Kāpēc cilvēki joprojām atbilstoši nenodod nolietotu tehniku? 12

Latvijā ik gadu tiek savākti apmēram 20 000 tonnu nolietotu elektroiekārtu, tomēr būtiska daļa vēl aizvien paliek mājsaimniecībās – novietota pagrabos, šķūņos vai citur, kur tā netiek lietota un netiek pārstrādāta.

Problēma ir gan ērtības trūkums, gan zemā motivācija – bieži cilvēki atliek rīcību, kaut arī tehnika vairs nav efektīva. Kādas ir šīs vilcināšanās sekas un kādas iespējas tiek piedāvātas, lai to mainītu? Par to, kā laikus pamanīt, ka ierīce ir nokalpojusi, kāpēc tās atbildīga nodošana ir būtiska un kāpēc ar informēšanu vien nepietiek, skaidro “LG Electronics” un “Zaļā josta”.

Kas kavē rīcību?

Viens no lielākajiem izaicinājumiem ilgtspējīgas aprites veidošanā ir tas, kā padarīt atbildīgu rīcību vienkāršu un ērti pieejamu ikvienam. Kaut arī sabiedrībā pieaug izpratne par šķirošanas nozīmi, praksē bieži nākas saskarties ar šķēršļiem – laika trūkumu, transporta neesamību vai grūtībām atrast piemērotu nodošanas vietu. Nereti ierīces tiek glabātas ar domu, ka “kādreiz vēl noderēs” vai arī tāpēc, ka to aizvākšana prasa papildu piepūli.

“Lietotāji var nepamanīt, ka ierīce kļuvusi neefektīva,” norāda Andris Kalniņš, “LG Electronics” (LG) produktu treneris. “Jo ilgāk ierīce netiek izmantota vai darbojas daļēji, jo vairāk tas rada liekus izdevumus un slodzi gan mājsaimniecībai, gan videi.” Šādās situācijās ar informēšanu vien nepietiek – nepieciešams arī praktisks atbalsts, ērtas nodošanas iespējas un atgriezeniskā saite no iesaistītajiem pakalpojumu sniedzējiem.

Ražotāju atbildības sistēmas uzņēmuma SIA “Zaļā Josta” vadītājs Jānis Lapsa min, ka elektrotehnikas un elektroiekārtu nodošanas punktus var atrast vietnē “skiroviegli.lv”. “Reizēm šie punkti ir tuvāk nekā šķiet un ir svarīgi, ka šāda veida atkritumi nenonāk sadzīves atkritumos. Tajos ir daudz bīstamu elementu, kuriem nebūtu jānonāk dabā,” skaidro Lapsa.

Kampaņas kā starpposms starp zināšanām un rīcību

Lai iedrošinātu cilvēkus rīkoties, regulāri tiek organizētas lokālas iniciatīvas, kas padara nodošanu pieejamāku. Cilvēki daudz biežāk atbrīvojas no tehnikas, ja to var izdarīt tuvākajā apkaimē vai pat pie savas mājas. Tāpēc tiek piedāvāti risinājumi, kuros iespējams pieteikt izvešanu no dzīvesvietas vai nodot ierīces konkrētā vietā noteiktā dienā.

Daļā projektu tiek piedāvātas arī balvas – piemēram, dāvanu kartes vai sadzīves tehnika. Tomēr, kā norāda Andris Kalniņš, tas nav galvenais motivators. “Lielākajai daļai cilvēku vissvarīgākais ir ērtums. Balvas ir papildu stimuls, bet izšķirošais ir tas, cik vienkārši un saprotami ir rīkoties. Ja viss notiek bez sarežģījumiem, cilvēki iesaistās.”

Jānis Lapsa, “Zaļā josta” valdes priekšsēdētājs norāda, ka uzņēmums ik gadu īsteno vairākus projektus, kuru mērķis ir veicināt nolietotas tehnikas nodošanu. Nodošanas akcijas tiek rīkotas gan pie veikaliem, kuros tirgo dažāda veida elektroniku, gan izbraukuma savākšanu mikrorajonos un citās apdzīvotās vietās. “Taču, neraugoties uz plašo iesaisti, joprojām redzam, ka iesaiste varētu būt vēl augstāka. Ir skaidrs, ka tikai ar kampaņām vien šo ieradumu nevar mainīt visiem – ir vajadzīgs ilgstošs darbs un atkārtota motivācija.”

Ko rāda pieredze ar sabiedrības iesaisti?

Jūnijā vairākās apdzīvotās vietās Latvijā tika īstenota sadzīves tehnikas nodošanas kampaņa “Elektro Re!Starts!”, kurā iedzīvotāji varēja pieteikt nolietotu elektroiekārtu izvešanu no savas dzīvesvietas. Visbiežāk tika nodoti ledusskapji, televizori un veļas mašīnas – tieši tās ierīces, kuras bieži tiek paturētas visilgāk, pat ja netiek lietotas.

Šādas aktivitātes atklāj vienu no būtiskākajiem secinājumiem – cilvēki ir gatavi rīkoties, ja viņiem tiek piedāvāta vienkārša, saprotama un fiziski pieejama iespēja to izdarīt. Tas skaidri parāda, ka problēma nav tikai informācijas trūkumā, bet bieži – praktiskos šķēršļos un ieradumos, kuri ar laiku kļūst par normu.

No atkrituma uz resursu – ko dara ražotāji?

Ražotāju loma pārstrādes sistēmā ir būtiska. LG kopš 2006. gada savācis un pārstrādājis vairāk nekā 5 miljonus tonnu lietotu elektroiekārtu visā pasaulē, no tiem vairāk nekā 532 000 tonnu – tikai 2024. gadā vien. Uzņēmuma ražotnēs pārstrādes līmenis sasniedzis 97,4 %.

Tā nav tikai statistika. Tas apliecina, ka iespējams veidot modeli, kurā atbildība nebeidzas ar pārdošanu, bet turpinās visā produkta dzīves ciklā. LG arī palielina pārstrādātu materiālu īpatsvaru savos izstrādājumos un investē risinājumos, kas samazina CO₂ emisijas jau izstrādes posmā.

Rīkoties vērts pirms viss apstājas

Sadzīves tehnika nav jāsaglabā līdz brīdim, kad tā vairs nedarbojas. Kad tā kļūst skaļāka, mazāk efektīva, patērē vairāk vai vienkārši vairs netiek lietota – tas ir brīdis, kad jāpieņem lēmums. Ne tikai vides, bet arī savas ērtības, drošības un ilgtermiņa izmaksu dēļ.

Lai atvieglotu šo soli, pieejami dažādi šķirošanas punkti, iespēja pieteikt izvešanu un regulāras kampaņas. Turklāt vēl strādājošu, taču pašam nevajadzīgu tehniku var atstāt arī maiņas punktos. Piemēram, “Nomalēs” Brīvnieku ielā 11, Rumbulā, vai “CleanR” šķiroto atkritumu laukumā Vietalvas ielā 5b, Rīgā. Atliek vien izmantot šīs iespējas – apzināti, savlaicīgi un praktiski.