...un tad tu brauc, un brauc, un brauc, un aizmiedz un noloci to S-klasi... Visādas graboņas un klaboņas, protams, ir jānovērš, bet tajā brīdī, kad tu esi dabūjis to patīkamo klusumu, tu esi pazaudējis braukšanas sajūtu. Reku mums te, piemēram, ir kasiņš, cilvēks kurš grib sajust ka viņš brauc, bet tā kā viņa zvēru karalim ir pārāk daudz skaņas izolācijas, viņš tādēļ regulāri pārkāpj atļauto ātrumu tikai tāpēc, lai to justu. Rietumos daļai veco mašīnu entuziastu ir šāds iemesls, kāpēc mājās garāžā stāv kāda astoņdesmito gadu mašīna - jo tajā apsēžoties pie stūres, cilvēks brauc un jūt ka brauc, nevis tikai groza baranku un aiz loga mainās bildītes... :D
Par jaudu gan es tev piekrītu - es nezinu no kā tur rodas tie astronimiskie cipari, tb kāda proporcija tajā ir kuram faktoram - līka kastes akustika, no pirksta izzīsti nereāli augsti jaudas cipari un vēlme palikt kurlam. Personīgā pieredze rāda ka ar 70w pietiek lai mašīnā vibrētu viss, kas spēj vibrēt, un ar 35w pietiek patīkamiem basiem.
Jo garāks gabals braucams, jo lielāku lomu spēlē akustiskais komforts un klusums mašīnā!
Šitas būs individuāli. Jā, man garajos gabalos maģis mēdz būt nogriezts tuvu nullei, bet tam ir divi iemesli - pirmkārt, garajos gabalos lielu lomu spēlē līdzbraucēju mutes, otrkārt, LKR no saldus uz rīgas pusi ir pārklājuma bedre...