Lietotāja "Konuss" atbildes

< 1 ... 11 12 13 14 15 16 17 18 19 20 >

Tēma: Volvo XC-90 pret Dacia Duster

Nu, joprojām ir ļoti daudz autostāvvietu, kur apmales ir tik augstas, lai ja ne uzsēstos, tad vismaz apskrāpētu buferus. Ar pseidodžipa 200 mm klīrensu līdz šim regulāri bez rūpēm esmu braucis tādus ceļus un neceļus, kur ar kompaktklases hečbeka 140 mm neriskēju doties iekšā. 6 cm no vienas puses nav pārāk liela starpība, bet tomēr patīkama.

Tēma: Lēna braukšana kreisajā joslā ir bīstamāka par ātruma pārsniegšanu

Vēlos piebilst, ka manis aprakstītais ir tikai novērojums un pieņēmumi, kāpēc cilvēki nebrauc pa labo joslu, bet izvēlās 2. un 3. joslu. Nepretendēju uz to, ka šādi ir jābūt. Ņemot vērā to ka, nogriezties pa kreisi vispār nav kur, tad atrašanās kreisajā joslā ir pieļaujama vienīgi, ja pārējās abas ir aizņemtas - gan apdzīvotā vietā, gan ārpus. Un, ja trešajā joslā braucošo apsteidz pa labo pusi, tad viņš ir āmurs.

Tēma: ko darīsiet, kad dīzels maksās 1Ls/litrā

Pārfrāzējot virsrakstu - ko darīt, kad benzīna cena pārsniedz 1.10 EUR litrā, atļāvos paeksperimentēt ar Latvijas Naftas tirgoto 95-to. Regulāri pildos nestē un pa reizei arī Statoil, bet pēc pēdējā cenu lēciena pamanīju, ka LN tirgo par krietni zemāku summu - kamēr iepriekšējos divos 1.10-1.12 EUR/l, tad LN 1.03-1.04 EUR/l, kas ir ļoti patīkama starpība. Priekšapmaksa gan kasē, gan automātos pie sūkņiem. Ok, senila tā tankštelle gan izskatās, bet pašlaik pēc divām pildīšanās reizēm par degvielu īsti sūdzību nav - ne lielāks patēriņš, ne mazāk jaudas. Cerams, ka ilgtermiņā problēmas neradīs, lai gan pilnīgi pāriet uz LN negrasos, ja pa ceļam, tad kāpēc ne.

Tēma: Lēna braukšana kreisajā joslā ir bīstamāka par ātruma pārsniegšanu

Domāju jau sākot ar posmu, kur Rīgas teritorijā ātruma ierobežojums 90 km/h sākas. Tur arī visādi brīnumi darās, kaut arī pēc CSN braukšana kreisajā joslā šajā zonā ir elastīgāka. Taču tāpat tas ir atrunāts: 99. Apdzīvotās vietās, ja bezsliežu transportlīdzekļu braukšanai vienā virzienā ir trīs vai vairākas joslas, kreisajā malējā joslā atļauts iebraukt tikai šādos gadījumos: 99.1. ja citas braukšanas joslas ir aizņemtas; 99.2. lai nogrieztos pa kreisi vai apgrieztos braukšanai pretējā virzienā; 99.3. lai apturētu transportlīdzekli uz vienvirziena ceļa. Un uzbrauktuves/nobrauktuves tur ir viena pēc otras. Ok, piekrītu - tālāk, ārpus apdzīvotas vietas to ir mazāk.

