Izstādē „Vide un enerģija 2016", kas no 13. līdz 16. oktobrim notiks Ķīpsalā, varēs aplūkot unikālu Latvijā ražotu saules triciklu – ar saules enerģiju un kāju muskuļu spēku darbināmu pārvietošanās ierīci.
"Doma par saules velosipēdu automātiski ienāca prātā, kad pludmalē ieraudzīju elektrisko velosipēdu. Ar akumulatoru darbināmais velosipēds var noripot vidēji 35 km, un tad jau ideja, ka akumulatoru braukšanas laikā varētu papildināt ar elektrību no saules baterijas, mani vairs neatstāja," tricikla ideju komentē Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūta zinātnieks Dr. Jānis Kleperis, kura vadībā tapa saules tricikla prototips.
Novērtējot Saules enerģijas potenciālu un neizsmeļamību, trīs Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūta jaunieši – Artis Volkovs, Artūrs Gruduls, Mārtiņš Vanags – kopā ar vecākajiem kolēģiem – konstruktoru Jāni Straumēnu un inženieri Vladimiru Ņemcevu – elektrovelosipēda rumbas motoru iemontēja pašu konstruētā tricikla aizmugurējā ritenī, un kājām lika ražot elektrību, griežot pedāļus velotrenažiera ģeneratoram. Papildu elektrisko enerģiju triciklam dod divi 100 W monokristāliska silīcija saules bateriju paneļi, kas izvietoti uz tricikla jumta.
“Ātrums saules triciklam nav liels, un uzrāviens nevar konkurēt ar iekšdedzes dzinēju, toties pašapziņa braucējam gan ir liela, jo pārvietošanās notiek tikai ar videi draudzīgu enerģiju un pilnīgi autonomi,” komentē izgudrotāji.
Uz jautājumu – kas un kur ikdienā varētu izmantot triciklus? – zinātnieks Dr. Jānis Kleperis nevilcinoties atbild: “Praktiskai izmantošanai ir jāuztaisa tricikls ar motoriem visos trīs riteņos, vēl jāuzstāda 200 W saules paneļi, četras (2+2) sēdvietas, un tad tas būs lielisks pārvietošanās transports tūristiem, piemēram, lielu parku apskatei vai kūrortpilsētās Jūrmalā, Palangā.”
SAULES TRICIKLA VIZĪTKARTE
Ātrums: var sasniegt 21 km/h
Pārvietošanās ilgums: ∞
Svars: 85 kg
Cena: pašizmaksa 850 eiro
Uzlādes ilgums: nav definēts, jo var braukt, gan minot pedāļus, gan izmantojot saules bateriju enerģiju
Izstādē „Vide un enerģija 2016” interesenti varēs ne tikai apskatīt latviešu izgudrojumu, bet arī pavizināties ar to pa Izstāžu centra halli, izmantojot uzkrāto Saules enerģiju.
Nedaudz iz vēstures!
Pasaulē elektriskie velosipēdi dokumentēti jau sen – to skices var atrast vairākos Amerikas 1890. gadu patentos. Piemēram, patents ar numuru 552 271, kas izdots Ogdenam Boltonam junioram (Ogden Bolton Jr) 1895. gada 31. decembrī, apraksta velosipēdu, kuram priekšējā riteņa rumbā iemontēts 6 polu suku līdzstrāvas motors.
Ar saules bateriju paneļiem gaisma tiek pārvērsta elektrībā, un tie kļuva pieejami pēc 1954. gada 25. aprīļa, kad laboratorija “Bell” paziņoja par pirmajām silīcija saules baterijām. Tikai gadu vēlāk “General Motors” demonstrēja pirmo elektrisko saules mašīnu. Savukārt par pirmo saules elektrovelosipēda izgudrotāju uzskata Tokijas Denki universitātes profesoru Masaharu Fudžitu (Masaharu Fujita) (ap 1977. līdz 1980. gadiem).
Ja to kā akumulatora lādēšanu saulē pasniegtu, būtu pat OK. Bet sāpīgi skatīties kā 3whellera jeb traika labā ideja sliktu meistaru rokās izķēzīta. Gan ideja, gan izpildjums LU spējās.
Pilnīgi piekrītu. Varēja to velosipēdu uztaisīt ar normālo šāda veida velosipēda rāmju ģeometriju bet saules baterijām uztaisīt kūniņu, kurā atrastos braucēja ķermeņa apakšdaļa.