Uz elektrisko transportlīdzekli tuvākajā laikā vēlētos pāriet 19% aptaujāto Lietuvas, 13% Latvijas un 12% Igaunijas iedzīvotāju, secināts elektroinstalācijas produktu ražotāja "Schneider Electric" veiktajā aptaujā.
Kompānijas pārstāvji aģentūru LETA informē, ka populārākā Baltijas valstu iedzīvotāju izvēle ir hibrīdauto.
Iegādāties šāda tipa automašīnu apsver 38% aptaujāto Lietuvas, 26% Latvijas un 29% Igaunijas iedzīvotāju. Iegādāties hibrīdauto biežāk apsver lielo pilsētu iedzīvotāji - šāda tipa transportlīdzekli plāno iegādāties 47% Viļņas, 31% Rīgas un 34% Tallinas aptaujāto iedzīvotāju.
Savukārt Lietuvas iedzīvotāji visbiežāk izvēlas ilgtspējīgākus transportlīdzekļus un mājokļus, kur iespējams uzlādēt elektromobiļus, secināts aptaujā.
"Schneider Electric" produktu attīstības vadītājs Baltijas valstīs Gatis Arājums atzīmē, ka Baltijas valstīs elektromobiļu popularitāte neaug tik strauji. To izrāvienu kavē pieaugušās elektroenerģijas cenas, mazattīstītais uzlādes staciju tīkls, īpaši mikrorajonos, un elektromobiļu augstās cenas. Tāpēc pagaidām mūsu reģiona iedzīvotāji vairāk sliecas izvēlēties piesardzīgāku variantu - hibrīdauto, kura ekspluatācija sagādā mazāk neērtību.
Vienlaikus 26% Igaunijas, 22% Latvijas un 19% Lietuvas respondentu apsvērtu iespēju tuvākajā laikā iegādāties auto ar dīzeļdzinēju, kamēr 13% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju, 17% Igaunijas iedzīvotāju un tikpat daudz Lietuvas iedzīvotāju apgalvo, ka apsvērtu iespēju iegādāties benzīna automašīnu, bet 29% aptaujāto Lietuvas iedzīvotāju, 41% Latvijas iedzīvotāju un 32% Igaunijas iedzīvotāju tuvākajā laikā neplāno iegādāties automašīnu.
Lai arī elektromobiļa iegāde tuvākajā laikā lielajam vairumam Baltijas valstu iedzīvotāju vēl nav prioritārs jautājums, uzlādes stacija kļūst par ļoti svarīgu faktoru, izvēloties jaunu mājokli, norāda Arājums. Aptaujā 52% aptaujāto Lietuvas iedzīvotāju apgalvo, ja šodien iegādātos jaunu māju, būtu svarīgi, lai tajā būtu uzstādīta uzlādes stacija. Savukārt Latvijā šī iespēja ir aktuāla 35% aptaujāto iedzīvotāju, Igaunijā - 31%.
Tāpat Arājums min, ka aptaujas dati atklāj jaunu tendenci nekustamā īpašuma tirgū - iedzīvotājiem uzlādes stacija kļūst par arvien svarīgāku kritēriju, izvēloties mājokli, īpaši lielajās pilsētās. Aptaujā noskaidrots, ka 58% aptaujāto Viļņas iedzīvotāju, 44% Rīgas un 35% Tallinas iedzīvotāju vēlētos iespēju uzlādēt elektromobili mājās.
Līdz šim, pēc Arājuma teiktā, visās trijās Baltijas valstīs lielāka uzmanība tika pievērsta ātrās uzlādes staciju tīkla attīstībai lielpilsētu ielās, ceļmalās un autostāvvietu zonās, nevis dzīvojamajās un biroju ēkās.
Kompānijā arī atzīmē, ka Lietuvā privātpersonas, iegādājoties mazāk piesārņojošu automašīnu, var saņemt līdz 5000 eiro kompensāciju, juridiskās personas - līdz 4000 eiro, savukārt no nākamā gada uzņēmumiem, kas iegādāsies elektromobiļus, darījumiem tiks piemērota 0% pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likme. Latvijā privātpersonas, iegādājoties jaunu elektromobili, var saņemt atbalstu 4500 eiro apmērā, bet, iegādājoties lietotu elektromobili, 2250 eiro apmērā. Tāpat Latvijā tiek izmaksāta 1000 eiro kompensācija, ja vecā automašīna tiek nodota pārstrādei. Igaunijā šobrīd nav valsts atbalsta pasākumu elektromobiļu iegādei, taču valdība plāno ieviest stimulējošu paketi nākamgad.
Kā otru svarīgāko priekšnoteikumu Baltijas valstu iedzīvotāji aptaujā nosauc plašāku uzlādes staciju pieejamību biroju un dzīvojamajās ēkās, tirdzniecības centros un citās sabiedriskās vietās. To norādījuši 49% Lietuvas, 32% Latvijas un 36% Igaunijas respondentu. Uzlādes staciju trūkumu kā problēmu izcēluši ne tikai lielo pilsētu, bet arī mazāku pilsētu iedzīvotāji, kur pie daudzdzīvokļu mājām nav iespēju uzlādēt elektromobiļus.
Aptauja sadarbībā ar "Norstat Latvija" veikta 2022.gada septembrī. Aptaujā trijās Baltijas valstīs aptaujāti kopumā 3000 respondentu vecumā no 18 līdz 74 gadiem.
Rezultātā varētu vairāk atteikties no naftas produktu lietošanas transportā. uN jā, vēl varētu šitā padarīšana būt bez tiem nabadziņiem ST vadiem, un lādēt stacionāru bateriju, lai auto varētu paņemt pa taisno līdzstrāvu uzlādei, kaut vai naktī.
Viltīgi gājieni eiropai. Mākslīgi izsludināt energo krīzi, lai izveidotu pieprasījumu un aktivizēl saules paneļu tirgu un kad visi sapirkuši, uztaisīt maksimāli neizdevīgu pasākumu visiem energo ražotājiem, lai pārāk daudz nenopelna un iesaistītie tādos kā vēja parkos nepaliek nevienam nevajadzīgi.
Elektrība pēc fakta ir un būs vienīgā lētākā enerģija. Bet visi dara visu, lai to, tā pat kā dzeramo ūdeni, izveidotu maksimāli neizdevīgu. Dzeramo ūdeni apzināti nefiltrē līdz dzeramam no krāna, jo tad neviens neiegādāsies to pašu ielietu pudelēs par 1€ gab. Kāpēc tik daudz liegumi ir ātomstacijām? Tāpēc, ka vesels bars skopu taukmūļu nevarēs vairāk piezīsties pie vēnas. Un šie paši taukmūļi arī bremzē visu tehnoloģiju uzplaukumu. Elektroauto pēc tehnoloģiskās sarežģības būtu jāmaksā uz 30% lētāk, bet maksā uz 30% dārgāk. Ar 11 bubinu saules paneļiem varam nodrošināt saimniecībai apkures izmaksas, bet nē, tūlīt pieņems likumu, lai saules paneļi atpelnās nevis 3,5 gados bet 7 gados. Viss tiek darīts, lai vidējo slāni uztaisītu nabadzīgāku, jo nu badā jau nenosprāgs.
-paša filtrēts ūdens ir garšīgāks, nekā no veikakala (nav jānes), bet ar saules paneļiem varēs braukt pa sablohtransa joslu
ne jau visur no krāna tek ķīšezera ūdens.
Ne visur ir rižskij mer pie stūres. Pat Daugavpilī bija mērs Lāčplēsis. Un ūdens tek no dziļurbuma un dzerams no krāna.