40% šoferu uzskata, ka riskus rada braukšanas kultūra, 32% vaino ceļu stāvokli - iAuto

40% šoferu uzskata, ka riskus rada braukšanas kultūra, 32% vaino ceļu stāvokli 16

 

Foto: Publicitātes attēls

Toms Kursītis | 19.jūlijs 2022 10:11

Liela daļa autovadītāju jeb 40% uzskata, ka lielākos riskus uz ceļiem rada pašu paradumi un braukšanas kultūra, 32% šoferu vaino ceļu stāvokli, vēl 15% norāda, ka riskus rada laikapstākļi. 6% uzskata, ka riska faktors ir pieļaujamais alkohola līmenis asinīs, bet 4%, ka automašīnas tehniskais stāvoklis, liecina “Carlsberg 0.0 atbildīgas braukšanas indeksa” dati.

Pētījums atspoguļoja, ka 2% šoferu uzskata, ka riskus rada citi cēloņi, piemēram, miega trūkums un nepareizi organizēta satiksme.

Autovadītāju paradumus un braukšanas kultūru kā būtiskāko riska faktoru biežāk min sievietes (45%), kamēr šādi uzskata 36% vīriešu. Savukārt, stiprā dzimuma pārstāvji par biežāko riska faktoru uzskata ceļu stāvokli (38%), kamēr šādu uzskatu pauž 26% sieviešu.

“Pasaulē ir veikti pētījumi, kas apliecina – uz nedrošiem ceļiem, piemēram, bez marķējuma, apzīmējumiem vai speciālām nomalēm, negadījumi notiek retāk, nekā uz perfekti sakārtotiem ceļiem. Tāpēc, ka uz laba, gluda ceļa cilvēks jūtas drošāk, nepievērš pietiekamu uzmanību tam, ko dara, nekoncentrējas uz braukšanu. Ar vasarā autobraucēji ir relaksētāki, nekā ziemā, tāpēc smagākie negadījumi un pārkāpumi vairāk ir tieši vasarā,” norāda Drošas braukšanas skolas vadītājs Jānis Vanks.

Runājot par autovadītāju braukšanas kultūru, J.Vanks piebilst, ka “autovadītājus var iedalīt trīs nosacītās kategorijās – pārgalvīgie, saprātīgie un bailīgie. Tie, kuriem ir bail, ir tikpat bīstami kā pārgalvīgie. Ja ceļa posmā atļautais ātrums ir 90 km/h, bet kādam ir bail braukt ātrāk par 70 km/h, tas uzreiz izraisīs ķēdes reakciju nevajadzīgai bīstamai apdzīšanai.”

Raugoties uz Eiropas kopējo karti un analizējot ceļu satiksmes negadījumus ar letāliem iznākumiem, varam secināt, ka Latvija jau vairākus gadus pēc kārtas ierindojas “melnajā” trijniekā kopā ar Rumāniju un Bulgāriju. Piemēram, 2020. gadā Rumānijā bija 85 negadījumi ar letālām sekām, Latvijā – 74 un Bulgārijā – 67. Šo negatīvo statistiku rada vairāku lietu kopums – policijas resursu trūkums, lai veiktu regulāras pārbaudes, infrastruktūras kvalitāte, kā arī autovadītāju domāšana un apkārtējo tolerance.

“Carlsberg 0.0 atbildīgas braukšanas indekss” ir bezalkoholiskā alus “Carlsberg 0.0” pētījums, kas tapis sadarbībā ar Drošas braukšanas skolu un pētījumu centru Norstat. Pētījumā, kas veikts aprīlī, piedalījās 1000 Latvijas iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 74 gadiem. Pētījums veikts ar mērķi sekmēt atbildīgu braukšanu un izpratni par to, kas rada papildus riskus uz ceļiem, un kā tos novērst.

 
16 Lasīt visus komentārus → Populārākie komentāri
 
WALA 19.jūlijs 2022 13:41
4 1 Atbildēt

Nē nevajag 2. joslas katrā virz. Un problēma nav "negribas lēni" braukt, bet tipa braucu ātrāk oar kraviniekiem, bet vai nu auto neiet, vai pašam bail kravinieku apdzīt, un tā pamazām viens kravinieks aiz sevis savāc 10-20 bailīgos "uz atļautajiem braucējus" ... un tad arī sākas brīnumi ... Tā ir situācija kas vismaz manā gadījumā raksturo kādus 80% no "lēnbraukšanas" . Par to cik lielas atstarpes tie "kaut kad tuvākajā 5gadē kādu apdzīšu" atstāj - nemaz negribu komentēt ...

msh 19.jūlijs 2022 18:11
3 0 Atbildēt

Pasaki vēl ka uz ceļiem ar sūdīgu segumu tu brauc zem atļautajiem 90 un pirms fočikiem tu sadzēsies zem 90 lai tev var uzspiest mudaka zīmogu...

