Nu redz - kamēr pilsoni apmierina situācija, ka kaut kādā mistiskā veidā īpašumu cenas aug kārtām, bet alga labi ja desmitos procentu, tikmēr jau viss kārtībā. Laikā, kad kredīti bija nepieejami arī cenas bija atbilstošas algām, šobrīd kreditēšana pūš inflāciju, pelna kaut kāda šaura personu grupa, bet pilsonis parastais tikai rukā un klausās "viedokļa līderus", ka dzīvoklis hipotēkā ir kruti, mašīna līzingā arī. Par to pašu ASV klīst dati, ka ~32% amerikāņu dzīvo mājās ar nomaksātu hipotēku, bet par jaunākajiem kredītņēmējiem jau klīst runas, ka tiem būs jāmaksā hipotēka arī pensijā. Tad par kādu WEF mēs te runājam, ja attīstajās valstīs jau nevienam nekas nepieder?
Un vai mūsu kredītņēmēji, it sevišķi tie, kas nopirkuši dzīvokļus padomju ēkās ir labākā situācijā? Pēc pēdējā laika runām šajā virzienā - 20 gadu laikā izmaksāsi hipotēku par dzīvokli hruščovkā un varēsi iet *irst, jo māju nojauks kā neatbilstošu ekspluatācijai.
ASV ir tāds pluss: kad tevi izmet no mājas, tu vairs neesi parādā. Bet pie mums tevi izmet no mājas, atņem pēdējās bikses un pasaka, ka maksāsi vēl 20 gadus! Jo bankai taču jāuzvārās!
Jā, tik daudz tas ir pluss, attiecīgi hipotekārais kredīts principā sanāktāda īre ar izpirkumu. No otras puses viņiem studējošo kredīti ir tāds pasākums, no kura nevar atkratīties pat caur maksātnespēju, attiecīgi doma, ka banka tevi kādā brīdī var izvarot saglabājas.
Arī 90-tajos ļoti liela daļa cilvēku rukāja par maizes riku un sardeli:-/ Tu vienkārši biji veiksmīgāks/ gudrāks.
Vai arī bezkaunīgāks un ar sakariem vecajā nomenklatūrā, kur bija gali pie izdevīgāku īpasumu prihvatizēšanas.