DekstersFF rakstīja:
Bucefals rakstīja:
Lūk te nu ir kļūda. Juridisks pamats ir, tieši tāpēc es saku- nevajag akli izlasīt vienu Likuma pantu un tēlot juristus.
Es savu viedokli veidoju no Sēnes teiktā, jo to man apstiprināja arī ments (ceļinieks).
Tomēr - ne Sēne, ne ierindas ments man nav nekāda autoritāte, viņi var arī kļūdīties.
Vai ir kāds likuma punkts, kas apgāž viņu teikto?
DekstersFF rakstīja: ... NEPĀRKĀP un nemaksā?
Ja tā būtu, tad viss būtu kārtībā.
Bet tā nav.
Man tētis iedod mašīnu - nav pārkāpums.
Es pārsniedzu ātrumu - ir pārkāpums.
Sodīts tiek vadītājs, tātad šinī gadījumā es.
Protokolu saņem tētis un pārsūta to man.
Es pasaku tētim, ka man nav naudas.
Tētim nav juridiska pamata no manis ko pieprasīt. Tomēr, ja viņš velās tikt ar to auto pie TehApskates uzlīmes, tad viņam tas sods ir jānomaksā, neskatoties uz to, ka viņš nevienu pretlikumīgu darbību nav izdarījis.
Risinājums ir viens - mainīt likumu lai sodīts juridiski tiktu īpašnieks, kas var pēcak piedzīt no vadītaja, ja ir visi līgumi par auto nodošanu saslēgti juridiski korekti.
TramvajTrakums! 
Palaidniex rakstīja:
Pēc iespējas tuvāk labajai malai nozīmē, ka var pabraukt garām tramvajs, ja var tramvajas var arī vieglais.
Ja vieglajam vietu neatstāj tad droši vien var viņus izuksēt...
Cik man prāts saprot - šinī vietā tas autobuss var mierīgi braukt pa to sliedi un pat tramvajs, ja netiek garām, nevar neko pīkstēt.
Ja būtu baltās svītriņas gar sliežu labo malu, tad gan tam autobusam būtu jāturās savas joslas ietvaros.
Bet baltās līnijas uz bruģa esmu redzējis tikai ārzemēs.
Palaidniex rakstīja:
Bucefals rakstīja: 2 Palaidnieks=>
Esmu redzējis kas notiek kad pa priekšu kāds mēģina apsteigt (tomēr laikam apdzīt) autobusu izmantojot pretējā virziena sliedi, bet tilta galā parādās tramvajs...
Interesanti - ka tajā situācijā būtu vainīgais - ja vieglo tomēr iespiestu starp autobusu un tramvaju?
Droši jau ka atzītu vieglo, ja tas lūk iebrauca pretējā tramvajsliežu joslā, bet autobuss lūk drīkst nepamatot braukt pa vidējo no 2 joslām...
Autobuss pilnīgi noteikti nebūs vainīgs, bet vieglais gan. Baltās nepārtrauktās tur pa vidu nav, tomēr man šķiet, ka apsteigt vai apdzīt drīkst tikai pa tā paša virziena tramvaja sliedēm, nevis pa pretējām.
Cik es noteikumus no autoskolas ~1997. gadā atceros (kā arī te pēc kkada topica par joslām uz Čaka ielas), tad autobuss un jebkurš cits transporta līdzeklis brauc "pēc iespējas tuvāk ceļa labajai malai" vai kaut kā tamlīdzīgi, ja nav uzzīmētas joslas.
Ja paliek vieta apsteigšanai, tad var apsteigt.
Ja nepaliek, tad jāvelkas astē.
