VSIA "Latvijas valsts ceļi" (LVC) konkursā par transportlīdzekļu vidējā ātruma kontroles sistēmas ieviešanu vairākos autoceļu posmos līguma slēgšanas tiesības piešķirtas SIA "Fima", liecina Elektroniskajā iepirkumu sistēmā (EIS) pieejamais konkursa noslēguma ziņojums.
Konkursā pieteikumus iesnieguši bija pieci pretendenti.
"Fima" iesniegusi lētāko piedāvājumu, pakalpojumu plānojot sniegt par 1,261 miljonu eiro. Konkursā vēl piedalījās SIA "Jarva" ar piedāvāto līgumcenu 1,493 miljoni eiro, SIA "Kemek Engineering" ar piedāvāto līgumcenu 1,57 miljoni eiro, kā arī SIA "Reck" ar piedāvāto līgumcenu 1,493 miljoni eiro.
Tāpat pieteikumu bija iesniegusi SIA "Belam-Rīga" ar piedāvāto līgumcenu 1,411 miljoni eiro, bet kompānijas piedāvājums noraidīts.
Paredzēts, ka 14% sniedzamā pakalpojuma "Fima" novirzīs apakšuzņēmējam - SIA "Saava-LV".
Vidējā braukšanas ātruma kontroles sistēma ir automātiska mērīšanas sistēma, kas šo funkciju pilda, balstoties uz noteikta ceļa posma nobraukšanai patērēto laiku. Sistēmas darbība balstās uz reģistrācijas iekārtām jeb sensoriem - numura zīmes atpazīšanas kamerām, kas reaģē uz transportlīdzekli un nodrošina tā vidējā braukšanas ātruma mērīšanas aktivizēšanu.
Iepirkuma nolikumā teikts, ka mērķis ir kontrolēt vidējo braukšanas ātrumu potenciāli bīstamos autoceļu posmos, samazinot gan ceļu satiksmes negadījumu skaitu ar cietušajiem un bojā gājušajiem, gan to vadītāju skaitu, kuri pārkāpj atļauto braukšanas ātrumu. Tādējādi tiktu paaugstināta visu satiksmes dalībnieku drošību.
Vidējā ātruma kontroles sistēmas uzdevums būs arī ar kameru kontrolēt, vai transportlīdzekļiem ir veikta tehniskā apskate, apmaksāta transportlīdzekļu īpašnieku obligātās civiltiesiskas atbildības (OCTA) apdrošināšana un ceļu lietošanas nodeva. Sistēma reģistrēs pārkāpuma pierādījuma datus, tos apstrādās un nodos Valsts policijai.
Nolikumā skaidrots, ka aprīkojamo posmu skaits būs atkarīgs no pieejamā finansējuma apmēra un pretendenta piedāvātās cenas, tomēr ierīces paredzēts ieviest 16 autoceļu posmos.
Vidējā ātruma kontroles sistēmu paredzēts ieviest Tallinas šosejas (A1) posmā no 13,44. līdz 20,03. kilometram, Vidzemes šosejas (A2) posmā no 54,4. līdz 62,23. kilometram, Valmieras šosejas (A3) posmā no 36,2. līdz 38,85. kilometram, Rīgas apvedceļa (A5) posmā no 23. līdz 28,69. kilometram un trijos Daugavpils šosejas (A6) posmos - no 102,2. līdz 116., no 133,3. līdz 139,2. un no 150,22. līdz 159,65. kilometram.
Tāpat vidējā ātruma kontroles sistēmu plānots ieviest Bauskas šosejas (A7) posmā no 24,2. līdz 40,1. kilometram, Jelgavas šosejas (A8) posmā no 50. līdz 69,3. kilometram, divos Liepājas šosejas (A9) posmos - no 26. līdz 38,1. un no 157,2. līdz 169,65. kilometram, kā arī trijos Ventspils šosejas (A10) posmos - no 24. līdz 30,8., no 44,97. līdz 52,45. un no 134,9. līdz 140,8. kilometram.
Vidējā ātruma kontroles sistēmu iecerēts ieviest arī uz šosejas A13 jeb Krievijas robeža (Grebņeva)-Rēzekne-Daugavpils-Lietuvas robeža (Medumi) posmā no 81,75. līdz 88,46. kilometram un uz autoceļa P30 jeb Cēsis-Vecpiebalga-Madona posmā no 22,07.- līdz 29,15. kilometram.
