Tā jau akurāt nebija, ka stāvēja rinda un biļetes dabūt nevarēja. Varbūt uz vakardienas spēli bija viss izpārdots, uz pārējām bija brīvu vietu ka vai nu tikai. No tā atliek secināt, ka kaut kas ar cenām tomēr nebija īsti kārtībā.
To var skrūvēt kad gribās un ir laiks (vai ārā sūdīgs laiks), bet zāle jāpļauj regulāri (vasarā katru nedēļu) un siltumnīca arī jālaista regulāri, lai kaut kas izaugtu. Tur tā starpība.
Man vairs neko nevajag, apsaimniekotājs visu izdara.
Visu mūžu dzīvoju privātmājā, tagad pēdējos septiņus gadus dzīvoklī. Vajadzēja lielāku dzīvojamo platību, izvēlējos par labu dzīvoklim. Nu zaibis, brīvdienas ir brīvdienas, nevis kārtējā ņemtne pa saimniecību. Negribu krauties ne ar dobēm, ne siltumnīcām, ne zālājiem. Garāža ir, mocīti varu paķimmerēt, kādu puķpodu turētāju balkonam uzmetināt, pagaidām pietiek.
Var jau būt, ka paies vēl septiņi gadi un atkal gribēsies dobes, tad domās, ko darīt.
Ārpakalpojumu, tad točna miers. Lai nopļauj kamēr pats darbā. Un brīvdienas būs brīvdienas, nevis hujārīšana ar zāles pļāvēju!
Nu velns, biļetes pa 450 EUR un vēl kāds sēž priekšā!
GB12 rakstīja: Cerams, paņēmi ar izvēles servisu? Ja nē, tad, ja kas notiks, viņi rīkos tenderi un nosūtīs uz to kantori, kas piedāvās lētāko cenu. Pēdējo reizi man vienu klientu uz galīgu gaģušņiku nosūtīja.
Man arī ir BANā ar atzīmi, remonts sadarbības servisā. Bija gadījums, apstiprināja izmaksas un servisu tālu no manām mājām. Zināju, ka man 10 minūšu gājiena attāumā ir viens OK serviss, sakontaktējos ar šiem. Izrādījās, ka arī ir sadarbības partneri. Safotografēja, sataisīja jaunas tāmes un pārcēla remontu uz man tuvumā esošo servisu.
Nez'. Man visām mašīnām, ar kurām ikdienā pārvietojos, ir start/stop, visi ar automātu. Neredzu nevienu iemeslu viņu slēgt ārā. Un ja akurāt gaidāms tas agresīvais kreisais, tad ir opcija stāvot un gaidot pagriezienu minimāli atslogot bremžu pedāli, motors iedarbojas un vairs neslāpst.
Neesmu sekojis modes tendencēm takšu izsaukšnas aplikācijās, bet cik atceros, tad kādreiz tajās takšu aplikācijās varēja redzēt kādas mašīnas tuvumā un cik maksā un attiecīgo izsaukt. Gribi mersi, sauc mersi, gribi vienalgako, ņem vienalgako.
Tas, vai māk vai nemāk zināšanas pielietot dzīvē, vairāk jau tomēr atkarīgs no cilvēka. Skaidrs, ka ideoloģija spēlēja lomu, lai radoši nedomātu, bet kas gribēja, tie darīja. Kaut tajos pašos radioamatieru, modelistu utt pulciņos varēja izpausties uz nebēdu.
Šobrīd tiem augstskolu beidzējiem nav to zināšanu, attiecīgi nav nemaz ko pielietot. Maģistrantūrā studēju kopā ar tikko bakalauru ieguvušiem studentiem. Ja arī tai datorā šis var kaut ko sadarīt, tad noejot uz laboratoriju, kur jāsāk veikt reālas darbības kaut vai tajā pašā auto/traktoru diagnostikā, tur iestājas kolapss.