Pagājušajā gadā žurnālā Klubs, regulāri lasot Mārča Auziņa rakstus par mierīgu tējas malkošanu kādas universitātes kafejnīcā, rāmus norišu novērojumus, atsauces uz daudzām lieliskām grāmatām un sarunām ar interesantiem cilvēkiem, es vienmēr brīnījos, kā LU rektoram, daudzās pasaules universitātēs pazīstamam fizikas pētniekam, Eiropas un ASV fizikas biedrību biedram, - kā viņam tam visam pietiek laika?! Bet tad - Vecāku forumā, īsu brīdi ar profesoru parunājoties, man pielēca. Izciliem zinātniekiem, domātājiem, radošo un citu jomu sekmīgiem profesionāļiem piemīt lieliskas laikvadības iemaņas. Tās ir gandrīz instinktīvas - viņi spēj nekļūdīgi atslēgties no sarunas, tikko tā novirzās no viņus tobrīd interesējošās tēmas, vai tobrīd veicamā uzdevuma. Tas notiek pieklājīgi, bet noteikti. Tā ir tāda rāma, stabila mērķtiecība. Tā tiek iegūts laiks, lai darītu to, kas ir svarīgi.
(c) Valdis Melderis @ draugiem.lv
IkdienasViesis rakstīja: Vēsturnieki jau dikti cīnās pret bruģa nomaiņu ar asfaltu. Bruģis, viņuprāt, līdzīgi kā "klasiskās" tramvaju "štangas|" ir būtiska Rīgas vēsturiskā vizītkarte.Starp citu, vēsturnieki savulaik ļoti iebilda pret pantografu ieviešanu jaunajiem tramvajiem - uzskatīja, ka tikšot grauts Rīgas tēls.
Šinī gadījumā kompromiss varētu būt mūsdienīgs, līdzens bruģis, kas nekrata vadītājiem plombes no zobiem ārā autiņiem ar sportiskāku piekari...
Izskats varbūt nebūs kā vecajam bruģim, tomēr arī neizskatīsies tik "urbāni un industriāli" kā asfalts.
2 Palaidnieks=>
Braucot pa gaisa tiltu (u.c. līdzīgās situācijās) es arī braucu ar vienu ratu pa sliedi, jo mazāk drebina. Kad kāds nak pa otro joslu, cenšos laicīgi normāli ieņemt pirmo joslu, lai visi tiek garām. Arī tajos gadījumos, kad pa otro joslu braukt aizliegts, jo vēl nav pienācis ķieģeļa "nedarbošanās laiks". Problema ir vienīgi tad, ja tajā brīdī, kad vajag ievilkties atpakaļ savā joslā, tad sastrēgums nekustas. Bet tā ir ļoti reti.
Ja pašam gadās priekšā "atriebīgais autobuss", tad nepakautrējos uzbraukt ar vienu ratu uz pretējām tramvaja sliedēm, cerībā, ka pretimbraucošie ievēro savus "ķieģeļa" laikus.
Pagaidām problēmu nav bijis, vienmēr asmu ticis tur kur vēlos un tad kad vēlos.
Par topika tēmu:
Alphavilli redzēju kaut kādā Baltic Beach Party pirms pāris gadiem. Pašpārliecinātība, entuziasms, pieredze - kvalitāte.
Laikam jau tas bija labākais no visiem tās dienas priekšnesumiem tur.
P.S. Ta vai tā manuprāt Queen ar Frediju Merkūriju priekšgalā ir snieguši visu laiku labākās performances!
Dažādos vecumos par jaunību liecina atšķirīgas lietas. Tās atšķiras kā no apkārtējo viedokļa, ta arī no paša skatu punkta.
Skuju Tev!
Es domāju priežu skuju.
Ekstraktu.
CRDI rakstīja:
msh rakstīja:
DekstersFF rakstīja:
Par to piedziņu- es jau tev jautāju -vai tu to jēdz izmantot un kur to Latvijā vajag?
Pāris galvenos, ikdienišķos pielietojumus - jā, es jēdzu. Ekstrēmos būs nākamziem jāpamācās. Un kur vajag - nu vieglāk būtu pateikt kur nevajag - uz sausa asfalta
Pirmo reizi ar q gadījās izbraukt pirms kādiem trīs gadiem, vienu bubilejas A80q vasaras vidū. Mans A90q tolaik jau bija manā īpašumā, gan vēl neejošs, tā nu tas bija tas A80q kas parādīja cik q ir jauka un patīkama lieta
Nu nezinu gan.... Uz koplietošanas ceļiem Q nepieciešamība apšaubāma. Man Q neesamība nav traucējusi ne uz zemes ceļiem, ne uz slapja asfalta, ne ziemā. Visur kur vajag esmu aizbraucis un izbraucis.