Tēma: Lēna braukšana kreisajā joslā ir bīstamāka par ātruma pārsniegšanu

Nedēļas nogalē pavēroju situāciju uz Jūrmalenes. Ja neskaita uzbraukšanu un nobraukšanu no šosejas tad tieši tā arī ir - 2. un 3. joslas aizņemtas, 1. brīva un ātrāka, nekā abas pārējās. Nu ok - pirmajā joslā jārēķinās ar pamatīgām risēm, otrajā arī, bet nedaudz mazākām. Trešā josla vislīdzenākā, BET lietus laikā līkumos ir pilna ar ūdeni. Līdz ar to viskomfortablāk pēc idejas ir braukt pa vidējo. Arīdzan tāda aspekta dēļ, ka nav jādomā par pārkārtošanos, kad kāds uzbrauc uz uz šosejas vai pārāk laicīgi sāk bremzēt, lai no tās nobrauktu, un ikviens var apsteigt pa kreiso joslu. Droši vien darbdienās 1. josla arī būs pilnāka, nekā brīvdienās, bet tāpat tā būs brīvāka nekā 2. un 3. joslas. Ja nu tiešām kāds 1. joslā brauc lēnāk, tad reizēm apsteigšanas manevrs jātaisa caur 3. joslu, jo otrajā nebrauc diži ātrāk par pirmajā joslā braucošajiem. Taču, ja nav steiga, tad pirmā josla ir ļoti labs variants. Atceroties Vācijas pieredzi, tad kreisā josla ir vai nu pagaidu iebraukšanai, kādu apsteidzot, vai tiešām lidošanai. Ok, jā - nav mums tādu ātrumu, bet pats princips galīgi neskādēs.

Tēma: Ziemas riepas

Tie mīnus grādi arvien vairāk nāk virsū. Pirms lielās rindas sākas, jāmaina jau tagad. Otrdien likšu virsū Yokohama Geolandar 073 - pēc skata baigās sniega un dubļu riepas, bet runā, ka uz asfalta arī tīri ok. Redzēs..

Tēma: Kāpēc braucam ar miglām+tuvie pilsētā?

Par to bremžu pedāli runājot - VW modeļos esmu manījis auto hold funkciju, kas automātiski ieslēdz stāvbremzi, tiklīdz mašīna apstājas un atlaiž, tiklīdz uzsāk braukt - ērti gan ar automātu, gan manuālo kārbu. Iespējams, citiem ražotājiem arī ir, bet lietojis esmu tikai VW modeļos.

Tēma: Kurā DUS jūs pildat degvielu?

Protams, nav jau nekādi laboratoriskie apstākļi. Arī divreiz braucot vienā virzienā, protams, nevarēs mats matā salīdzināt. Laika apstākļi bija līdzīgi - lēns DA, D vējš 2-3 m/s, kas īpaši palīdzētu vai traucētu.

Tēma: Kurā DUS jūs pildat degvielu?

rudens68 rakstīja: opelis r gan cita lieta vēl: kolēģis darba auto arī brauc Nestes benzīnu un tad uz diviem mēnešiem piespiedu kārtā pildījās statoilā (nestes nebija objekta tuvumā). Secinājums: nestes benža tērējās vairāk, nepilnu litru uz simtiņu. ... Litrs daudz . Bet cik noprotu kolēģim pamainījās maršuts un visticamāk tur vaina
Nedēļas nogalē no Rīgas līdz Liepājai aizbraucu ar Neste degvielu, atpakaļ ar Statoil - abos gadījumos 95. Secinājums tāds, ka nekādas starpības patēriņā un motora darbībā nejūt. Ā, un Liepājā degviela vidēji par kādiem 2-3 centiem dārgāka, nekā Rīgā.

Tēma: Kā Jūs pārbaudiet Volvo automašīnas vēsturi?

