Energoresursi, kuru cenas Baltijā nav iespējams ietekmēt, ir jāaizstāj ar tiem, kuru cenas ir iespējams kontrolēt, intervijā aģentūrai LETA sacīja Igaunijas energokompānijas "Eesti Energia" valdes priekšsēdētājs Hando Suters.
Viņš skaidroja, ka Baltijas valstu iedzīvotāji nevarēs ilgstoši izturēt augstas enerģijas cenas, ņemot vērā ienākumu līmeni sabiedrībā. Tādēļ tās gluži vienkārši nevar palikt šādā augstā līmenī - tas nav ilgtspējīgi.
"Esmu pārliecināts, ka cenas - vismaz elektroenerģijai - samazināsies. Savukārt, ja mēs runājam, piemēram, par naftu, tad tas ir ārpus mūsu ietekmes sfēras, jo tās tiek noteiktas globālos tirgos. Ja runājam par gāzi, tad tā ir diezgan politiski ietekmējams resurss, it īpaši, ja mēs runājam par mūsu austrumu kaimiņu," teica Suters, piebilstot, ka viņa ieteikums ir aizstāt tos energoresursus, kuri ir ārpus Baltijas valstu kontroles, ar tiem energoresursiem, kurus varam kontrolēt.
Viņš pauda, ka Baltijas valstīs lielu daļu elektroenerģijas, un it īpaši Latvijā, joprojām ražo no gāzes.
Suters uzsvēra, ka elektroenerģijas cenas arī turpmāk būs nestabilas. "Es nebūt nebūšu pārsteigts, ja mēs šogad redzēsim dienas, kad elektroenerģijas cena ir tuvu nullei, bet es tāpat nebūšu pārsteigts, ja mēs atkal piedzīvosim krasus cenu lēcienus. Tas ir iespējams," viņš sacīja.
"Eesti Energia" vadītājs prognozēja, ka tādējādi cenas būs nestabilas, nedaudz neparedzamas, bet vienlaikus ir daudz lietu, ko ikviens var izdarīt, lai sevi no tā mēģinātu pasargāt. Pirmkārt, tā ir cenu fiksēšana un izvairīšanās no nevajadzīga riska. Otrkārt, ir jādomā par energoefektivitāti. Tostarp par iespējām enerģiju ražot pašiem un to uzkrāt.
"Kod kurā pirkstā gribi, visi sāp".
Krievija var gāzi aizgriezt ciet pavisam, ja viņiem tas liksies vajadzīgs. Tuvākā ir Norvēģijas gāze, bet 1500 km gāzes vada nav.
TEC1 dedzināja kūdru, kas nav videi draudzīgāk kā dedzināt ogles.
Daugavpils HES neuzbūvējām, jo neparakstījāmies uz katastrofālu vides iznīcināšanu. No esošajām HES daudz vairāk paņemt nevar.
Ignalina aizklapēta - bija konstruēta gluži tāpat kā Černobiļa.
Nākamās paaudzes AES vācieši negrib, tāpēc grūti dabūt ES atbalstu, varbūt mesties kopā ar francūžiem?
Vēja Latvijā ir maz un vējdzirnavas ir dārgas. Un neviens jau negrib tādu milzīgu neglīteni blakus savai mājai.
Saules ir drusku vairāk kā ziemeļvalstīs, bet nekas pasakains. Un tāpat kā vējš, arī saule ir grūti paredzama un ražošana grūti regulējama. Un dārgi. Ja saliktu uz visu māju jumtiem, varbūt kaut kas sanāktu, bet kur tādu naudu ņemt?