Latvijas autovadītāji visneapmierinātākie ir ar tiem satiksmes dalībniekiem, kas traucē braukt ar vēlamo ātrumu, liecina risku apdrošinātāja "If P&C Insurance" ("If") Latvijas filiāles veiktais pētījums.
Tāpat pētījumā atklāts, ka autovadītājiem nepatīk atrasties sastrēgumos, citusatiksmes dalībnieku mēģinājumi apbraukt autovadītājus, kā arī pārāk lēni transportlīdzekļu vadītāji.
Pētījums atklāja, ka pat 40% Latvijas autovadītāju dusmojas, ja kāds no blakus joslas strauji piebrauc priekšā. Vairāk nekā pusei, jeb 55% autovadītāju kaitinoši šķiet, ja kāds pēkšņi viņu priekšā nobremzē, savukārt 48% nepatīk, ka transportlīdzekļi pārvietojas pārāk lēni, apgrūtinot satiksmes plūsmu.
Katrs trešais transportlīdzekļu vadītājs ir neapmierināts, ja neļauj mainīt joslu, lai gan tiek laikus parādīts pagrieziena signāls.
Kā norāda "If" transportlīdzekļu atlīdzību grupas vadītājs Ģirts Kubliņš, tas skaidri parāda, ka cilvēki steidzas un vēlas pēc iespējas ātrāk sasniegt galamērķi. Pētījuma dati liecina, ka autovadītāji nevēlas sev priekšā redzēt lēnus braucējus vai tādus, kas grib viņus apbraukt. Savukārt fakts, ka satiksmes dalībnieku ātruma pārsniegšana ir nepatīkama tikai katram piektajam transportlīdzekļa vadītājam, liecina par bīstamu tendenci - autovadītāji dod priekšroku steigai un sastrēgumos viens uz otru var agresīvi reaģēt, pauž Kubliņš.
Pētījums atklāja, ka gandrīz trešā daļa jeb 27% no visiem aptaujātajiem baidās no citu autovadītāju izrādītajām dusmām uz ceļa, žestikulēšanas vai kliegšanas.
Lai gan autovadītāji savus pārkāpumus vai neētisku uzvedību bieži neatzīst, 13% aptaujas dalībnieku atzina, ka ikdienā pārsniedz atļauto ātrumu. 16% autovadītāju atzina, ka signalizē citiem vadītājiem. Tik pat daudz autovadītāju atzinuši, ka apzināti neļauj citiem transportlīdzekļiem nomainīt braukšanas joslu, neraugoties uz to, ka tiek rādīts pagrieziena signāls. Savukārt 14% žestikulē vai kliedz uz citiem.
Pētījuma dati rāda, ka lielas problēmas rada satiksmes dalībnieki, kas pa vienu un to pašu ceļu pārvietojas ar dažādu ātrumu. Piemēram, pusei autovadītāju traucē tas, ka velosipēdisti brauc pa automašīnām paredzēto ceļa daļu, lai gan blakus ir veloceliņš. 40% autovadītāju nepatīk, ka velosipēdisti brauc starp automašīnām. Tajā pašā laikā 36% aptaujas dalībnieku norādīja, ka viņiem nepatīk, ja velosipēdisti lielā ātrumā apbrauc uz ietves esošos gājējus. Elektrisko skrejriteņu gadījumā tas traucē pat 44% gājēju.
Salīdzinot Baltijas valstu satiksmes kultūru, pētījumā secināts, ka Latvijā autobraucēji ir visneiecietīgākie pret lēniem autovadītājiem, savukārt Lietuvā autovadītāji viennozīmīgi vairāk dusmojas uz pa ceļu braucošiem velosipēdistiem, kā arī uz motociklistiem un motorolleru vadītājiem, kas mēģina apbraukt automašīnas. Igaunijas autovadītājiem visvairāk traucē tas, ka kāds ieņem viņu braukšanas joslu.
"If" veiktajā aptaujā Latvijā, Lietuvā un Igaunijā piedalījās nedaudz vairāk nekā 3000 respondentu.
Vislabākais ir tas, ka neviens (nu tā,k a pilnīgi neviens) komentāros nenojauš kopainu. Šos pētījumus, aptaujas un pasūtījumus veic ar domu, atrast juridisku/pētniecisku iemeslu sākt sodīt visus "atļautais+10" ātruma pārkāpējus.
T;ā ir vienkārša shēma - uztaisam domnīcu, kurā saaicina ekspertus (tāda bija, starp citu aptuveni pirms mēneša), kur nosecin,ak a LV uz ceļiem ir agresīvi un ātruma pārkāpjoši braucēji, tad uztaisa SKDS vai apdrošinātāju aptauju, kurā nosecina, ka avārijas ir tiaki dēļ agresijas un ātruma. un tad ar šo paku - uz Saeimu, kur pieņem likumu uzlikt radariem sodīt par "atļautais +1" un gatavs. ceļus neremontējam, šosejas neveidojam (lai var apdzīt normāli pa joslu teiksim braucos uz ventspili un Liepāju), bet sodus iegriežam. visi samaksā un iegūst tie, kas velkas uz 45km/h, kur atļauts 50km/h (attiecīgi 80km/h, kur atļauts 90km/h)