Ir 215/65 R16 ripuļi. Zemāku profilu šai mašīnai noteikti negribētu. Pašlaik ir ļoti labs kompromiss starp vadāmību un komfortu, ko gan nevarētu teikt par iepriekšminētajiem 90. gadu brīnumiem. Pilna mašīna nenosēžas, kā tas bija ar Golf 3 un Vento - ne tajos bija komforts, ne vadāmība. Es no šādu - automobiļiem par salīdzinoši saprātīgu cenu neprasu luksusa klases komfortu - protams, nelīdzenumi būs vairāk vai mazāk jūtami atkarībā no balstiekārtas uzstādījumiem (atsperes, amortizatori, riepas u.c.). Jā, fizikas likumi ir tādi paši, kā 1991. gadā, tā arī 2016. gadā. Neapšaubu Tavas erudītās zināšanas tehnikas jomā, un neapšaubu, ka arī vecākas automašīnas var labi saregulēt. Bet, pērkot automobili un dodoties testa braucienā, neviens Tev nepiedāvā 20 balstiekārtas variācijas (ja vien nav kāda speciāla paka vai adaptīvā piekare), neviens nepiedāvā izglītojošus kursus balstiekārtu detaļu kodu apgūšanai, neviens nedod 3 dažādu veidu amortizatorus līdzi. Piedāvājumā ir konkrēti - optimāli noregulēti automobiļi, kuri tad arī tiek salīdzināti. Pieļauju, viena modeļa versijai ir vieni un tie paši uzstādījumi, nevis katram automobilim individuāli rūpnīcā tiek kaut kas pielāgots balstiekārtā, ja viss pārējais ir vienāds. Atšķirības varētu būt versijās - ar dažādu tilpumu motoriem atšķirās auto pašmasa. Lai to kompensētu, pieregulē balstiekārtu. Ne velti, nepiekrauts pikaps pa ceļu lēkās tā kā sienāzis. To piekraujot, uzlabosies vadāmība un stabilitāte, taču tas jau ir specifiskam uzdevumam paredzēts auto. To pašu dara ar dažādām viena modeļa versijām - lielāks, motors, cietākas atsperes, lai izlīdzinātu svara radīto iespaidu. Par balstiekārtu runājot, prātā Gada Auto 2017 izbrauciens ar jauno Volvo S90 pa bēdīgo P101 ceļu no Ventspils līdz Liepājas šosejai (tas, kas gar Ķemeru tīreli) - šīs automašīnas gaitu un mieru salonā nespēja satricināt pat viena no pabriesmīgākajām šosejām Latvijā. Uz Ventspils šosejas brauciena dalībnieki citās automašīnās turējās līdzās, bet uzbraucot uz šī ceļa, aiz muguras esošie arvien vairāk attālinājās, kamēr ar S90 bez problēmām varēja saglabāt ierastos 100-110 km/h. Stūres reakcijas šim kuģim arī bija labas - protams, nekāds asais sportists S90 nav, taču tā galīgi nav prioritāte.

Tēma: Kā Jūs pārbaudiet Volvo automašīnas vēsturi?

msh rakstīja: Kas tur smieklīgs? Nestabilāks, stipri lielāka iespēja ka švaks vadītājs pie ruļļiem, smagāks, augstāki buferi [atceramies to veco avāriju, kur tuaregs pajaunam hondas sedanam pakaļu nonesa līdz stiklam, jo pa buferi netrāpīja] , augstāki lukturi, augstāki stikli - parketnieku gadījumā vēl bieži vien neadekvāti vāji motori, izraisot papildus apdzīšanas manevrus apkārtējajiem [apvienojumā ar otro punktu]. Par maz? P.N. XC90 klasificējas kā SUV, nevis parketnieks - apakšā tomēr ir nevis golfa klases mašīna, bet gan bik lielāka segmenta dzelzis.
Nu tad tā - dažādos periods esmu ilgāku laiku braucis ar tādiem 'autobūves ziedu laiku' braucamajiem kā Golf 2, Golf 3, VW Vento, Nissan Sunny III, kā arī jaunākiem - Golf 5, Honda Civic VII un Mitsubishi Lancer IX. Vārdusakot, ir ko salīdzināt. No šem auto vadīšanas (manevrētspēja, stabililtāte, stūres reakcijas, apstāšanās) ziņā varu uzteikt Golf 5 un Lancer. BET, jau pusgadu braucu ar augstāku un šķietami tūļīgāku mašīnu ar šķietami nīkulīgu 1.4 turbo motoru, un droši varu sacīt, ka manevrētspēja, stūres reakcijas un apstāšanās ir teicama, stabillitātes sajūta lielāka, nekā abos iepriekšminētajos, un pat ar 125 Zs motoru nav problēmu apdzīt ar pilnu automašīnu. Pēdējā laikā ir sanācis braukt arī ar citiem paaugstinātiem braucamrīkiem un secinājumi ir līdzīgi. Un kāpt atpakaļ tādos 'etalonos' kā 3. golfs, Audi 80 u.c. nemaz negribas. Jo atšķirība ir pamanāma. Arī augstāki un lielāki vāģi kā Q5, X5, X3 ir sajūtās līdzīgi. Vienīgais - jāpierod pie lielākiem gabarītiem, taču automašīnu stabilitāti kiritizēt neprasās. Labi, pašlaik man ir viens grūti pārsitams e-talons - Audi Q2, kas ceļam ir burtiski pielīmēts. Par sporta auto šeit nerunāsim - tas ir cits stāsts. Pēc ilgākiem novērojumiem, visbiežāk paaugstinātas bīstamības avots ir VW Passat B3, B4 automobiļi. Tos sastopot, jābūt īpaši uzmanīgi, jo to autovadītāji brauc neadekvāti un neprognozējami, kā arī bieži šo auto tehniskais stāvoklis ir bēdīgs.

