Krietni vairāk nekā puse – 63% autovadītāji bijuši liecinieki citu šoferu neadekvātai rīcībai uz ceļiem, taču nav ziņojuši par to policijai, vēl 14% atzīst, ka ir bijuši liecinieki šādām situācijām un ziņojuši par to atbildīgajiem dienestiem, bet vēl 23% norāda, ka nekad nav bijuši liecinieki šādām situācijām, liecina “Carlsberg 0.0 atbildīgas braukšanas indeksa” dati.
Salīdzinot ar pētījuma rezultātiem pērn, iespējams secināt, ka to autovadītāju skaits, kuri ziņo policijai par citu šoferu neadekvātu rīcību, ir nedaudz samazinājies – pērn šādu atbildi sniedza 15% respondentu. Savukārt, to autovadītāju skaits, kuri ir bijuši liecinieki citu braucēju neadekvātai rīcībai, bet nav ziņojuši policijai, ir pieaudzis par 2%.
“Autovadītāji, kuri kļūst par lieciniekiem neadekvātai braukšanai, mēdz publicēt foto vai video liecības sociālajos medijos, tomēr gadījumu, kad tiek ziņots policijai, joprojām ir procentuāli maz un to skaits pat sarūk. Tā ir būtiska problēma, tāpēc arī uzņēmumiem jāiesaistās tās risināšanā – ilgtspējīga rīcība nozīmē arī atbildību uz ceļa, ne tikai atkritumu šķirošanu un būšanu draudzīgākiem pret vidi. Tieši tāpēc ir būtiski izglītot autovadītājus un mudināt nebūt iecietīgiem pret šāda veida pārkāpumiem. Arī mūsu uzņēmuma autoparka šoferiem regulāri atgādinām, cik svarīgi ir ievērot braukšanas kultūru un atturēties no agresīvas braukšanas vai cita veida pārkāpumiem, kā arī nodrošinām gan teorētiskās, gan praktiskās braukšanas nodarbības,” stāsta “Carlsberg Baltic” izpilddirektors Rolandas Viršilas.
Arī Drošas braukšanas skolas vadītājs Jānis Vanks uzsver, ka iecietība pret citu autovadītāju pārkāpumiem var novest pie bēdīgām sekām. “Latvijas autovadītāji bieži vien ir pārāk toleranti pret neadekvātu citu šoferu rīcību. Gadījumos, kad kļūstam par lieciniekiem pārkāpumiem vai neadekvātai rīcībai kopumā, nedrīkstam palikt malā, par to ir jāziņo policijai. Tieši citu ceļu satiksmes dalībnieku vienaldzība un neiesaistīšanās veicina visatļautības sajūtu dažos autovadītājos,” stāsta J.Vanks.
Pērnā gada aptaujas dati liecināja, ka policijai biežāk ziņo vīrieši (18%), nevis sievietes (12%), šī tendence saglabājusies arī šogad, kas apstiprinošu atbildi par ziņošanu policijai sniedza 16% vīriešu un 12% sievietes. Jānis Vanks skaidro, ka “neadekvāta rīcība uz ceļa var izpausties visdažādākajos veidos, piemēram, neparādot virzienrādītāju, strauji mainot braukšanas joslu, nedodot ceļu un neapstājoties pie gājēju pārejas.” Piefiksējot notikušo un ziņojot par to policijai, iespējams sekmēt atbildīgas braukšanas kultūras veidošanos.
Analizējot datus reģionālā griezumā, pērn bija iespējams secināt, ka visbiežāk policijai ziņoja Rīgas (20%) un Kurzemes (19%) šoferi. Rīgas autovadītāji (23%) saglabājuši līderu pozīcijas arī šogad, taču otrajā vietā ierindojas Zemgales autovadītāji (15%). Visretāk policijai ziņo Kurzemes (9%) un Latgales (7%) autovadītāji.
Pēc iebraukšanas LV no citām EU valstīm nav saprotams:
1) kāpēc LV šoferi pagrieziena rādītāju ieslēdz tikai pēc tam, kad jau ir sākuši bremzēt, vai praktiski jau apstājušies.
2) Kāpēc sēņotāji kreisajā joslā pēc tam, kad viņiem pamidžini sāk bremzēt un tikai tad ieslēdz pagriezienu, kaut nekas netraucē pārkārtoties bez bremžu spaidīšanas.
3) Latvijā neviens neviens nepārkārtojas vidējā joslā, lai dotu iespēju citam šoferim no ieskrējiena joslas bez traucējumiem iebraukt malējā braukšnas joslā. LV šoferi pat piedos gāzi, lai tikai viņiem kāds neizlien priekšā, vai arī izlīdzinās ātrumu ar ieskrējiena joslā esošo auto.
4) kreisajā jolsā braucošais izlīdzina ātrumu ar blakus labajā joslā braucošo auto.
5) LV šoferis sāk paātrināties, tiklīdz viņu kāds apdzen!