Man ir, ko ieteikt, bet domāju, ka nepiekritīsi

Esmu jau te vairākkārt lielījis Citroen C5. Pārdot man viņu nevajaga, un diez vai dēls būtu gatavs to pārdot. Bet tā mašīna tiešām ir ideāla daudzējādā ziņā. Motors - 2l dīzelis. Un arī šo to ietaupīsi no tiem 3000ls, un gads būs labāks.
Ja jau vaina tik uzsilšanā, nav vajadzības stumt uz Reezekni. Izvelc attiecīgu cauruli, kas ņem vēso gaisu no autiņa priekšas un pūš uz to rajonu, kur spole! Varbūt būs iespēja izņemt patentu un piedāvāt to auģiku ražotājam!

p.p.n.
jums ar iņdzīņeru vaidzētu padiskutēt - jamais apgalvoja, ka skrūves jau jaunas atšķiras garumā tā, ka mikrometru vari izmest
Nav jēgas, nekas nav pilnīgi vienāds!
Bet starpība starp parastajām, velmētajām, un skrūvēm, ko lieto galvu pievilkšanai, kloķenes gultņu montāžai, līdzīgās atbildīgās vietās, ir liela. Un jā, lai precīzi nomērītu garumu un noteiktu, vai skrūve jāmaina, nepieciešams mikrometrs. Tas nav apspriežsams jautājums!
Pirmais rakstīja:
Chankaishi rakstīja: Patīkami lasīt gudru vīru diskusiju! Mans ieteikums tik vecai mašīnai - nomaini tās skrūves. Ja jau pats remontē, droši, ka esi lasījis manuāli. Gan jau tur ir arī par pielaidēm skrūvju garuma izmaiņām. Jāmēra ar mikrometru, vismaz es tā daru, gan lielākiem motoriem. Tas izmērs ir pietiekoši svarīgs, ja negribi pēc neilga laika vēlreiz jaukt dzinēju. Jebkura skrūve parasti trūkst vietās, kur mainās diametrs, parasti tur, kur beidzās vītne. Sen tas bija, kad mācījos metālu pretestību un metālmācību, bet atceros kaut ko par kaut kādām spēku koncentrācijām diametra izmaiņu vietās, tāpēc tur veido noapaļojumus. Vītnes beigās, kur sākās skrūves kāts tāds noapaļojums neiespējams, tāpēc arī tur trūkst visbiežāk. Domāju, ka tieši tāpēc galvas skrūves, klaņu gultņu skrūves taisa ar kātu, tievāku par vītni, jo tad tas noapaļojums veidojams. Par vītnes soļa izmaiņu mērīšanu neesmu neko dzirdējis paliekošo deformāciju mērīšanā.
vēlreiz atgriežamies pie sākuma
teorētisks iefļūtījiens iedgara stilā
kas konkrēti ir jāmēra un kādas ir pieļaujamās vērtības tam konkrētajam fordam
Pirmais, tu laikam tiešām nemāki lasīt! Grāmata pieminēta - attiecīgā autiņa remonta rokasgrāmata, lai saprastu arī tu - manuālis. Kā arī pieminēju mērinstrumentu - mikrometru, kuru diez vai ir jēga pirkt, jo tāda vecuma mašīnai drošāk nomainīt tās skrūves. Lasi, padomā un tad sapratīsi!
Kas konkrēti jāmēra? Skrūves garums, ja to pieprasa motora ražotājs.
Patīkami lasīt gudru vīru diskusiju!