Tēma: Audi Q2 2016 tests, atsauksmes un iespaidi

Man KIA neliekas tik prognozējams auto, kā Q2. Protams, tas ir izdevies ļoti labs un praktisks automobilis par ļoti konkurētspējīgu cenu - būtībā pretstats Q2, bet es tam KIA kaut kā vēl līdz galam neuzticos - tieši vadāmības ziņā. Uz grants ceļa nepārliecinošs, bet te visticamāk vainojami lielie diski. Lai gan arī Q2 bija zemprofila riepas, bet grants ceļš bija vēl baudāmāks, nekā līkumots asfalts.

Tēma: Audi Q2 2016 tests, atsauksmes un iespaidi

Testa dienā man nepalaimējās, jo nācās ar šo auto braukt pirmo, un tas uzstādīja visaugstāko latiņu vadāmības un prieka ziņā. Protams, nāca citi pretendenti ar saviem labumiem, bet tās dienas labākās sajūtas palika Audi Q2 automobilī. Nenāk prātā cits tās dienas auto, kurš būtu tik precīzs un atsaucīgs. Varbūt vienīgi jaunais BMW X1, Volkswagen Tiguan bez adaptīvās piekares un Renault Megane kaut kur šai ziņā tuvojas.

Tēma: Nodeva par ārvalstīs reģistrētu auto

Te nu man bija Blue Motion - 149g/km

Tēma: Nodeva par ārvalstīs reģistrētu auto

Un es paguvu sapriecāties par zemo nodokli Tiguanam - nu 81 EUR vietā būs jāmaksā 124 EUR

Tēma: Audi Q2 2016 tests, atsauksmes un iespaidi

Ja mēs uz šo mašīnu skatāmies no praktiskā viedokļa - ļoti maz argumentu, kādēļ to būtu pirkt - dārgs, salīdzinoši augsts degvielas patēriņš, maz vietas pasažieriem aizmugurē, bagāžnieks arī nav no lielajiem. Bet braukšanas prieku šis vāģis prot sagādāt labu labo. Izcili precīza stūrēšana, mazs apgriešanās radiuss, stingra bet tai pašā laikā komfortabla balstiekārta, atsaucīgs 150 Zs motors un DSG kārba - ideāli. Pat ar priekšpiedziņu zemes ceļi ir jautra padarīšana. Paaugstinātais klīrenss noder parkojoties, lai neapskādētu buferus. Emocionāli mani tā mašīna paņēma. Tas nekas, ka par 45 000 EUR var nopirkt divas daudz praktiskākas automašīnas. Īstenībā šo var skatīt arī kā alternatīvu MINI.

