Saskaņā ar VAS “Ceļu satiksmes drošības direkcija” (CSDD) veiktās aptaujas* datiem, 28% vecāku ļauj bērniem, braucot automašīnā kā pasažieriem, neizmantot autosēdeklīti vai paliktni, kad bērns vēl nav sasniedzis 150 cm augumu.
Tāpat 61% aptaujāto atklājuši, ka radušās diskusijas ar ģimenes locekļiem, lai pārliecinātu tos izmantot autosēdeklīti, pārvadājot bērnus. Arī Valsts policija apstiprina, ka ikdienā uz ceļa nereti novērotas automašīnas, kurās bērni brīvi pārvietojas pa salonu, sēž klēpī automašīnas vadītājam vai citiem pasažieriem, tā radot būtisku apdraudējumu viņu veselībai un dzīvībai. Tas liecina par vecāku bezatbildību un paviršu attieksmi pret bērnu drošību.
Aptaujā secināts, ka kopumā 11% vecāku bieži atļauj bērniem, braucot automašīnā, neizmantot autosēdeklīti, tikmēr 17% to ļauj dažreiz. 66% nekad neļauj bērniem braukt automašīnā, neizmantojot vecumposmam atbilstošu autosēdeklīti vai paliktni.
Savukārt vaicāti, vai viņiem ir bijušas diskusijas, strīdi ar citiem ģimenes locekļiem par nepieciešamību bērnu pārvadāšanai automašīnā izmantot autosēdeklīti vai paliktni, piemēram, viens no ģimenes vai tuviniekiem ir uzskatījis, ka tas īsos pārbraucienos nav nepieciešams, 61% vecāku atbildēja apstiprinoši. 13% respondentu šādas diskusijas ir bijušas bieži, bet 48% - dažkārt. 39% atbildēja, ka strīdi par šiem jautājumiem viņu ģimenes locekļu, tuvinieku vidū nav bijuši.
Aivars Aksenoks, CSDD valdes priekšsēdētājs, norāda: “Bērna pareiza pārvadāšana automašīnā, gan lietojot atbilstošu autosēdeklīti, gan pareizi sasprādzējot drošības jostu, ir izšķiroša straujas bremzēšanas gadījumā vai notiekot ceļu satiksmes negadījumam. Jāatceras, ka satiksme ir visu tajā iesaistīto dalībnieku mijiedarbība, un, pat ja autovadītājs brauc priekšzīmīgi, nav iespējams paredzēt citu satiksmes dalībnieku kļūdas vai pārkāpumus, kuru rezultātā strauji jābremzē vai jāveic neparedzēts manevrs. Tas ir arī vecāku un pieaugušo atbildības un attieksmes jautājums, un šajā ziņā vecāku pienākums ir rādīt saviem bērniem priekšzīmi jau no pirmā brauciena, gan piesprādzējoties pašiem, gan pārvadājot bērnus automašīnā pareizi.”
Nelietojot autosēdeklīti, bērni avārijās visbiežāk gūst politraumas
Ja brīdī, kad bērns nav piesprādzēts autosēdeklītī, notiek nelaime un automašīna iekļūst avārijā, viņš ir apdraudēts visvairāk.
Turpina Andis Rinkevics, Valsts policijas Prevencijas vadības nodaļas priekšnieks: “Piemēram, strauji atveroties gaisa spilvenam, tas var smagi traumēt bērnu. Tikpat bīstamas ir situācijas, kad trieciena brīdī bērns burtiski lido auto salonā vai izkrīt pa auto logu. Bērnu var traumēt arī viņam blakus novietotie priekšmeti un neatbilstoši pārvadāts mājdzīvnieks. Apzinoties ceļu satiksmes negadījumu nopietnību, sabiedrības uzskatiem par autosēdeklīša lietošanu ir jāmainās. Ir vienkārši aizbildināties ar stāstiem par to, “kā mūs bērnībā pārvadāja bez autosēdeklīšiem”, taču avārijas brīdis ir pavisam cita realitāte. Tāpēc laikus un regulāri trenētiem drošības paradumiem, piesprādzējot automašīnā gan sevi, gan atbilstošā autosēdeklītī arī savus bērnus, ir būtiska ietekme.”
Tikmēr Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas pieredze liecina, ka bērni, kuri tiek pārvadāti automašīnā bez autosēdeklīša, negadījumos visbiežāk gūst politraumas, traumējot iekšējos orgānus, mugurkaulu un galvu.
Kad runa ir par drošību, nedrīkst ļauties bērnu niķiem