iAuto.lv Forums - Lietotāja atbildes
Kārtot: Augošā secībā
Chankaishi 22.08.2010 6:36

Pilniigi vajadzeetu pietikt ar videejo klasi, ja tikai veel sievasteevs ar sievasmaati un karpeljmaisi nav jaavadaa. Leerums taadu mashiinu! Un arii domaaju, ka voyager vajadzeetu buut ideaalam eertiibas zinjaa. Tik jaaizveelaas pareizais motors!

Chankaishi 21.08.2010 2:45

Par veloriepaam runaajot - kaadreiz nopirku lietotu mtb ar ideaalaam riepaam gan prieksh asfalta, gan bezcelja - tieshi pa vidu gaaja pietiekami plata, gluda josla. Tagadeejam, kad mainiiju riepas, nekur Riigaa taada tipa riepas nevareeju atrast It kaa visus paziistamaakos veloveikalus izstaigaaju.

Chankaishi 20.08.2010 3:51

Rezultaats liekaas pat neticams, apsveicu! Par velosipeeda izmanoshanu - paziistu viiru, nu jau ap 70, kas vidusskolas laikos katru dienu gandriiz braukaaja uz skolu Riigaa un atpakalj uz maaju Inchukalnaa ar parasto tolaiku divriteni. Apm. 50km uz vienu pusi.

Chankaishi 19.08.2010 2:32

Bams rakstīja:

Chankaishi rakstīja: Sabiedriskaa transporta josla uz Briiviibas ielas liidz Alfai galiigi nav vajadziiga, taa pat arii taalaak ne.

Piekrītu.

Bet nav nekādas jēgas vārīties šeit, savā sulā, ir jāraksta protesta vēstules uz www.rdsd.lv/...

un uz RD Satiksmes un transporta lietu komiteju

www.riga.lv/...

Visi šie absurda lēmumi tiek pieņemti tur!

Domaaju, ka taadas protesta veestules vinjiem tiek izmantotas kurinaashanai. Ja nu vieniigi to jautaajumu Zebraa vai Bez tabu uzdot.

Chankaishi 18.08.2010 11:40

Sabiedriskaa transporta josla uz Briiviibas ielas liidz Alfai galiigi nav vajadziiga, taa pat arii taalaak ne. Vieniigais, kas buutu daraams - aizliegt staaveet ielas malaa. Veel - izveidot mashiinaam apstaashanaas vietas pie lielaakajaam maajaam un veikaliem. Sabiedriskaa transporta josla tur veicinaas sastreegumus un avaarijas. Pirms tam ljoti viegli bija apbraukt viedeejaa un kreisajaa joslaa sabliiveejushos skreejeejus pa labo joslu Tieshaam kjeksiisha peec izveidota, galiigi nav ko dariit, vai arii neprot straadaat satiksmes organizeetaaji.

Chankaishi 16.08.2010 2:53

Nortel rakstīja:

Chankaishi rakstīja:

Nortel rakstīja:

draco rakstīja: ko ta reduktiori vispaar dara? meditee, vai?

par pastaaviigiem apgriezieniem gjeneratoriem - tas vairaak aktuaali mainstraavas generatoriem - gan sinhronajiem, gan asinhronajiem - ja izejaa grinbaas +/- noteiktu frekvenci dabuut. ja frekvence poh, ta apgriezienus var varieet kaa labpatiikas, cik saprotu...

auto gengeri ir triisfaazu, bet ar diozu bloku, t i izejaa ir liidzstraava, taa ka apgriezieni +/- poh, ja neskaita apgriezienu apgabala optimumu pilnas jaudas nocelshanai - atkariiigs no daudziem faktoriem. autogeneratoriem max jaudu noraada, ja nemaldos, pie kautkaadiem padsmit tuukstosh apgr/min.

Zini kāda ir starpība starp reduktoru un multiplikatoru?

Un tu zini? Reduktors gan samazina, gan palielina apgriezienus, atkariigs, kursh primaarais, kursh sekundaarais rats Multiplikators ir reduktors ar mainiigu paarnesumu attieciibu, piem. vecajiem 340 volvikjiem bija automaatiskaa aatrumkaarba ar multiplikaatoru uz siksnas.

