Kas notiek uz Latvijas ceļiem? KASKO atlīdzībās šogad izmaksāti jau teju 16 miljoni eiro 7

Kaut arī Covid-19 pandēmijas ietekmē krasi samazinājusies satiksmes intensitāte, tā nav pozitīvi korelējusi ar ceļu satiksmes negadījumu statistiku. AAS BALTA (PZU grupa) dati liecina, ka gada deviņos mēnešos KASKO negadījumu skaits audzis par 10%, salīdzinot ar pagājušo gadu, bet BALTA izmaksāto KASKO apdrošināšanas atlīdzību kopsumma sasniedz 15,6 miljonus eiro, kas ir par 21% vairāk nekā pērn tādā pašā periodā.

“Būtiski salīdzināt šī gada deviņus mēnešus ar līdzīgu laika posmu 2019. gadā, jo pagājušogad Covid-19 ietekmē uz vairākiem mēnešiem ievērojami samazinājās satiksmes intensitāte. Diemžēl Covid-19 nav palīdzējis samazināt negadījumu skaitu, tieši otrādi – negadījumu biežums ir pieaudzis un sasniedzis vēl augstāku punktu nekā pirms pandēmijas sākuma. Šogad mēs redzam, ka ceļu satiksmes negadījumos iekļuvušo BALTA klientu skaits ir palielinājies, un vidēji katrs negadījums ir izmaksājis teju 1000 eiro, kopumā izmaksām transporta apdrošināšanas segmentā sasniedzot rekordlielu summu,” stāsta Kristaps Liecinieks, BALTA Transporta produktu un risku parakstīšanas pārvaldes vadītājs.

Šogad lielākais izmaksāto KASKO atlīdzību kāpums ir vērojams saistībā ar transportlīdzekļu bojājumiem sadursmju rezultātā vai ceļa remontdarbu dēļ. Atlīdzību pieteikumu skaits par sadursmēm ar citu transportlīdzekli, salīdzinot ar pagājušo gadu, pieaudzis par 22%, un vidējais zaudējums sasniedz 1240 eiro. Kopā BALTA atlīdzībās par sadursmēs ar citiem transportlīdzekļiem radītajiem zaudējumiem šī gada pirmajos deviņos mēnešos klientiem ir izmaksājusi ap 5 miljoniem eiro. Par 28% audzis arī to negadījumu skaits, kuros sabojāts automašīnas vējstikls, vidējam zaudējumam sasniedzot 400 eiro, bet kopā par šādiem negadījumiem atlīdzībās izmaksāti 2,1 miljons eiro.

“Mēs redzam diezgan tiešu korelāciju starp ceļa remontiem un vējstiklu gadījumiem: jo vairāk notiek ceļa remonti (kas gan ir laba lieta), jo vairāk tiek pieteikti negadījumi par bojātiem vējstikliem. Pietiek ar sīku akmentiņu, lai radītu nopietnus vējstikla bojājumus, kuru novēršana var izmaksāt krietnu summu. Lai pasargātu savu un citu ceļu satiksmes dalībnieku spēkratus no gaisā paceltu akmeņu radītiem bojājumiem, autovadītājam ir rūpīgi jāizvēlas braukšanas ātrums ceļu posmos ar grants un šķembu segumu. Ja tomēr šāds bojājums ir radies un nav liels vai arī ir stikla zonā, kas netraucē šofera redzamību, to var viegli un ātri saremontēt,” rekomendē Kristaps Liecinieks. BALTA eksperts atgādina, ka, lai gan reizumis spēkratu īpašnieki neuzticas stikla remontam, uzskatot, ka drošākais veids ir vējstiklu pilnībā nomainīt, vējstiklu remonts ir mūsdienīga, efektīva un videi draudzīga prakse, kas tiek plaši izmantota visā pasaulē.

Diemžēl arī negadījumu skaits, kuros transportlīdzeklis saduras ar dzīvniekiem, ir pieaudzis par 20%, vidējam zaudējumam šogad sasniedzot teju 1700 eiro, bet kopējām izmaksām – ap 2 miljoniem eiro.

“Interesanti, ka pēc Ceļu satiksmes un drošības direkcijas statistikas 2020. gadā uz valsts autoceļiem ir notikušas 435 sadursmes ar dzīvniekiem, bet pēc BALTA pieejamajiem datiem mūsu KASKO klientiem vien fiksēti gandrīz 1250 šādi negadījumi ar vidējo zaudējumu 1740 eiro. Tas nozīmē, ka nav zināms patiesais šādu negadījumu skaits valstī, jo tie, kuriem nav KASKO apdrošināšanas, visbiežāk par šādiem gadījumiem neziņo. Sadursme ar dzīvnieku var būt ļoti bīstama – pat neliela stirna, kas sver 20 kg, automašīnai braucot ar ātrumu 100 km/h, ielido logā ar vienas tonnas spēku. Atsevišķos gadījumos izmaksātās atlīdzības ir mērāmas vairākos desmitos tūkstošu eiro, un parasti tie ir negadījumi, kuros iesaistīti Latvijas lielākie meža dzīvnieki – aļņi,” norāda Kristaps Liecinieks.

Vairāku gadu statistika liecina, ka visbiežāk sadursmes ar meža dzīvniekiem notiek gada pēdējā ceturksnī, kad meža dzīvnieki gatavojas aukstajai sezonai, uzņemot pēc iespējas vairāk barības, kas mudina tos pamest ierastās meža takas un doties ražas lauku meklējumos. Tāpat dzīvniekus vilina uz autoceļiem izkaisītā sāls, kas citādi meža iemītniekiem nav pieejama. Autovadītājiem pārredzēt ceļu un laikus pamanīt briesmas, dzīvniekam izskrienot no meža, traucē krēsla un tumsa, tāpēc BALTA atgādina – gada tumšajā laikā autovadītājiem jābūt īpaši uzmanīgiem.

“Vērojot oficiālo statistiku un BALTA apdrošināšanas datus, ir acīmredzami, ka mums ir, kur tiekties satiksmes kultūrā un drošības uzlabošanā uz Latvijas ceļiem. Tāpēc aicinām ikvienu sēsties pie stūres ar vislielāko atbildību – gan pret sevi un savu transportlīdzekli, gan pret citiem satiksmes dalībniekiem. Tas nozīmē drošības jostu lietošanu ne tikai šofera sēdeklī, bet arī pasažieru vietās, atbilstoša braukšanas ātruma izvēli, mobilā telefona nolikšanu malā un pilnvērtīgu uzmanības koncentrēšanu tikai uz ceļa. Arī autotransportam ir jābūt atbilstoši laika apstākļiem aprīkotam, izvēloties piemērotas riepas, un regulāri pārbaudītam un koptam,” aicina Kristaps Liecinieks, BALTA Transporta produktu un risku parakstīšanas pārvaldes vadītājs.