Vienīgā vajadzība pēc Q ir iespēja likt draugos bildes ar nošķiltiem audi un parakstiem " re kā man nesanāca braucot uz 110 pa zemes ceļu"
Hmmm... Tās izjūtas pa neasfaltētiem ceļiem ir to vērts. Ja to visu dara tā, lai netraucētu apkārtējiem cilvēkiem, autiņiem, suņiem - nepostītu vietējo floru un faunu, tad es arī labprāt..
P.S. Auzas "Re kā man nesanāca" man sanāca ar priekšpiedziņu. Bildēt gan nebildēju, kaut kā neienāca prātā ar to lielīties.
DekstersFF rakstīja: Attiecīgi,mana irdeja ir sekojoša- tiek dibināta nevalstiska organizācija,kuru dibina aktīvisti,kurus neapmierina bardaks dažādos valsts aparātos tieši satiksmes organizācijas ziņā. Var piesaistīt ES naudu( jāpapēta,kā tieši, bet biju seminārā par šo temu) . Tiek izveidots nelielc koordinācijas centrs, piesaistīti uz līguma pamata ieinteresēti juristi vai kas tamlīdzīgs, ir tālrunis, uz kuru var zvanīt par nejēdzībām. Nu un tad cilvēks apkopo šo info, viņam ir zinams, kam par konkrēto jautājumu adresēt vēstuli un tad notiek 'breinstorms'.
Apmēram šitā. Jo es ticu,ka mēs paši daudz ko varam panākt, tikai ir jādara. Jo tādam Leminkainen direktorelītim Jonasam negribēsies pakaļā atkal suņanaglu, ērtāk un vieglāk būs sakārtot zīmes uz ceļa.
Domājams, var izveidoties laba sadarbība ieinteresētu personu starpā/
Tikai pašā sākumā varu pateikt vienu, ja līdz tam nonāk, SO nedrīkst atšķaidīt ar lielu daudzumu kadru, jo tad tur salien visādi salašņas un visu sajāj.
Man čomam (vai viņa draudzenei) jau gadiem ir SO "Satiksmes drošības biedrība", kura viņam cik zinu nafig nav vajadzīga. Ja viņam nopogās sibolisku piecīti, domāju, ka viņš labprāt pārrakstīs to organizāciju uz kādu, kas reāli kko gribēs izdarīt.
Pirmais rakstīja:
Bucefals rakstīja:
1. Tu neatbildēji uz jautājumu.
2. Maximas stāvvietā ar līnijām apzīmēto vietu vairāk nebija. Noparkojos es attālākajā punktā attiecībā pret durvīm tuvākajā pie iebrauktuves.
Alternatīva bija parkoties ārpus stāvvietas - ja ar likumu pamatota atbilde uz manis uzdoto jautajumu ir "jā", tad turpmak tā arī darīšu.
Vai braukšu uz Rimi.
Vai nebraukšu vispār nekur.
Pirmais jautajums joprojām atklāts.
Bucefals rakstīja:
Īstenībā tikko tikai izlasīju to punktu, tāpēc pagaidām neesmu īsti drošs vai tur ir tā "P" zīme vai nav. Vakara apskatīšos.
Labrīt!
Man atkal laikam kaut kas nav kārtībā ar domāšanu...
Noliku auto Maximas stāvvietā un dabūju plāksteri.
Esot pārkāpis 131. punktu.
Cik saprotu, tad problēma ir tur, ka es biju nolicis auto vietā, kas nebija apzīmēta ar baltajām līnijām.
Ar līnijām apzīmētās vietas bija aizņemtas (brīva bija tikai invalīdu stāvvieta). Tāpēc noparkojos blakus gājēju ietvei pēc iespējas tuvāk brauktuves malai.