Pamēģini pagriezt gliemežreduktoru aiz sekundārās ass.

Parādi man, piemēram, multiplikatora spoli ar mainīgu pārnesuma attiecību.

Nejauc multiplikatoru ar variatoru. Un izlasi reduktora definīciju.

Par gliemezhreduktoru - ir man te taads, kur primaarais ir zobrats, sekundaarais gliemezis, viss atkariigs no paarnesumu attieciibas, dazhu labu cilindrisko zobratu reduktoru arii nepagrieziisi no izejas vaarpstas puses. Sajaukshanu ar variatoru atzinu, bet tieshaam nezinu, kas ir multiplikators kaa mehaaniska ieriice.

Chankaishi 15.08.2010 3:26

Jaa, jaaatziist sava kljuuda - tieshaam sajaucu multiplikatoru ar variaatoru Godiigi sakot - nezinu, kas ir multiplikators tieshi kaa mehaaniska ieriice.

Chankaishi 14.08.2010 4:37

Nortel rakstīja:

draco rakstīja: ko ta reduktiori vispaar dara? meditee, vai?

par pastaaviigiem apgriezieniem gjeneratoriem - tas vairaak aktuaali mainstraavas generatoriem - gan sinhronajiem, gan asinhronajiem - ja izejaa grinbaas +/- noteiktu frekvenci dabuut. ja frekvence poh, ta apgriezienus var varieet kaa labpatiikas, cik saprotu...

auto gengeri ir triisfaazu, bet ar diozu bloku, t i izejaa ir liidzstraava, taa ka apgriezieni +/- poh, ja neskaita apgriezienu apgabala optimumu pilnas jaudas nocelshanai - atkariiigs no daudziem faktoriem. autogeneratoriem max jaudu noraada, ja nemaldos, pie kautkaadiem padsmit tuukstosh apgr/min.

Zini kāda ir starpība starp reduktoru un multiplikatoru?

Un tu zini? Reduktors gan samazina, gan palielina apgriezienus, atkariigs, kursh primaarais, kursh sekundaarais rats Multiplikators ir reduktors ar mainiigu paarnesumu attieciibu, piem. vecajiem 340 volvikjiem bija automaatiskaa aatrumkaarba ar multiplikaatoru uz siksnas.

Chankaishi 13.08.2010 7:23

smaidiigais rakstīja:

Chankaishi rakstīja:

Chankaishi rakstīja: Jaa, piemirsu - akumulatoru arii, viss buus kaa autinjaa, tik bez autinja.

Tikai viens sīks bet - apgriezieniem, neatkarīgi no slodzes, jābūt daudz-maz pastāvīgiem, tāpēc piedziņas motoram jābūt ar krietni lielāku jaudu nekā ģeneratoram. Jo nav zāles pļāvējam automātiskā apgriezienu regulātora!

zāles pļāvējam ir apgriezienu regulators, darbojas mehāniski, kā slodzes dēļ krītas apgriezieni, tā drusku tiep pavērta drosele, un otrādi

cic jautājums vai tas ir pietiekoši stabili ģeņģerim

Ja gjegngjeris laadees pietiekami ietilpiigu akumulatoru, tad derees.

Chankaishi 13.08.2010 3:40

Par gjeneraatoriem ar lielajiem apgriezieniem - jaa ir taadi, ar turbiinu piedzinju, tik vinju konstrukcija ljoti specifiska, tiem pat sava klasifikaacija.