Precīzas posmu galapunktu vietas tiks noteiktas un saskaņotas būvprojektu izstrādes gaitā, bet iespējamā nobīde ir līdz 200 metriem.
Nolikumā teikts, ka vienā LVC noteiktā posmā, kur ir ierīkots elektrotīkla pieslēgums, izpildītājam četru mēnešu laikā no līguma spēkā stāšanās dienas jāuzstāda vidējā ātruma kontroles iekārtas, jāievieš informācijas sistēma, kā arī jāveic datu apmaiņas servisu izstrāde ar Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) informācijas sistēmām un jāuzsāk risinājuma testi.
Kopumā sistēmas ieviešana jāpabeidz deviņu mēnešu laikā no līguma spēkā stāšanās dienas.
Posmi tiks aprīkoti prioritārā secībā atbilstoši pieejamajam finansējumam. Par pamatu autoceļu posmu izvēlei tiks ņemta ceļu satiksmes negadījumu statistika par pēdējiem trim gadiem, kā arī kopējā satiksmes intensitāte, kravas transporta īpatsvars un satiksmes organizācija jeb aizliegums apdzīt.
Latvijā jau iepriekš pilotprojektā darbojušās šādas mērierīces uz Tīnūžu šosejas. Pilotprojekts darbojās līdz 2019.gada 1.oktobrim.
Kompānija "Fima" reģistrēta 2006.gadā, un tās pamatkapitāls ir 725 664 eiro, liecina "Firmas.lv" informācija. Uzņēmuma apgrozījums 2021.gadā bija 2,37 miljoni eiro, kas ir par 40,8% mazāk nekā gadu iepriekš, taču "Fima" strādāja ar 92 510 eiro zaudējumiem pretēji peļņai gadu iepriekš. "Fima" pieder Lietuvā reģistrētajai "Fima".
tapēc jau pieņēma likumu, ka sodīs jau no pirmā pārsniegtā kilometra, uzvārīties vajag!
Bet tas tacu loģiski - Latvijā visiem šiem radariem, ātruma izmaiņām u.c. "drošības uz ceļiem" pasākumiem ar drošību nav nekāda sakara, viss ir tikai viens liels iekasēšanas plāns.
Cik bojāgājušo ir radaru zonā? Paši vien autovadītāji taisa šo statistiku. Tāpat redzot kas notiek uz ceļiem, tas ir vienkārši šausmas. Apdzīšanas pa nomalēm, apdzīšana uz šosejas no kreisā pagrieziena joslas utt. Tīnūžu šosejas ekspermentālajā posmā, kd mērija vidējo ātrumu satiksme bija ļoti mierīga un visi visur paspēja.
Oi, tikai nevajag. Kad parādījās pirmie radari, statistika bija vienkārši "burvīga" - radaru zonās avāriju vairs nebija, taču tieši pirms un aiz šīm zonām avārijas parādījās vietās, kur tās nekad pirms tam nebija bijušas.
Apdzīšanas rodas, lielākoties, pateicoties "sēnēm" un "gliemežiem" - viens dunduks, kas pie 100km/h uz Tīnūžu šosejas velkas uz 70 rada veselu rindu ar nokaitinātiem vadītājiem, kas izmantos dajebkuru iespēju apdzīt augstākminēto radījumu. Topošais "sods pie +4km/h" kopā ar vidējā ātruma kamerām radīs neko citu, kā papildu haosu, jo šie paši augstākminētie tupeņi to vien darīs, kā blenzīs spidometrā, nevis vēros ceļu, zīmes un pārējos tiešām ar drošību saistītos faktorus.
Ta arī neatbildēji uz jautājumu. Avārijas lohi vienmēr taisīs, paši tikai vēl nesaprot ka ir lohi. Bet bojāgājuši skaits uz Tīnūžu šosejas samazinājās dramatiski līdz ar radaru ieviešanu. Secinājumus izdari pats. Un tiem aizkaitinātajiem, būtu ārsts jāapmeklē nevis sacensības uz ceļa jātaisa.