Neuzskatu, ka biju nolicis auto tā lai traucētu citiem satiksmes dalībniekiem - man garām visos vajadzīgajos virzienos varētu pabraukt pat tūristu autobuss.
Punkts ir šāds:
131. Stāvvietās pie ietves vai, uzbraucot uz ietves, ja stāvvieta apzīmēta ar 532. vai 533.ceļa zīmi un 827., 828., 829., 830., 831. vai 832.papildzīmi, atļauts stāvēt motocikliem, tricikliem, kvadricikliem un vieglajiem automobiļiem bez piekabēm, bet, ja stāvvieta apzīmēta ar 825. vai 826.papildzīmi, - arī vieglajiem automobiļiem ar piekabēm, kā norādīts ar attiecīgo papildzīmi un ceļa apzīmējumiem. Stāvvietās uz ietves transportlīdzekļi jānovieto vienā rindā iespējami tuvu brauktuvei. Uz ietves atļauts stāvēt velosipēdiem, mopēdiem un motocikliem bez blakusvāģa, ja tas netraucē gājēju pārvietošanos.
Bet "P" zīmes manuprāt tur nav vispār, nerunājot jau par papildzīmi kā janovieto transportlīdzekli.
Tad nu jautājums - ja stāvvietā nav papildzīmes par to kā jānovieto automašīna, bet ir līnijas uz asfalta, vai tas automātiski liedz iespēju automašīnas novietot šinī pašā stāvvietā vietās, kur šīs līnijas nav ievilktas?
Dīvāns bija sen jau nolietots. Tomēr, kad dīvānu izmeta ārā, tad blaktis vienmēr viņu ienesa atpakaļ.
Tad nu Pirmais nolēma, ka vismaz būtu jāizmazgā to, kas tam dīvānam gadu gaitā bija uzšpricēts. Lai drēbe nesalūzt.
Pirmais rakstīja: bļjeģ, cik var līt? Man tak nav jumta
... vokrug čeloveka vozņik okružajuščij evo so vseh storon , ne zavisjaščij ot jevo voļi Dush!
Augstakā līmeņa Duša!
CRDI rakstīja:
Bucefals rakstīja:
Vēl. Pakalpojums - "banketu apskaņošana"...
Pasaki klientam, ka gribi visu oficiāli ar bankas pārskaitījumu ar PVN - viņš saka, ka tad nav nepieciešams. Viņš sarunāšot kādu, kas viņam to visu izdarīs lētāk un bez nodokļu nomaksas. Darbā paņemtie DJ arī viebj degunu, kad gribi IIN par viņa darbu maksāt - viņš saka, tad labāk atdod to naudu man un es vienkārši palikšu valstij parādā. Lai dod mani tiesā par nodokļu nemaksāšanu - ta vai tā man oficiāli nekā nav.
Redz ir tā, ja klients ir priv.persona, nav problēmu paņemt arī cash bez PVN, saimniecībā noderēs.
A jur.perzonām, tas PVN po barabanu.
Tā strādā visi šajā nozarē, arī lielie un varenie kantori. Arī Eiropā
Ja laps klients, nav probza tak iedot atlaidi (~27% tehnikai)
A par tiem DēJē, paskaidro šamiem, ka ne jau viņus VID kārs pie zvaniem. Piedāvā lai reģistrējas kā simn. darb veicēji, un lai nodokļus maksā paši
Par DJ - es nodokļus atstāju viņu pārziņā. Lai tik galā kā grib.
Ja par banketiem - vienkārši nenodarbojos ar to. Ar Krievijas precēm es nopelnu vairāk.
DekstersFF rakstīja:
Bucefals rakstīja:
Tad jāsaka, ka tie ir kaut kādi dīvaini uzņēmēji, visticamāk slāvi, kuri grib te dzīvot, bet maksāt par to negrib. Tas nav nekas jauns, tā ir tāda sērga Latvijai.
