Droni un mākslīgais intelekts – kā nākotnē padarīt lauksaimniecību vēl zaļāku? 2

Tehnoloģiju attīstība maina mūsu ikdienas darbu finanšu, sakaru, enerģētikas un citās nozarēs, taču reti kurš iedomājas, ka arī tik šķietami konservatīva nozare kā lauksaimniecība var piedzīvot ievērojamu izaugsmi ar tehnoloģisko risinājumu palīdzību, un tā sauktā “gudrā lauksaimniecība” kļūst par nozares ikdienu.

Eiropas Komisija arī ir izveidojusi rīcības ceļvedi Eiropas Zaļais kurss, kas paredz visu siltumnīcefekta gāzu emisiju likvidēšanu nākamo 30 gadu laikā, padarot Eiropu par pirmo klimatneitrālo pasaules daļu. Lai to sasniegtu, plānots izmantot arī dažādus tehnoloģiskos risinājumus, piemēram, dronus un mākslīgo intelektu, padarot lauksaimnieku darba ikdienu vieglāku, efektīvāku un videi draudzīgāku.

Lai izvirzītie mērķi tiktu sasniegti, Eiropas komisija ceļvedī norāda, ka jārīkojas būs visām ekonomikas nozarēm, piemēram, investējot jaunās videi draudzīgās tehnoloģijās un sadarbojoties ar starptautiskajiem partneriem, lai uzlabotu globālos vides standartus. Tieši tādēļ Eiropas Zaļais kurss aptver plašu nozaru sarakstu – transports, enerģētika, būvniecība, metāla un tekstila apstrāde, ķīmija un informāciju tehnoloģijas, bet galvenais uzsvars tiek likts uz lauksaimniecību.

Lauksaimniecība bieži vien tiek uzskatīta par vienu no konservatīvākajām ekonomikas nozarēm, tomēr tajā līdz ar tehnoloģiju attīstību ir iespējams ieviest daudzus inovatīvus risinājumus, kas var palīdzēt ātrāk virzīties uz Zaļā kursa izvirzītajiem mērķiem.

Zemkopības ministrijas Lauksaimniecības departamenta Lauksaimniecības ilgtspējīgas attīstības nodaļas vadītāja Kirstīne Sirmā uzsver, ka nākotnē lauksaimnieciskajai ražošanai ir jāstiprina tās ilgtspējība. “Lauksaimniecības nozarē nepieciešams kritiski izvērtēt dažādo resursu izmantojumu un enerģijas patēriņu, vienlaikus nodrošinot lauku apvidu dzīvotspēju, nozares konkurētspēju, kā arī saglabājot un palielinot ienākumus visā pārtikas piegādes ķēdē. Tieši digitalizācijai būs svarīga loma, lai sasniegtu šos mērķus. Svarīgi, lai digitālie risinājumi būtu pieejami gan lielām saimniecībām, gan mazām, jo kā teikts Eiropas Komisijas paziņojumā Eiropas Zaļais kurss, lai neviens netiku atstāts novārtā,” saka Zemkopības ministrijas eksperte.

“Jau kopš seniem laikiem zināms, ka tas zemnieks, kurš vislabāk pārzina savu lauku, iegūst vislabāko ražu. Tomēr, palielinoties apsaimniekotajām platībām, iespēja pašam saimniekam apskatīt katru lauka stūri kļūst aizvien sarežģītāka, un arī vienkārša augu apskate nespēj sniegt visu nepieciešamo informāciju. Tieši šeit savu efektivitāti vislabāk parāda tehnoloģijas, piemēram, droni, kas aprīkoti ar īpašiem sensoriem, spēj ātri un regulāri veikt lauka monitoringu, nosakot vietas, kur augiem trūkst mitruma vai kur uz lauka parādās nezāles. Šāda informācija ļauj saimniekam ātri reaģēt un nodrošināt ūdeni vai augu aizsardzības līdzekļus tieši tur, kur tas nepieciešams, samazinot lauka uzturēšanas izmaksas un nelietderīgi izmantotos resursus,” stāsta Rikijs Čens, “Huawei Technologies” vadītājs Baltijā.

