Ceļu satiksmes drošības padomes (2022. gada 16.februāra sēdes protokola Nr. 04.2-05/1) lēmuma 6.1.apakšpunktu.

Īstenojot konkursu, tika veikta pieejamo CSNg statistikas datu un faktu  apkopošana, vērtēšana un analīze, kā arī iedzīvotāju aptauja par ceļu satiksmes drošību un ceļu infrastruktūru savā pašvaldībā. Uzvarētāji noteikti, apvienojot statistikas datus (70% no kopējā rezultāta) un iedzīvotāju aptaujā iegūtos rezultātus (30% no kopējā rezultāta). Pētījums 2022. gada aprīlī veikts ar pētījumu aģentūru Norstat, kur savu viedokli pauda 1506 respondenti visā Latvijā.