Es tomēr arī atļaušos oponēt. Zināšanu bāzei, lai padomju vai pēcpadomju laikā dabūtu inženierzinātņu bakalaura grādu, bija jābūt krietni vien lielākai nekā tas ir šodien. Ne velti visus padomju laika bakalaurus pielīdzināja mūdienu maģistriem. Pats mācījos augstskolā 90 sākumā, tad ap divtūkstošajiem un 2020. gadā maģistrantūrā ieguvu inžnierzinātņu maģistra grādu. Principā maģistrantūrā pietika ar to, kas bija apgūts 90 sākumā.
Šobrīd ir tā, ka ja māki taisīt smukas prezentācijas un daudz maz operēt ar rasēšanas un modelēšanas datorprogrammām, tad ir ok. Nekādas fundamentāla zināšanas nav vajadzīgas, kompjūters visu pateiks priekšā - kur kādu metālu, cik biezu, kur pastiprinājumus utt. Īsti pat nav jāmāk matemātiku...
Nez, mums laukos, kur krievu nebija vispār, sestdienās bija jāiet uz skolu. Tā gan bija īsā diena, bet jāiet bija.
MMX rakstīja: Jautājums par to, kas jādara lai dabūtu 4 aug nevis no loģiskās domāšanas trūkuma, bet gan tā, kā uzbūvēta augstākās izglītības sistēma. Ja darba devēju interesē tikai gala papīrs, tad jautājums par minimālo iespējamo darbu mērķa sasniegšanai ir pilnīgi vietā. Problēma jau šobrīd ar augstskolu sistēmu ir tāda, ka vidējais students nāk pēc papīra nevis zināšanām, jo viņam pa visiem galiem stāsta, ka viņam vajag augstāko izglītību lai kaut ko sasniegtu, nu tad viņš arī dara visu lai iegūtu to papīru.
Reku rakstīts, ka lielākā kļūda ir tā, ka nemāk uzrakstīt smuku CV. jauns.lv/raksts/zinas/552235-viena-no-lielakajam-kludam-ko-pielauj-loti-daudz-darba-mekletaju Izskatās, ka ne pārāk interesē ko tu zini un māki savā pamata profesijā, bet jāmāk sataisīt smuku cv un tad viss bumbās.
Nē, mocim nav liels nodoklis, bet mašīnai ir mazāks. Motockiliem ir četras nodokļu likmes:
- tilpums līdz 500 cm3: 18 EUR
- tilpums no 501 līdz 1000 cm3: 36 EUR
- tilpums no 1001 līdz 1500 cm3: 54 EUR
- tilpums virs 1500 cm3: 72 EUR
Nav tādas opcijas maksāt par trešdaļu gada.
Ja grib drātēt feniņu, tad ir vai nu jānoņem no uzskaites pārdošanai, vai jāpārtrauc reģistrācija nododot numuru, tad var saņemt atpakaļ daļu, kas palikusi līdz gada beigām. Čakars neatsver tos iegūtos eiro. Un tad izrādās, ka šodien foršs laiks, varētu pabraukāties,bet nav numura. 
Ko saprot ar skopo finansēšanu? Ja ekspluatācijas nodokli, tad man mocim tas ir lielāks nekā mašīnai.
Ir redzēti kadri uz motocikliem, kas pie krustojuma starp mašīnām izbrauc un nostājas visiem priekšā, bet tā vietā lai iedegoties zaļajam fiksi notītos un nevienam netraucētu šie guļ pie stūres un iedegoties zaļajam tikai tad sāk meklēt sajūgu un kā ielikt ātrumā. Tas reāli kretinē!
Nu skaidrs, ka ja tā tiešām ir bijis, tad šī ir zinājusi. Varbūt pat pati, pēc rosļika ierosinājuma, palabojusi to anketiņu.
Nemaz nebrīnītos, ja tā arī būtu, ka rosļikovs vai nu pats labojis, vai licis palabot datus. Jo kā tad nu tā, tik laba parti, bet priekšgalā malkas krāvēji.
Es esmu braucis ar e-tron GT. Ne pirms tam, ne arī pēc tam nav nācies braukt ar kaut ko tādu, kam paātrinājums būtu kaut attāli līdzīgs tā GT paātrinājumam.
Nedomāju, ka tās ir galējības. 90. gados cilvēku, kuru piecu mēnešu neto alga bija vienāda ar šāda dzīvokļa cenu, noteikti bija mazāk, kā tādu ir šodien.
