Nepieciešams nodrošināt visu institūciju sadarbību un sabiedrības informēšanu, lai, ieviešot jaunos Eiropas Savienības (ES) klimata mērķus, Latvijā veicinātu ekonomikas izaugsmi un sociālo drošību, trešdien Nacionālā enerģētikas un klimata padomes sēdē uzsvēra ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (NA).
Kā aģentūru LETA informēja Ekonomikas ministrijas (EM) Sabiedrisko attiecību nodaļā, Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa vadībā trešdien notika Nacionālās Enerģētikas un klimata padomes sēde, kurā tika izskatīti Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM), Satiksmes ministrijas (SM) un EM jautājumi.
"Mūs sagaida plašs darba lauks Nacionālā Enerģētikas un klimata plāna ieviešanai. Jaunie klimata mērķi ir izvirzīti vēl ambiciozāki, taču ir ļoti būtiski zinātniski pamatotā veidā Eiropas institūcijās aizstāvēt Latvijas nacionālās intereses. Tāpēc nepieciešams nodrošināt visu institūciju sadarbību un sabiedrības informēšanu, lai mērķus ieviešot veicinātu ekonomikas izaugsmi un sociālo drošību, tajā skaitā mazinot enerģētisko nabadzību," sacīja Vitenbergs.
EM sanāksmē informēja padomi par ieceri veidot atsevišķas darba grupas Nacionālā Enerģētikas un klimata plāna (NEKP) ieviešanai, uzsākot darbu pie diviem fundamentāliem jautājumiem kopējo enerģētikas mērķu sasniegšanai - ilgtspējīgas mobilitātes veicināšanas un Eiropas Komisijas (EK) publicēto tiesību aktu priekšlikumu pakotnes "Gatavi mērķrādītājam 55%" ("Fit for 55") ietekmes izvērtēšanas un NEKP pārskatīšanas.
Vienlaikus, lai nodrošinātu ES jauno mērķu izvērtēšanu, NEKP pārskatīšanu un politikas priekšlikumu sagatavošanu, EM sadarbosies ar zinātniskajām institūcijām un īstenos vairākus izpētes projektus. Tostarp, sadarbībā ar Fizikālās enerģētikas institūtu paredzēts izstrādāt enerģētikas un klimata modeli, kā arī datos balstītus scenārijus 2030.gada mērķu sasniegšanai.
Savukārt sadarbībā ar Latvijas Universitāti paredzēts izstrādāt modeli, kas ļaus analizēt enerģētikas un klimata mērķu sasniegšanas pasākumu makroekonomiskās un sociālās ietekmes.
Tikmēr VARAM sanāksmē ziņoja par "Fit for 55" virzību, kā arī par likumprojekta "Klimata likums" izstrādes gaitu un tā mērķiem.
Darbs pie "Fit for 55" pakotnes turpinās un pašlaik ar nozaru ministrijām notiek aktīvas diskusijas nacionālā līmenī par EK sagatavotajiem priekšlikumiem, lai īstenotu ES kopējo mērķi līdz 2030.gadam samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas par vismaz 55% salīdzinājumā ar 1990.gadu, kā arī veicinātu virzību uz ES klimatneitralitāti 2050.gadā.
EM skaidroja, ka topošā "Klimata likuma" mērķis ir klimata pārmaiņu ierobežošana un klimatnoturīguma veicināšana Latvijā, samazinot antropogēno siltumnīcefekta gāzu emisijas un palielinot oglekļa dioksīda piesaisti, lai sasniegtu klimatneitralitāti 2050.gadā, pēc tam noturot un cenšoties panākt negatīvu emisiju bilanci. Lai sasniegtu izvirzītos mērķus, likumprojekts ietver siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas, pielāgošanās klimata pārmaiņām, klimata finansējuma un citas būtiskus jautājumus.
Savukārt SM ziņojumā par Transporta attīstības pamatnostādņu (TAP2027) plānoto ieviešanu un "Fit for 55" pakotnes iespējamo ietekmi uz Latvijas transporta sektora attīstību uzvērts, ka klimata mērķu sasniegšana ir iespējama tikai tad, ja tiek īstenots komplekss pasākumu kopums.
Ministrijas pārstāvji uzsvēra, ka ir jāīsteno politikas nodokļu, enerģētikas un telpiskās plānošanas jomā, īpaši attiecībā uz pilsētvides mobilitāti, jo tikai ar transporta nozarē plānotajiem pasākumiem mērķus sasniegt nav iespējams. Valsts uzdevums ir radīt cilvēkiem apstākļus mobilitātes paradumu maiņai, kur izvēles būs par labu videi draudzīgai mobilitātei, tātad primāri kolektīvai mobilitātei vai mikromobilitātei. Vienlaikus ir svarīgi saglabāt iedzīvotājiem iespēju pārvietoties ar privātu auto, kas būtu videi draudzīgs - maz emisiju vai bez emisiju.
TAP2027 plānotie pasākumi ietver sabiedriskā transporta attīstību, stiprinot dzelzceļa kā sabiedriskā transporta mugurkaula lomu, ceļu infrastruktūras, tai skaitā velo ceļu attīstību, ceļu satiksmes drošības uzlabošanu, starptautiskās savienojamības uzlabošanu, kur nozīmīgākais projekts ir "Rail Baltica" dzelzceļa līnijas attīstība, kas vienlaikus nodrošinās arī reģionālo staciju projektēšanu un to integrāciju jau esošajā sabiedriskā transporta tīklā.
Viens no lielākajiem izaicinājumiem būs autoparka nomaiņa - gan privātā, gan publiskā - uz videi draudzīgu, kam ir jābūt pakāpeniskam, pārdomātam un jēgpilnam pasākumu kopumam, tostarp nodrošinot uzlādi un energoresursus, ieviešot motivējošus pasākumus auto īpašniekiem.
Nacionālā enerģētikas un klimata padome tika izveidota, lai nodrošinātu koordinētu, integrētu un ilgtspējīgu valsts politiku enerģētikas un klimata jautājumu risināšanai.
Cik var muldēt vienu un to pašu, ā, Vitenberg?