Tēma: Lēna braukšana kreisajā joslā ir bīstamāka par ātruma pārsniegšanu

Varam tikai minēt, kas notika epizodi pirms uzfilmētā - cik strauju Infiniti vadītājs tuvojās - vai jau ilgstoši sēdēja. Šeit Dāvi negribētos nosaukt par tipisko lēnbraucēju - ar kādiem +10 apsteidz vidējā joslā braucošos - tāpēc aktuāls jautājums cik strauji uzradās Infiniti. Bet tai pat laikā - 1. josla pilnīgi brīva!!! Pēc savas pieredzes, Jūrmalenes trešā josla u.c. kreisās joslas ārpus apdzīvotām ir vietas, kur ļoti lūru pakaļējos spoguļos. Ja nav intensīva satiksme, tad apsteidzu arī ar savu vēlamo ātrumu, kas ir apm. +10, +15. Bet ja intensīva satiksme, tad apsteigšanas manevru veicu krietni raitāk un tad ir divi varianti - turpinu trešajā joslā skrējēju plūsmā, vai arī atgriežos savā iepriekšējā ātrumā 1. vai 2. joslā. Infiniti vadītājs viennozīmīgi kretīniski izdarījās, it īpaši, ja Dāvis tomēr gatavojās atgriezties blakus joslā. Šeit acīmredzams piemērs, kad kāda pamācīšana (vēl pie tam lielā ātrumā), var novest pie bēdīgām sekām. Kopumā domāju, ka šajā gadījumā Dāvis arī vārdu apmaiņu pie nākamā luksofora īsti nebija pelnījis, jo pēc sava manevra gatavojās atgriezties savā joslā. Nepaveicās, jo no muguras brauca kāds, kurš uzskata, ka visiem pārējiem ir viss jāgarantē.

Tēma: Nissan Navara 2016 tests, atsauksmes un iespaidi

Tas ar automātu, kas pirmajā bildē man arī likās daudz vājāks un drebelīgāks. Pelēkais, ar auduma beņķiem un manuālo kārbu likās daudz komfortablāks. Ar manuālo kārbu jauda pietika arī ašākiem manevriem un degvielas patēriņš arī salīdzinoši labs priekš tik lielas kastes - 8-8.5 l/100km, dinamiski braucot.

Tēma: Lēna braukšana kreisajā joslā ir bīstamāka par ātruma pārsniegšanu

Re, kur var redzēt skaties.lv/zinas/latvija/bez-tabu/trilleris-uz-jurmalas-sosejas-vainigais-pec-avarijas-pat-neapstajas-bet-policija-piever-acis/?utm_source=twitter&utm_medium=link&utm_campaign=social

Tēma: Latvijas Gada auto 2017

Laikam tas arī man sagādāja vispatīkamākās sajūtas un emocijas. Auto galīgi nav no praktiskā gala - nav daudz racionālu argumentu tā iegādei, taču emocionāli ļoti uzrunā.

Tēma: Mēs esam par braukšanas ātruma palielināšanu Latvijā uz 110, 120 un 130 km/h

Es te provocēju domu uz to - kuram tad ir kaut kas no kaut kā jāpaģēr - lielākam pārkāpējam no mazāka, mazākam no lielāka, vai tam, kurš ievēro noteikumus. Vai tam, kurš kreisā joslā iet ar 110 km/h garām plūsmai, kas brauc ar 100 km/h, ir jāspiež grīdā, jo viņam no muguras pietuvojies šoferis, kurš grib braukt ar 130 km/h un signalizē ar tālajiem, vai nav? Tas vietā, kur atļauti ir 90 km/h. Protams - visvieglāk un mierīgāk ir piekopt principu "dod ceļu durakam", bet, kopumā skatoties, ikdienā šādas un līdzīgas situācijas ir ļoti daudz. Un kurš tad beigu beigās ir tas duraks - tas, kurš brauc pēc CSN, vai tas, kuram tas traucē. Atzīstu, ka pats neesmu nekāda avs un ar ātrumu grēkoju - pārsvarā psiholoģisku iemeslu dēļ. Bet allaž turu prātā, ka manas atkāpes no CSN ir tīri un vienīgi mana darīšana un mans risks, cenšoties pēc iespējas mazāk ietekmēt tos, kuri ievēro CSN.

Tēma: Ekoloģija Rīgā - vai centrā aizliegt dīzeļdzinējus

Nekas nebija amputēts - ieguvu mazlietotu. Omammas štuceris Fāterlandē bija pirmais un vienīgais īpašnieks un desmit gadu laikā bija nobraucis apmēram 65 000 km, ievērojot regulāras apkopes pie dīlera. Ar visiem katalizatoriem, iepriekšminētajiem vāģiem tas benzīns tomēr katram citādāk sadeg vai arī izplūdes gāzes citādāk filtrējas. Jaunākajam baigi jāosta, lai kaut ko saostu.