Šodienas personāžs gribēs vismaz kaut ko līdzīgu šim www.ss.lv/msg/lv/real-estate/flats/riga-region/salaspils/affpp.html#photo-1 Un domājams, ka personu, kurām piecu mēnešu neto alga ir šā dzīvokļa cenas apmērā, šodien ir vairāk nekā to, kuriem deviņdesmitajos piecu mēnešu neto alga bija tā laika divistabu dzīvokļa cenas apmērā.
1984 rakstīja: Cilvēki vienmēr un visos laikos ir rosījušies un ko darījuši. Tik nekad nekas nav veidojies no plikas rosības. Varu minēt piemēru no savas prakses - 90to otrajā pusē divistabu dzīvokļa cena 30km no Rīgas bija apmēram 5 manu neto mēnešalgu apmērā. Vai šodien tāda proporcija ir iespējama pilsonim parastajam?
Nu nez, šodien var atrast līdzīgus piemērus. Tik vai cilvēks, kam šāds dzīvoklis ir 5 neto mēnešalgu cenā, gribēs viņā dzīvot. Ambīcijas ir mazliet citas.
www.ss.lv/msg/lv/real-estate/flats/riga-region/vangazi/eclmh.html
Šāda opcija jau šobrīd ir nodrošināt, ar aplikācijas palīdzību attālināti var izņemt kārtas numuriņu. Bet kā jau rakstīju, sākotnēji aplikācijā prognozētais gaidīšanas laiks no 1,5h pārvērtās par faktiskām 3,5h. Aplikācijā var redzēt cik gaidītāju priekšā un apmēram cik ilgi jāgaida, bet tas gaidīšanas laiks ir pilnīgs bulšits.
Un vēl, šobrīd tur ir tāds pizģec, ka tos elektroniskos kārtas numuriņus izķer pāris sekunžu laikā no reģistācijas atvēršanas. Rīgā vispār loterija vai uz to dienu dabūsi vai nē.
Man nācās tikt galā ar šito vājprātu. Izdevās no rīta attālināti iestāties rindā Cēsīs, rādīja, ka gaidīšanas laiks ~1,5h. Baigi forši, aizbraucu uz Cēsīm kādu minūti pirms sava laika, bet jau braucot skatījos, ka tas laiks aplikācijā uz priekšu nekustās, uz vietas nācās kūkot vēl 2h. Pierakstīties uz konkrētu laiku vienalga kurā no nodaļām man nesanāca. Kas nāca uz vietas pēc numuriņiem, tika sūtīti mājās.
Jūs varbūt varētu savām kapitālistu un sociālistu huiņām uztaisīt atsevišķu topiku un tur tad noskaidrot, kurš lielāks kapitālists un kurš sociālists. Nu nevajag ar šito sūdu aizdirst katru topiku.
Tikko pārrados mājās, man ar paziņoja, ka šovakar būšot Supernova jāskatās. Labi, ka pa dienu biju nobraucis uz Viljandi ezeru paslidot, varēs mierīgi iet gulēt.
Tu tak pats te sākmā jau visu biji ielicis. Ko var pērties! Ja ar sajūgu, ko tu gribi izņemt, tiek domāts klasiskais sajūgs, kurš ir uz kloķvārpstas galastarp iekšdedzes motoru un tālāko spēka mezglu, tad jā, nekas negriezīsies. Šajā gadījumā gan izskatās, ka šis mezgls nav izslēdams un ieslēdzams, kārba caur šo sajūgi ar motoru ir sajūgta pastāvīgi.
Tālāk visā tajā mezglā ir hidromufta ar kuras palīdzību iekšdedzes motors tiek pieslēgts riteņiem. To muftu nahrenizējot paliks tīrs elektroauto, kura eletropiedziņa darbosies uz visiem riteņiem un iekšdedzes motors griezīs tikai ģeneratoru. Zemāk redzmajā linkā tak tas viss ir redzams.
Portālā publicētie autoru viedokļi var atšķirties no iAuto redakcijas viedokļa.
Par eļļu varētu piekrist, bet asmenis jāasina kā vienam, tā otram. Vai arī, kad truls tad pērc jaunu pļāvēju?