Aptauja: katrs trešais autovadītājs “izaicina” zagļus, atstājot salonā vērtīgus priekšmetus 2

Automašīna sniedz daudz priekšrocību – pārvietošanās brīvību, ērtības un arī drošības sajūtu, jo savs auto ir kā maza karaliste, kur visiem jāievēro īpašnieka noteikumi.

Rādās, ka šī drošības sajūta ir iemidzinoša: dodoties prom no auto, 8% autovadītāju jeb gandrīz katrs desmitais mēdz atstāt vaļā logus un ne vienmēr aizslēdz durvis, savukārt katrs trešais auto salonā mēdz atstāt vērtīgus priekšmetus, liecina AAS BALTA (PZU grupa) un Valsts policijas veiktā aptauja.* Saskaņā ar Valsts policijas datiem ik mēnesi Latvijā tiek apzagti ap 200 auto, un vērtīgu priekšmetu atstāšana auto salonā ir pielīdzināma gluži vai uzaicinājumam zagļiem. Tāpēc apdrošinātājs un Valsts policija atgādina – automašīna nav seifs!

Pirms doties prom no sava auto, būtiski pārliecināties, ka tajā netiek atstātas vērtīgas lietas. Kā liecina aptaujas rezultāti, to apzinīgi dara vien 67% jeb divas trešdaļas autovadītāju, visbiežāk parūpējoties par naudas maka (68%), portatīvā datora (65%) vai rokassomiņas (64%) paslēpšanu tālāk no svešiem skatieniem. Savukārt mazāk uzmanības tiek pievērsts rotaslietu un dokumentu (48%), kā arī navigācijas ierīču drošībai (40%).

“Pērn BALTA saņēma ap 300 atlīdzību pieteikumu par automašīnu apzagšanu par kopējo summu 512 000 eiro, tātad vidējais zaudējums katrā šādā gadījumā bija teju 1700 eiro – gana liela summa. Ja vērtīgas mantas iespējams paglābt, gluži vienkārši neatstājot tās auto salonā, tad nodrošināties pret stūres vai luktura zādzību ir grūtāk, jo tos rokassomiņā vai mugursomā līdzi nepaņemsi. Jā, diemžēl burtiski tiek apzagtas arī pašas automašīnas: zagļu iekārotākais priekšmets ir auto lukturi, īpaši Volvo markas transportlīdzekļiem, taču nereti ir arī gadījumi, kad tiek kārtīgi “aptīrītas” BMW markas automašīnas, noskrūvējot stūri, ātruma pārslēgu, konsoli utt. Ja pret šādiem gadījumiem pasargāt sevi grūtāk, tad personīgās lietas, kas varētu piesaistīt zagļu uzmanību, noteikti jāpaslēpj no svešām acīm ik reizi, kad izkāpjat no auto kaut uz neilgu brīdi,” stāsta BALTA Transporta produktu un risku parakstīšanas pārvaldes vadītājs Kristaps Liecinieks.

Ziemas mēnešos, kad garnadžu darbības piesedz tumsa, zādzību ir vairāk: janvārī, februārī, novembrī un decembrī pērn notikusi puse no visiem BALTA fiksētajiem auto apzagšanas gadījumiem. Taču arī pavasarī un vasarā neviens nav pasargāts no garnadžu apciemojuma – sevišķi tad, ja cilvēks pats neparūpējas par elementāru drošību.

“Personīgo mantu zādzības no automašīnām notiek visu gadu, jo naktis ir gana tumšas arī vasarā, tāpēc piesardzība jāievēro visu laiku. Novietojot automašīnu stāvēšanai uz nakti, ja iespējams, jāizvēlas pēc iespējas drošāka vieta – garāža, slēgta apsargājama teritorija, apgaismota un ne nomaļa vieta. Vairāk nekā 20% autovadītāju, no kuru automašīnām pērn nozagtas personīgās mantas, savu automašīnu vienkārši nebija aizslēguši. Visbiežāk zagtās personīgās mantas ir dokumenti vai nauda (25% gadījumu), dažādi celtniecības vai darba instrumenti (17% gadījumu), datori vai planšetdatori (11%), somas (6%) un telefoni (5%). Tomēr jāņem vērā, ka zagto lietu sarakstā ir arī apģērbs, saulesbrilles, atslēgas, pārtikas produkti, mūzikas instrumenti, smaržas u. c. Turklāt sasistais automašīnas stikls nereti rada lielākus zaudējumus nekā nozagtie priekšmeti, tādēļ, lai nekārdinātu garnadzi, ir svarīgi neko redzamā vietā automašīnas salonā neatstāt,” uzsver Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Prevencijas vadības nodaļas vecākā speciāliste Sanda Gailāne.

Diemžēl jāteic, ka gaidīt uz apkārtējo palīdzību, ja mašīnā iekļuvuši zagļi, ne vienmēr ir auglīgi. Kā rāda aptaujas dalībnieku atbildes, redzot aizdomīgas darbības pie kaimiņa auto, policijai zvanītu vien 46% iedzīvotāju, savukārt 48% ziņotu pašam kaimiņam. Tāpēc atliek vien atcerēties seno parunu – sargājies pats, tad Dievs tevi sargās. Kā norāda Kristaps Liecinieks, finansiāli atgūties pēc zagļu pāri nodarījuma var palīdzēt atbilstoša KASKO polises izvēle.

* BALTA un Valsts policijas aptauja veikta šā gada februārī internetā, aptaujājot 2489 respondentus, kas ir vismaz 18 gadu veci.