Tēma: Ekoloģija Rīgā - vai centrā aizliegt dīzeļdzinējus

Ja salīdzina 1995. gada benzīna Vento ar 2016. gada benzīna Tiguan, pirmajam tā smaķele daudz jūtamāka.

Tēma: Mēs esam par braukšanas ātruma palielināšanu Latvijā uz 110, 120 un 130 km/h

Tīri teorētiski: Situācija - sešu auto kolonna kas brauc ātrumā 95 - 100 km/h. Tu kolonnai pietuvojies no aizmugures ar 110-120km/h un ar vairākiem piegājieniem pakļauj šos sešus auto vadītājus riskantiem manevriem - apdzīšanai, kas tomēr izjauc šo sešu braucēju vienmērīgo braucienu. Kurš šajā situācijā kam ko uzspiež?

Tēma: Mēs esam par braukšanas ātruma palielināšanu Latvijā uz 110, 120 un 130 km/h

Atis_Jansons rakstīja: Cik reizes, radara skaitļu pieķerts, katrs no mums ir teicis ceļu policistam – „piedodiet, ļoti steidzos”? Nav gadījies? Atkal mānaties. Vai esat viens no retajiem enģeļiem pasaulīgo nerātneļu vidū... Garākajā Latvijā iespējamā ceļojumā – 200 kilometros – braucot ar ātrumu 120 km/h pašlaik atļauto 90 km/h vietā it kā varētu ietaupīt pusstundu. Taču ielāgojiet, ka tas būs iespējams vienīgi tad, ja vidējais (nevis maksimālais!) ātrums būs 120. Vidējo 90 izturēt, virs puslīdz lojālās (tā pie mums pieņemts uzskatīt) 110 km/h robežas nelienot, kaut kā vēl iespējams, bet vidējais 120 prasīs maksimumu celt līdz 150. Ceļa/laika/ātruma sakarības ir tāda savāda lieta. Pietiek kaut dažus kilometrus (apdzīvotā vietā, aiz lēna kravinieka utml.) nobraukt ievērojami lēnāk par iecerēto vidējo, un nāksies 10, 20, 30 km nesties, lai iekavēto atgūtu. Piecpadsmit lēni (50-70 km/h) kilometri 200 km ceļā ir praktiski neizbēgami, ja vien nespēlējat krievu ruleti, likumus un līdzpilsoņus neignorējiet absolūti. Godīga izbraukšana caur apdzīvotām vietām vien Ventspils šosejā nes „zaudējumu” piecas (ja gribat vidējo 90) vai gandrīz desmit minūtes (ja iecerēts 120). Atgūt? Atgūt 10 minūtes var 50 kilometrus braucot vairs nevis ar 120, bet nemainīgiem 200 km/h... V km/h m/sek Laiks (sek) Iegūtais laiks (min)** 1 km 200 kmdistancē „bāze”90 km/h 50 13,9 72 60 16,6 60 70 19,4 51,4 80 22,2 45 90 25 40 00 100 27,7 36 110 30,5 32,7 120 33,3 30 33,3 140 38,8 25,7 150 41,6 24 53,3 200 55,4 18 Padzenājiet, ja gribiet, šīs tabuliņas skaitļus krustām un šķērsām. Vai vienkāršī atcerieties savus biežāk brauktos maršrutus, un godīgi, bez lielības, tajos sasniegtos rezultātus. Man tāds ceļš ir Rīga – Dundaga. 140 kilometri. Puslīdz lojāli tos jābrauc stundu un 40 minūtes. Ja pagadās labs „sponsors” uz no Slokas līdz Strazdei (120-140 km/h), ja viņpus Talsiem, kur ātruma kontrole redzēta reizi 30 gados, palaižu 170 – vinnēju 15 minūtes. Vēl ātrāk? Cauri Pūrei ar 150 neesmu braucis un nebraukšu. Ventspils „rekordisti” brauc. Tieši tādi paņēmieni diemžēl būtu jālieto, ja kāds patiešām steigtos. Tādēļ nemelojiet vismaz sev. Ne jau steiga ir atļautā