Vai negadījums uz ceļa maina Latvijas autovadītāju braukšanas stilu? 5

Starp Baltijas valstīs aptaujātajiem autovadītājiem tieši Latvijas iedzīvotāji (63 %) visvairāk norādījuši, ka pēc negadījuma uz ceļa ir mainījuši savu braukšanas stilu, kļūstot uzmanīgāki un ievērojot satiksmes noteikumus ar lielāku piesardzību, liecina If Apdrošināšanas veiktā aptauja*.

Šis rādītājs uzskatāmi atspoguļo to, ka daudziem autovadītājiem šāda pieredze ir nopietns brīdinājums un mudina uz atbildīgāku attieksmi uz ceļa.

If Apdrošināšanas veiktajā aptaujā Baltijas valstīs 63 % Latvijas autovadītāju (60 % vīriešu un 67 % sieviešu) atzīst, ka pēc negadījuma uz ceļa sākuši braukt piesardzīgāk, lai izvairītos no līdzīgām situācijām nākotnē. Aptaujas dati liecina, ka apzinīgāka braukšana pēc negadījuma īpaši raksturīga vecuma grupām no 18 līdz 24 gadiem un no 45 līdz 54 gadiem, nedaudz mazāk šādas izmaiņas novērotas vecuma grupā no 25 līdz 34 gadiem, bet viszemākie rādītāji fiksēti vecuma grupā no 55 līdz 65 gadiem. Savukārt citu Baltijas valstu autovadītāji pēc negadījuma ir mazāk mainījuši savu braukšanas stilu – tā norādījuši 48 % Lietuvas (39 % vīriešu un 61 % sieviešu) un 47 % Igaunijas (42 % vīriešu un 55 % sieviešu) autovadītāju.

“Fakts, ka vairāk nekā puse autovadītāju pēc negadījuma uz ceļa sāk braukt uzmanīgāk, ir apliecinājums tam, ka cilvēki spēj mācīties no pieredzes un pielāgot savu uzvedību, lai nākotnē izvairītos no līdzīgām situācijām. Taču satiksmes drošība nedrīkst balstīties tikai uz reakciju pēc negadījumiem – mērķim jābūt panākt, lai piesardzība un atbildība kļūtu par neatņemamu braukšanas kultūras sastāvdaļu ikreiz, kad cilvēks sēžas pie automašīnas stūres,” uzsver If Apdrošināšanas Transportlīdzekļu atlīdzības grupas vadītājs Ģirts Kubliņš.

Jautājot latviešu autovadītājiem par to, kāda veida negadījums ietekmējis viņu piesardzību uz ceļa,  31 % latviešu atzīmē, ka tā ir bijusi sadursme ar citu auto uz ceļa, 20 % autovadītāju piedzīvojuši mašīnas iesprūšanu vai saslīdēšanu uz sniegotiem vai slideniem ceļiem, bet 12 %, strauji iebraucot peļķē, pieredzējuši riepu bojājumus, savukārt 11 % nav spējuši novaldīt auto stipru lietusgāžu laikā vai sākusies stipra krusa un apgrūtinātas redzamības dēļ auto ir noslīdējis no ceļa.

Vai Latvijas autovadītāji sniedz palīdzību uz ceļa?

Balstoties uz aptaujas datiem, Latvijā lielākā daļa jeb gandrīz 60 % autovadītāju ir snieguši palīdzību citiem autovadītājiem uz ceļa. Visbiežāk latviešu sniegtā palīdzība ir bijusi tehniska rakstura – lielākā daļa palīdzējuši izstumt transportlīdzekli, kas bija iestidzis sniegā, dubļos vai nokļuvis citos apgrūtinošos apstākļos (28 %). Savukārt 18 % latviešu autovadītāju ir palīdzējuši veikt riepas nomaiņu, 10 % ir izsaukuši neatliekamo palīdzību un 4 % ir snieguši pat pirmo palīdzību negadījuma vietā.

“Lai arī mēs redzam, ka Latvijas autovadītāji ir salīdzinoši atsaucīgi un gatavi iesaistīties, kad uz ceļa kādam nepieciešama palīdzība, tomēr ir reizes, kad nākas evakuēt auto, un te var palīdzēt KASKO apdrošināšanā iekļautā auto diennakts evakuācija uz klienta izvēlētu servisu visā Latvijas teritorijā. Tā nodrošina ne tikai auto evakuāciju tehnisku problēmu vai negadījuma situācijā, bet arī palīdzību, piemēram, ja beidzas degviela, izlādējas akumulators vai tiek pazaudētas atslēgas. Šāda palīdzība ir īpaši svarīga situācijās, kad neviens līdzās nevar palīdzēt un nepieciešama ātra un profesionāla rīcība. Pērn šo pakalpojumu nodrošinājām vairākiem tūkstošiem klientu visā Latvijā,” atklāj Ģ. Kubliņš.

*Aptaujā, kuru If Apdrošināšana veica Latvijā, Lietuvā un Igaunijā, piedalījās nedaudz vairāk par 3000 cilvēkiem.