Transporta attīstības plāna uzdevumu īstenošanai nākamiem septiņiem gadiem vajadzīgi ap 4,4 miljardi eiro 1

Transporta attīstības plānā definēto uzdevumu īstenošanai nākamajos septiņos gados tiek lēsta kopējā summa aptuveni 4,4 miljardu eiro apmērā, šodien, prezentējot Transporta attīstības pamatnostādnes 2021.-2027.gadam, stāstīja Satiksmes ministrijas valsts sekretāra vietniece Ligita Austrupe.

Attiecīgais finansējums ietver gan valsts un pašvaldību budžeta līdzekļus, gan Eiropas Savienības (ES) atbalstu, gan privāto finansējumu. 

"Jau pagājušā gada laikā, apzinot nozares vajadzības Nacionālā attīstības plāna ietvaram, esam aplēsuši nākamiem septiņiem gadiem transporta nozarei nepieciešamo finansējumu. Pērn beigās tas sasniedza vairāk nekā deviņus miljardus eiro. Šobrīd, ņemot vērā Covid-19 pandēmijas radītos zaudējumus un nozares zaudējumus ģeopolitiskās situācijas ietekmē, šīs vajadzības turpina pieaugt teju ģeometriskā progresijā," teica Austrupe, uzsverot, ka diemžēl ir jārēķinās ar stipri ierobežotājiem līdzekļiem, kas savukārt "uzliek par pienākumu rūpīgi salāgot mērķu un uzdevumu plānošanu un īstenošanu ar pieejamiem resursiem". 

Pašreiz Transporta attīstības pamatnostādnēs definēto uzdevumu īstenošanai līdz 2027.gadam tiek lēsta kopējā summa aptuveni 4,4 miljardu eiro apmērā.

Austrupe norādīja, ka atbilstoši Vidējā termiņa budžeta ietvara likumam turpmākajiem trim gadiem transporta nozare var rēķināties ar 390,8 miljoniem eiro. Papildus Kohēzijas politikas ietvaros nākamajā plānošanas periodā (turpmākajiem septiņiem gadiem) atbalsts transporta nozarei plānots indikatīvi 781 miljona eiro apmērā. Papildu Satiksmes ministrija rēķinās ar Eiropas Infrastruktūras savienošanas instrumenta finansējumu, Atveseļošanās un noturības mehānisma finansējumu un Taisnīgas pārkārtošanas fonda finansējumu.

Viņa stāstīja, ka Eiropas Zaļā kursa mērķis līdz 2050.gadam paredz samazināt transporta radītās emisijas par 90%. Šos mērķus savienojot ar Latvijas ekonomisko kapacitāti, turpmāko septiņu gadu laikā jāvirzās uz mazāk piesārņojošiem un energoefektīvākiem transporta veidiem, veicinot alternatīvo degvielu transportlīdzekļu īpatsvaru, kā arī sabiedriskā transporta lietotāju skaita un arī mikromobilitātes lietotāju skaita palielināšanos. 

Līdz 2030.gadam Latvijā plānots sasniegt par 17% mazāk siltumnīcas efekta gāzu emisiju transportā nekā pašreiz, teica Austrupe, piebilstot, ka līdz 2023.gadam plānots Latvijā izveidot elektrouzlādes staciju pamattīklu TEN-T autoceļu tīklā. Vienlaikus aizvien lielāku interesi elektriskās un dabasgāzes uzlādes staciju izveidē izrāda privātais sektors, attīstot tīklu ar savām investīcijām. 

Austrupe gan uzsvēra, ka Latvijā pāreja no fosilās degvielas izmantošanu uz videi draudzīgāku veidu nav nedz gada, nedz desmitgades jautājums. 

Turklāt ilgtspējīgas mobilitātes nodrošināšanai būtisks instruments ir sabiedriskā transporta pakalpojuma attīstība un infrastruktūras pieejamības uzlabošana, norādīja valsts sekretāra vietniece, skaidrojot, ka valstij jānodrošina priekšnosacījumi, lai iedzīvotāji, īpaši pilsētās, būtu ieinteresēti pārsēsties no privātā transporta uz ātru, ērtu un pieejamu sabiedrisko transportu. 

Satiksmes ministrija gan Rīgas metropolē, gan reģionālajā transportā kā primāro sabiedriskā transporta veidu saredz dzelzceļu. Ap to plānots veidot un attīstīts multimodālo punktu tīklu, kas sakoncentrēs sauszemes pasažieru plūsmu, pārceļot tos no autotransporta uz dzelzceļu.

"Šajā jautājumā ļoti rēķināmies ar pašvaldību sadarbību un atbalstu," teica Austrupe, piebilstot, ka investīcijas dzelzceļa infrastruktūras attīstībā un pasažieru pārvadājumu ritošajā sastāvā turpmākajā periodā ir viens no prioritārajiem virzieniem, kurā Satiksmes ministrija plāno strādāt. 

Viņa stāstīja, ka Latvija pašreiz atpaliek no ES definētajiem uzstādījumiem TEN-T autoceļu tīklam un tā sasaistei ar pilsētām gan kvalitātē un caurlaidībā, gan arī virzībā uz inteliģento un intelektisko transporta sistēmu ieviešanu uz autoceļiem, kas savukārt iet kopā ar tehnoloģiju inovācijām autotransporta attīstībā. 

Austrupe stāstīja, ka plānots piesaistīt investīcijas ostu stiprināšanai, klimata neitralitātes mērķu sasniegšanai, atjaunojamo energoresursu izmantošanai un digitalizācijai. 

Šogad ļoti spēcīgu krīzi piedzīvo aviācijas sektors, bet Latvijas interesēs ir saglabāta Rīgu kā starptautisku aviācijas mezglu un saglabāt līderpozīcijas reģionā.

Viņa arī uzsvēra, ka Transporta attīstības pamatnostādņu mērķis ir nodrošināt Latvijas sasniedzamību pēc iespējas vairāk veidos - aviācija, dzelzceļš, autoceļi, jūras ceļi. "Jo lielākas sasniedzamības iespējas, jo lielāka mūsu valsts loma starptautiskajā ekonomikā," teica Austrupe. 

Kā ziņots, Transporta attīstības pamatnostādņu 2021.-2027.gadam un Vides pārskata projektu sabiedriskā apspriešana turpināsies līdz 6.novembrim, un šajā laikā ir iespējams iesniegt savus priekšlikumus dokumenta izstrādē.

Transporta attīstības pamatnostādnes 2021.-2027.gadam ir Satiksmes ministrijas izstrādāts dokuments, kas nosaka valsts ilgtermiņa prioritātes transporta nozares attīstībai. Dokumenta mērķis ir attīstīt integrētu transporta sistēmu ar drošu, efektīvu un ilgtspējīgu mobilitāti, kas veicina Latvijas ekonomikas izaugsmi un reģionālo attīstību, kā arī dod ieguldījumu pārejā uz ekonomiku ar zemu oglekļa emisijas līmeni.