Tādam kas brauc vpizdu racing režīmā varētu būt nesaprotams kāpēc tie kas ierakstās zem kvīts/bildes apdzen nedaudz lēnāk braucošus, tāpēc paskaidrošu. Pirmkārt, tas pāris kilometrus lēnāk braucošais ir šķērslis priekšā kas aizsedz skatu un kura ātrumam man ir jāpielāgojas kas var arī būt problemātiski [man ir aizdoma ka manam kruīzam varētu būt iekšējas "iedaļas" kur uzliekamais ātrums var gadīties ka arī noapaļojas uz apaļiem kilometriem vai tamlīdzīgi] - ja viņš atrodas man aizmugurē, tad šāda šķēršļa nav. Otrkārt, diezgan bieži gadās ka tam lēnāk braucošajam nemaz nav kruīza un man tur jāsāk čikāties tāpēc ka viņa ātrums peld - atkal, atstājot viņu aizmugurē problēma izpaliek. Vienīgā situācija kur nav vērts tādu apdzīt - pēc pāris trīs kilometriem jānogriežas.

Ja gribi redzēt bezjēdzīgu apdzīšanu, skaties uz tiem kas ir vienu kategoriju zemāk par tevi, "simtupieciniekiem". Vakarrīt klasiska situācija - viens tāds mani izbraucot no Lieģiem Liepājas virzienā apdzina - kā jau parasti tādos gadījumos notiek, iebraucot Liepājā radāmies pie viena luksafora - viss ko viņš ar savu braukšanu kādus 10 kmph ātrāk par mani bija ieguvis - lielāku degvielas patēriņu, vairāk apdzīšanas manevru, lielāku muhļīšanos pirms fočikiem un raustīšanos kā tādu vai tik pretī cepisti nebrauc.

Kļimovs 19.jūlijs 2022 16:49
2 0 Atbildēt

Sliktam dejotājam arī kaut kas traucē, bet vainīgs ir Kariņa un Levita režīms.

 

Pievienot bildi Pievienot video
 
 
Stingri aizliegts iAuto.lv publicētos materiālus izmantot, kopēt vai reproducēt citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai kā citādi rīkoties ar iAuto.lv publicētajiem materiāliem bez rakstiskas EON SIA atļaujas saņemšanas.

Izceltie raksti

No 1,274 eiro - cik šobrīd maksā degviela Igaunijā? 27.12.2025. (+ FOTO) 4

Neste uzpildes stacijā Veru šodien, 27.12.2025. dīzeļdegviela maksā 1,274 eiro, 95 markas benzīns - 1,379 eiro. Salīdzinājumam: Neste (Gulbene): 1,457 un 1,477 attiecīgi par dīzeļdegvielas un Futura 95 litru. Lasīt vairāk

 

Vai atbalsti, ka ziemā tiek mainīts maksimālais atļautais braukšanas ātrums no 110 uz 90 km/h? (+ VIDEO) 73

iAuto.lv kārtējo reizi vērš uzmanību uz to, ka labos laika apstākļos maksimālais ātrums uz Jūrmalas šosejas arī ziemā varētu būt lielāks. Lasīt vairāk

 

Circle K stacijās visā Latvijā pieejama arktiskā dīzeļdegviela 4

Circle K ir uzsācis visu degvielas uzpildes staciju Latvijā apgādi ar dīzeļdegvielu, kas iztur salu līdz -30 °C, lai, iestājoties nakts salnām, visiem autovadītājiem būtu pieejama dīzeļdegviela, kas piemērota lietošanai mīnus grādos. Lasīt vairāk

 

Nosaka Baltijas aizsardzības līnijas izveidei pirmās nepieciešamās teritorijas 10

Valdība pirmdien apstiprināja Baltijas aizsardzības līnijas izveidei nepieciešamās teritorijas, līdz ar to zemes īpašniekus par atsavināšanu sāks informēt jau šogad. Lasīt vairāk

 
 

Lasītākie raksti

Jaunie raksti