Mans ieteikums tik vecai mašīnai - nomaini tās skrūves. Ja jau pats remontē, droši, ka esi lasījis manuāli. Gan jau tur ir arī par pielaidēm skrūvju garuma izmaiņām. Jāmēra ar mikrometru, vismaz es tā daru, gan lielākiem motoriem. Tas izmērs ir pietiekoši svarīgs, ja negribi pēc neilga laika vēlreiz jaukt dzinēju. Jebkura skrūve parasti trūkst vietās, kur mainās diametrs, parasti tur, kur beidzās vītne. Sen tas bija, kad mācījos metālu pretestību un metālmācību, bet atceros kaut ko par kaut kādām spēku koncentrācijām diametra izmaiņu vietās, tāpēc tur veido noapaļojumus. Vītnes beigās, kur sākās skrūves kāts tāds noapaļojums neiespējams, tāpēc arī tur trūkst visbiežāk. Domāju, ka tieši tāpēc galvas skrūves, klaņu gultņu skrūves taisa ar kātu, tievāku par vītni, jo tad tas noapaļojums veidojams. Par vītnes soļa izmaiņu mērīšanu neesmu neko dzirdējis paliekošo deformāciju mērīšanā.
Interesanti - atradi vainu? Arii lieku uz sliktiem svečvadiem un apsūbējušiem kontaktiem štekeros. palīdz pret mitrumu domātais aerosols, kuru uzpūš pēc tam, kad dzinējs apstādināts un ir uzsilis un sauss.
Shhados gadiijumos lieti noder gumijas starplikas uz atspereem. Vismaz kaadu laicinu atpakalj sekmiigi uzliku mazdai, viss kaa naakaas, pat uz skati netrauceeja, nobraucu paaris gadu, beedu nezinot!
Ak jaa - lai paarliecinaatos, ka ir zobrati, nevis kjeede - apskaties to sadales piedzinjas vaacinju - tiem ir dazhaada forma. No saakuma gan noskaidro, kaada ir vaacinja forma zobratiem, ne pie taa, no kura pirksi!

Bet taa autinjsh labs un eerts, piekare pietiekoshi izturiiga, paziistams intensiivi lietoja arii pasmagas piekabes vilkshanai pa ne visai labiem celjiem, pat bezceljiem. Vieniigaa probleema - dzineejs. Bet vinjam bija ar kjeedi. Iesaakumam - diezgan diivainas bremzes, pierodi!
Lielaakais gljuks bija taa kjeede, bet laikam tavos gados jau ir zobrati. vaarstu kompensaatori suudiigi. Vispaar reiz kaads eksperts(gan nepateikshu cik kompetents) izteicaas, ka tie dzineeji domaati braukshanai mazus gabalinjus, garus paarbraucienus neturot. Tad tas ir pirmais dzineejs, kuram kaitiigs pastaaviigs darba rezhiims

)
Reizeem tieshaam jaapapbriinaas par taam detaljaam! Interesanti - kas buutu programmeejams parastam reostatam? Vai kaut vai kompim, kuram pienaak tas signaals no reostata? Vieniigais, kas naak praataa - piereguleet pareizos lenjkjus, lai sakristu signaali ar vaarsta poziiciju, bet programmeeshana laikam skan labaak

Principaa tur der jebkursh reostats ar attieciigiem izejoshiem spriegumiem, galvenais , lai vareetu nostiprinaat un mehaaniski savienot. Bet cenas patiikami paarsteidz

)
Nebaidiet cilveeku, taapeec jau ir remonta komplekti, lai nebuutu jaamaina superdaargas ieriices kaa mineetaa hidroliskaa stuures reika

Hidraulikai, ja nav ticis klaat uudens, nekas parasti nenotiek, pietiek ar gumijas gredzenu un bliivsleegu nomainju, lai viss buutu kaa jauns.
Jauno racionalizaatoru puilcinjsh? Patiikami, ka no tiem laikiem, kad zaagjeeja nost mopeedu klusinaataajus, tauta krietni paaugusies un paargaajusi uz taadaam smalkaam lietaam kaa EGR

)
Taa teikt - no cittautu pieredzes - nupat biju nelielaa Norveegjijas pilseetinjaa - tur velosipeedisti leenaaam minaas paari ielai pa gaajeeju paareju, uzsvars uz LEENAAM! Autinji mieriigi pagaidiija - ljoti normaals risinaajums, tik pie mums, Latvijaa, paaraak daudz idiotu, kas truli ieveero noteikumus - ja man priekshroka, tad dzilji uzspljaut paareejiem, un ne tikai , arii pie vienas vietas sava dziiviiba. Taa kaa noteikums par to, ka velosipeedists nedriikst braukshus shkjeersoot ielas pa gaajeeju paarejaam pie mums ir tikai nepiecieshamiibas dikteets, lai pasargaatu muljkjus no izmirshanas. Velocelinji Riigaa ir to izveidotaaju, labaakajaa gadiijumaa, pilniigas nekompetences pieraadiijums. Varbuut arii muljkjiibas, bet varbuut arii mantkaariibas deelj tie ir taadi, kaadi nu ir.
Nezinu, kaa ir pasaatiem, bet manam vecajam bembim aizmuguree griidaa bija apaljas luucinjas, to malas izruuseeja un paklaajs palika slapjsh, aizkniedeeju un ar pretruusas shkjiidumu, mastiku pa virsu, un atkal sauss