Pa lielam Tev taisnība. Kontaktpersonas runā slāviski, uzņēnunu īpašnieki līgumos (juridiski atbildīgie vai reālie labuma guvēji) vispār ir ne-latviski runājoši:
Elkor
Jāņa Rozes grāmatnīca
Globuss (Latvijas grāmata)
u.c. grāmatnīcas, citi uzņēmumi.
Manis minētā problēma tajās jomās, kurās es darbojos, ir tik sāpīga, ka nācās uztaisīt uzņemumu Igaunija, lai es spētu no Krievijas importēto produkciju piedāvāt Latvijas uzņēmējiem bez PVN.
Tikai tādā veidā es spēju konkurēt ar visu to žuļiku varzu, kas mani cenšas nogrmdēt.
Izlasīju visu jūsu penteri... Šausmas.
Reāli problēma ir tur, ka Latvijā vairākās jomās ir sačakarēts tirgus. Ļoti daudzi uzņēmumi nodarbojas ar dažāda veida izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un piedāvā gala klientam cenu par preci vai pakalpojumu, kuru var uzskatīt par dempinga cenu.
Jo cits uzņēmējs, kurš nav stulbs un nav ar uzpūstām izzmaksām, tikai vēlas korekti samaksāt nodokļus, vairs nespēj konkurēt un bankrotē.
Mana personīgā pieredze ar vienu no Latvijas lielākajiem grāmatu tirgotājiem.
- Labprāt jums atvestu grāmatas no Krievijas.
- Ok, cik maksā?
- Krievijas cena + 10%.
- Super! Vi ir kādas papildus izmaksas?
- Nu summai vēl nāk klāt PVN 12%.
- Nē, tad mums nevajag.
Šī ir tā situācija, par kuru runā Sēne.
Un tā nav manā praksē vienīgā.
Tāda pat problēma ir ar DVD disku tirdzniecību.
Vēl. Pakalpojums - "banketu apskaņošana"...
Pasaki klientam, ka gribi visu oficiāli ar bankas pārskaitījumu ar PVN - viņš saka, ka tad nav nepieciešams. Viņš sarunāšot kādu, kas viņam to visu izdarīs lētāk un bez nodokļu nomaksas. Darbā paņemtie DJ arī viebj degunu, kad gribi IIN par viņa darbu maksāt - viņš saka, tad labāk atdod to naudu man un es vienkārši palikšu valstij parādā. Lai dod mani tiesā par nodokļu nemaksāšanu - ta vai tā man oficiāli nekā nav.
Portālā publicētie autoru viedokļi var atšķirties no iAuto redakcijas viedokļa.
GB12 rakstīja: Jā, un vēl viena lieta. kādu laiku atpakaļ te bija diskusija par OCTu vadītājiem, nevis mašīnām. Tad te bariņš ņēmās par to, ka OCTAi jābūt uz vadītāju, jo tas esot taisnīgāk. Var jau būt, bet tas neizbēgami cirstu robu daudzbērnu ģimeņu budžetā, jo Uz argumentu, ka tad daudzbērnu tēvam būtu katram ģimenes loceklim jāpērk OCTA, atbilde bija, ka neies jau dot mašīnu kuram katram. Tagad visi ir gatavi dot visādiem nezināmajiem, kuriem pēc tam galus nevar sadzīt kopā... What da freaking?
Daudzbērnu ģimenēm būtu neērtāk, bet "pa lielam ņemot" manuprāt OCTA vadītājam, vai vēl labāk vadītājam+konkrētajam automobīlim ievērojami palielinātu vadītāju disciplinētību uz ceļiem. Un vēl palīdzētu OCTAs apmēra piestiprināšana ne tikai pie izraisīto avāriju skaita, bet arī pie fiksēto pārkapumu skaita.
Kad cilvēki piespiedu kārtā (savādāk "latvijietis parastais" nesaprot) būtu iemācījušies daudzmaz ievērot noteikumus un nedot savu auto apšaubāmām personām, tad varētu sākt spiest uz nekorekto zīmju aizvākšanu vai nomaiņu un obligātu pienācīgu tolerances apmēru fotoradariem un fēnotājiem.