CV esmu tikai kādas 2 reizes sēdējis, bet ne stūrējis. Kā pasažieris varu tikai slavēt šo auto. Konkrētais brauktais nebija tas svaigākais, bet krēsli bija ļoti ērti un salons plašs. Saimnieks kā mīnusu minēja lielo degvielas patēriņu, zemo šasiju un aizmugurējās sānu durvis kas uz sliedēm braukā. Durvīm esot tāds niķis kā pēc ziemas sāls devas kaut kas sāk rūsēt un grūti/neiespējami durvis atvērt. Šis remonts esot jāveic ik 2 gadus...
Savukārt ar Sharan ir bijusi darīšana sākot ar pirmo modeli un tagad ģimenē ir jaunākai modelis. Visi 3 gan bijuši dīzeļi. Pēc taviem nosauktajiem gadiem noprotu, ka met acis uz pirmo modeli, bet 2000. gadā laikam jau parādās svaigāks modelis.
Par pirmo modeli tiešām neko sliktu teikt nevaru, bet jāņem vērā, ka šis tika iegādāts ar pilnu aprīkojuma paketi, 1.9TDI. Salona vienīgais mīnuss ir mazais bardačoks un virs tā esošais iegremdējums uz priekšējā paneļa kartēm un cimdiem - no tā vienmēr viss aizšļūca prom pagriezienos. Pirmajam Sharan bija smagi spiežams sajūga pedālis. Ģimenē pirmais Sharan dzīvojās 4+ gadi, tika nobraukti aptuveni 180000km. Pa servisiem auto nedzīvojās gandrīz nemaz, vienreiz bija noplīsis gaisa mērītājs, motors pārgāja kaut kādā servisa režīmā un max ko varēja izspiest ir 1800rpm. Novērsa problēmu un turpināja mīt. Lielākā inženieru kļūda ir gaisa apmaiņa salona aizmugurē - svīda ciet logi.
Otrais Sharan bija jau ar jauno salonu, kantainajām aizmugures lampām aptuveni 2003. gada modelis, 1.9TDI. Diemžēl šis modelis bija pavisam "pliks", pat stūre bija plastmasas, spoguļi melni u.t.t. Salīdzinot ar veco modeli šim ir smukāks salons, mazāk grabošs, pārdomāts, daļēji novērsta problēma ar pasažieru salšanu aizmugurē. Šis gan turējās kā klints, neatminos nevienu nopietnu starpgadījumu. Vienīgo reizi akmentiņš stiklā izdarīja posta darbus un stikls tika nomainīs pret spec. stiklu ar iestrādātām silddzīslām. Plastmasas stūre dila pamatīgi. Bija arī pārsteigums - pāris mēnešus pēc auto iegādes iestājās palielāks aukstums un pie luksafora stāvot konstatējām, ka Sharan nežēlīgi kūp no apakšas. Karoč deg!!! Bet jau pēc ugunsdzēšamā izvilkšanas konstatēja, ka tā ir otrā sildkrāsniņa, kas apkurina salona aizmuguri un ieslēdzas tikai pie noteiktas temperatūras. Tā kā krāsniņa iekūrās pirmo reizi, tad tur bija kaut kāda eļļa iekšā kas neganti kūpēja.
2007. iegādātais Sharan ir ar pietiekami ņipro 2.0TDI. Galvenie uzlabojumi veikti salona apgaisošanā. Bet saprotu, ka tik svaigs auto neinteresē.
Ja domā pārvadāt garākus gabalus 7 cilv., tad labāk par to aizmirsti. Sharan pēdējā rinda ir ļoti šaura. Bērni līdz 14 gadiem sēž ērti, bet pieaugušajam vietas tur īsti nav. Ļoti ērti brauc 5 cilvēki. Īpašas ērtības sasniedzamas ar 4 krēsliem mašīnā, kad tiešām var izstiept kājas pie apdomāta krēslu izkārtojuma. Pie attiecīga nopakojuma Sharan pirekšāsēdošie saņem ļoti labu komfortu, bet aizmugurē sēdošo krēslus var tikai drusku pārcelt, pielāgot, atbīdīt. Nav roku balstu aizmugurē, sēdēšana kā normālā sedanā. No šofera viedokļa ļoti labi inženieriem padevušies logu apsildāmie elementi. Kad bija 23. dec. uzlijis un uzsalis uz loga pamatīgs ledus daudzums, tad atkausēja stiklu 20 sekundēs. CV aizmugures krēsli ir vairāk individuāli ar roku balstiem u.c. labumiem. Nenoliedzami ērtāki. CV arī gaitā ir klusāks, daudz klusāks. Bet domāju ka patēriņš ar benzīnu būs ļoti augsts. Sharan laikam bija pieejams ar 1.8 V5, 2.0 un 2.8 benzīna dzinējiem.