sarashkins rakstīja: Kāds sakars dauņu esamībai ar "veciem opeļiem" un "superjaudīgiem bembjiem"? Kāpēc jāpiemin tieši šīs auto markas? Manuprāt, debili vadītāji ir sastopami vienādi daudz arī starp citām markām.
Sakara absoluuti nekaada, un mani neuztrauc ne opelis, ne bembis! Ja kas, braucu ar 5-gadiigu E90. Un tu spried pareizi - vadiitaaja prasmes nav atkariigas no automashiinas markas.
Labi, nav jeega iedziljinaaties formuleejumos - tos, preciizi paskaidrotus, dzirdeesi peec tam, kad uz gaajeeju paarejas pret tavas mashiinas veejstiklu buus izshkjiidushas pusaudzha -velosipeedista smadzenes. Jo tu tikai ieveeroji noteikumus!
Uupi, iespeejams, ka tu esi maaciijies satiksmes noteikumus, bet tie tev nav naakushi labumaa. Velosipeedists ir transporta vadiitaajs - vai vinjsh vinju stumj, vai brauc, ja vinjsh atrodaas uz ielas, tad vinjsh ir satiksmes daliibnieks. Pie tam vinjam, kaa iipasha transporta vadiitaajam, ir noteikti dazhi ierobezhojumi, lai tas netrauceetu paareejiem vadiitaajiem. CSN ir saistoshi visiem transporta, kas piedalaas satiksmee, vadiitaajiem. Gaajeeju paareja ir domaata gaajeejiem. Ja transporta liidzeklja(velosipeeda) vadiitaajs brauc pa trotuaaru, kas vinjam atljauts, netrauceejot gaajeejus, un izlemj uzbraukt uz ielas, vienalga vai shkjeersot, vai turpinaat braukt pa ielu kopeejaa pluusmaa, vinjam, kaa transporta vadiitaajam, jaaieveero visi CS noteikumi, kas nosaka taada manevra veikshanas kaartiibu. Arii izbraucot krustojumus, arii no ietves, shkjeersojot krustojumu. Tas viss ir logjiski un saskan ar noteikumiem, ja gribi mekleet iespeejas noteikumus neieveerot, tad tas ir iespeejams tikai nodarbojoties ar demagogjiju un meegjinot atrast nepilniibas noteikumos. Slikti, ka Celju satiksmes noteikumos nav taads termins kaa juurnieciibaa - noteikumi, kas atbilst labai, pareizai juuras praksei. Tad tev buutu pienaakums arii pirms reguleejamas gaajeeju paarejas, kaut arii tev deg zaljaa gaisma, samazinaat aatrumum un buut uzmaniigam. Un tie noteikumi attiektos uz visiem, arii gaajeejiem un velosipeedistiem. Vispaar ir stulbi iedvest velobrauceejam paarlieciibu, ka, neskatoties uz situaaciju, var realizeet savas noteikumos noteiktaas priekshrociibas. Jau vecaakiem vajadzeetu maaciit savus beernus saprast, ka trulums ir biistams dziiviibai. Labi, ka ir pietiekoshi daudz autovadiitaaju, kas nav truli, jo ielaas ir pa pilnam daunju, gan ar vecu opeli, gan superjaudiigu bembi, gan ar velosipeediem.
Vēl jo vairāk, komplektā ar 138. punktu.
Tātad velosipēdistam šķērsojot krustojumu nobraucot no trotuāra un minoties pāri ielai da jebkurā virzienā ir priekšroka.
Nekaadaa gadiijumaa! Velosipeedista izbraukshana uz gaajeeju paarejas, kaa transporta liidzeklja vadiitaaja darbiiba, ir uzbraukshana uz ielas, pirms uzbraukshanas uz ielas, jaapalaizh garaam visi transporta liidzeklji, kas jau brauc pa ielu! Velosipeedists arii uz trotuaara ir transporta liidzeklhja vadiitaajs, tik taada transporta liidzeklja, kam atljauts paarvietoties pa gaajeeju ietvi, netrauceejot gaajeejus. Arii stumjot velosipeedu pa ielu vinjsh ir kopeejaas satiksmes daliibnieks, nemotorizeeta transporta vadiitaajs, nevis vienkaarshi gaajeejs.