ātruma pārsniegšanas iemesls. Bezdarbības tārps ir tas, kurš grauž mūs Latvijas tā sauktajās maģistrālēs. Vajadzīga īpaša meistarība, karaliska savaldība, lai ignorētu savu nemieru, citu (spriedzi neizturējušo) skrējiena auru, lai klausītos mūziku, vērotu Dzimtenes (apbrīnojami daudzveidīgo – ha!) dabu un, nemitīgi pievelkot skrējienam būvētā kumeļa grožus, rāpotu uz mērķi... Bez iespējas „izlaist tvaiku”. Bez iespējas? Ticiet man, radaru pircēji – kaut simtreiz vairāk ar šiem štrumentiem apgādātu ekipāžu izlaistu arēnā, skriets tiks joprojām. Jo tāda ir cilvēka daba. Anglijā nesen bija plaša preses kampaņa ar aicinājumiem ne tikai sekot vācu paraugam maģistrālēs, bet arī ievērojami liberalizēt ierobežojumus uz sīkākiem ceļiem (pašlaik tie līdzīgi mūsējiem – 55 mi/h). Viņu runasvīru galvenā tēze ir apmēram šāda – katram komplektam „auto/vadītājs/apstākļi” ir savs Drošais ātrums, kuru pilnībā neizmantot nav daudz labāk kā to pārsniegt. Piekrītu. Lai gan Latvijas apstākļos nekavējoties pacelt šādus lozungus neaicinu. Pārāk daudz specifisku apstākļu. Nelīdzeni ceļi un veci, bet joprojām jaudīgi automobīļi. Pārāk daudz savdabīgu psiholoģisku kompleksu. Stingri noteikumi un vēl stingrāka to izpildes kontrole (ja tā nebūs formāla) gan šeit var noderēt.
Nupat pamērīju vidējo ātrumu maršrutā Saldus - Rīga (caur Dobeli un Jelgavu), pieveicot 127 km distanci. Pa šoseju ar kruīza kontroli līdz Jelgavai 110 km/h, aiz Jelgavas 115 km/h. Apdzīvotās vietās pēc noteikumiem, atsevišķās vietās plūsmā +10km/h. Rezultāti šādi: 127km distance pieveikta 1h 30 min Vidējais ātrums visā distancē 84 km/h. Vidējais ātrums distancē Saldus - Dobele(sākuma robeža) - 91km/h Vidējais ātrums Saldus - Dobele (izbraucot tai cauri) - 84km/h (Dobelē pazaudēti 7km/h) Vidējais ātrums Saldus - Jelgava (sākuma robeža) - 89km/h (atgūti 5km/h) Vidējais ātrums Saldus - Jelgava (izbraucot tai cauri) - 81 km/h (Jelgavā pazaudēti 8km/h) Tiesa, neizskaitīju ārā pazaudēto ātrumu mazajās apdzīvotās vietās. Ja nebūtu sabremzēšanās Jelgavā un Dobelē, distanci varētu veikt par 14 minūtēm ātrāk. Bet galvenais secinājums pēc šiem mērījumiem - lai vidējo ātrumu pēc šādām sabremzēšanām dabūtu atpakaļ iepriekšējā līmenī, ir būtiski jāpārkāpj ātrums. Pat ar ierastajiem +20 vidējā ātruma pieaugums šajā distancē bija niecīgs. Kādu reizi saņemšos un nomērīšu šo pašu distanci uz šosejas braucot ar 100km/h (95 pēc GPS). Vēl jāsaka, ka braukšana 90 km/h vietā ar 120 km/h nav attaisnojuma ar steigu - tā tikai ir ilūzija, bet reāli ietaupījums minimāls. Varbūt garākās distancēs - no Rīgas uz Liepāju, Daugavpili, Ventspili u.tml. Ne jau lielais vairums, kas pārvietojas ar tiem +20 kaut kur steidzas. Tie ir psiholoģiski iemesli, nevis racionāli ieguvumi.
< 1 ... 11 12 13 14 15 16 17 18 19 20 >

Lasītākie raksti

Jaunie raksti