Arī Latvijas lauksaimnieki atzīst jaunāko tehnoloģiju sniegto iespēju priekšrocības. Biedrības "Zemnieku saeima" valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš stāsta, ka pēdējos gados droni un sensori ir kļuvuši par neatņemamu sastāvdaļu precīzajā lauksaimniecībā, kas nodrošina efektīvāku un ilgtspējīgāku lauku uzturēšanu. “Lauksaimniecībā arvien vairāk ikdienas darbi tiek pakārtoti iegūtajiem monitoringa datiem, kurus iegūst ar dažādiem sensoriem, satelītu sistēmām vai droniem. Balstoties uz ievākto informāciju un izmantojot navigācijas sistēmas, mūsdienās lauksaimnieks ir spējīgs efektīvi apstrādāt savus laukus, atbilstoši konkrētā lauka vajadzībām dotajā laika periodā,” saka biedrības, kura apvieno aptuveni 800 biedrus un pārstāv visas lauksaimniecības nozares, valdes priekšsēdētājs.

Arvien plašāka mākslīgā intelekta tehnoloģiju izmantošana ļautu arī daudz efektīvāk izplatīt augiem nepieciešamos mēslošanas un aizsardzības līdzekļus. Tas ne tikai samazinātu vajadzību pēc šīm vielām, kā arī augsnes un gruntsūdeņu piesārņojumu, bet arī palielinātu pārtikas drošību – kaitīgo atliekvielu līmenis dārzeņos vai labības produktos kļūtu vēl zemāks.

Viens no lieliskiem šādas inovatīvas pieejas piemēriem ir tehnoloģiju uzņēmuma Huawei, Nīderlandes telekomunikāciju uzņēmuma KPN, kā arī Vageningenas Universitātes kopīgi realizētais projekts. Tā ietvaros tika risināta problēma, kas saistīta ar kartupeļu bumbuļiem, kas paliek zemē pēc kartupeļu ražas novākšanas. Pārdzīvojot ne tik bargas ziemas, palikušie bumbuļi izaug par nevēlamiem kartupeļu augiem nākošajā kultūrā, kas projekta gadījumā bija cukurbietes. Šie kartupeļu augi rada negatīvu ietekmi uz augsni un, augot ātrāk par cukurbietēm, bloķē gaismu, samazinot cukurbiešu svarīgo uzturvielu absorbciju, tāpēc Nīderlandes likumi prasa šo stādu un bumbuļu iznīcināšanu. Lai tos iznīcinātu lauksaimnieki pielietojuši apsmidzināšanas metodes, kas bojājušas arī cukurbiešu augus. Līdz ar to bija nepieciešamība radīt tehnoloģiju, kas spētu identificēt nevēlamo kartupeļu augus un samazinātu apsmidzināšanas negatīvo ietekmi uz cukurbietēm. Pateicoties 5G tehnoloģiju, dziļās mācīšanās algoritmu un malas skaitļošanas (edge computing) sniegto iespēju apvienojumam, tika radīts autonoms robots, kas aprīkots ar kamerām un precīziem smidzinātājiem, kas savienoti ar herbicīda tvertni un vadības datoru. Jaunizstrādātā tehnoloģija ir sasniegusi 95% precizitāti un stundā spēj aptvert hektāra trešdaļu, kas ievērojami pārsniedz strādnieku ātrumu.

Turklāt tehnoloģijas ir spējīgas tikt galā arī ar jaunās realitātes izaicinājumiem. Covid-19 pandēmija jau parādīja, ka lielās saimniecības, kas piegādā savus produktus uz attāliem reģioniem, viegli ietekmē dažādi pārvietošanās ierobežojumi un kontroles procesi, liekot patērētājiem vērsties pie mazākiem vietējiem tirgotājiem. Mākslīgais intelekts, droni un dažādi citi tehnoloģiju risinājumi padara lauksaimniecību ekoloģiskāku un efektīvāku, kā arī palīdz mazākām saimniecībām kļūt konkurētspējīgākām tirgū.