Chankaishi 13.08.2010 3:28

Juus te, zeeni, neesat redzeejushi normaalu gjeneratoru! Jebkursh gjenerators starta briidii izmanto paarpalikusho magneetismu, ne plakano bateriju vai veel kaut ko. Protams, ja magneetisms zudis, to var atjaunot ar bateriju. Gan mainjstraavas, gan liidzstraavas gjeneratoros spriegumu regulee, izmainot ierosmes straavu, nav starpiibas. Ar kompja upsi nekas nepalaidiisies, bet ne deelj suudiigaam sinusoiidaam, bet gan deelj siikaa akumulatora. No visiem invertoriem 240v mainjstraava naak pat kvalitatiivaaka, bet taa, lielaakoties, nav sinusoidaala, liikne ir taisnstuuri sinusoiidaalo liiknju vietaa. Kaapeec vajaga apgriezienu regulaatoru - taapeec, ja piedzinjas motors buus aptuveni vienaadaa jaudaa kaa gjeneraators, apgriezieni, pieaugot slodzei kritiisies, samazinoties celsies tik daudz, ka sprieguma regulaators nespees notureet nemainiigu spriegumu. Pietiekoshi liela akumulaatoru baterija gan var izliidzeet. Var paliidzeet jaudiigaaks motors, bet arii tik taadaa gadiijumaa, ja slodze daudzmaz pastaaviiga. Lielo elektromotoru palaishanas straavu jau no seniem laikiem ierobezho, iesleedzot kjeedee reostatu, tagad, elektronikas laikmetaa to dara speciaalas palaishanas sisteemas, soft start. Fiziku atkaartot nav jeegas, jo visur te lielaakoties jaazina tik tas viens Oma likums, bet papeetiit elektrotehniskas lietas der shad tad

Chankaishi 12.08.2010 15:27

Chankaishi rakstīja: Jaa, piemirsu - akumulatoru arii, viss buus kaa autinjaa, tik bez autinja.

Tikai viens sīks bet - apgriezieniem, neatkarīgi no slodzes, jābūt daudz-maz pastāvīgiem, tāpēc piedziņas motoram jābūt ar krietni lielāku jaudu nekā ģeneratoram. Jo nav zāles pļāvējam automātiskā apgriezienu regulātora!

Chankaishi 12.08.2010 12:39

Pirmais rakstīja:

Ozz rakstīja: paga, a par kaadu ierosmes straavu juus runaajat, ja ierosmi veiks benziinmotors???

kopš ir izgudrota plakanā baterija, ar ierosmi vairs nav problēmas

Kopsh atklaats pastaaviigais magneets, kaa arii paliekoshais magneetisms, ierosmei baterija nav vajadziiga

Chankaishi 12.08.2010 12:11

vmartini rakstīja: Bet ja motors griež to ģeneratoru, kas uztur 12V akumulatoru, savukārt no tā "barojās" UPS, kurā ir 12uz 220. Vai ar to nepietiek ūdens sūknim un apkures sistēmai?

Jaazina gjeneratora jauda, var jau njemt arii 24v gjeneratoru no smagaa un attieciigu invertoru. Paskatiijos vienu taadu nelielu cirk. suukni, 3 aatrumu. 130, 175 un 190 vatu jauda. 0,25kw jau ir diezgan papraavs motoriitis. Un ar akumulatoru starpaa arii iegrieziisies noteikti.

Chankaishi 12.08.2010 11:31

Jaa, piemirsu - akumulatoru arii, viss buus kaa autinjaa, tik bez autinja.

Chankaishi 12.08.2010 11:28

Tas viss ir ljoti vienkaarshi izdaraams.Ieraksti google vaardinju invertor, atradiisi vajadziigos par apm. liidz 50ls, veel tev vajaga to gjeneratoru, piedzinju, lai buutu apgriezieni kaa autodzineejam videeji, straavas spriegums ap 13V un izmanto mieriigi 240v mainjstraavu, protams tik ar taadu jaudu, kaadu atljauj gjenerators.

Chankaishi 12.08.2010 10:30

Starteris zaagjee ar straavu no akumulatora, gjenerators tik uzlaadei. bet formula tik viena - straavas stiprums tieshi proporcionaals spriegumam, apgriezti proporcionaals pretestiibai.

Chankaishi 12.08.2010 10:28

vmartini rakstīja: Interesanti gan, kā auto starteris var ilgi zāģēt, bet ūdens sūknis ieslēdzoties visu nobeigs???

Labi, šovakar paskatīšos ampērus tam ūdens sūknim METABO 900W.

Cirkulācijas sūkņi ir 3 - trīsgaitas, uz radiatoriem un uz silto ūdeni!

Vai kaut kur krievu lapās ir shēmas - māku lasīt, bet ne rakstīt krieviski, līdz ar to nevaru atrast!

Chankaishi 12.08.2010 9:38

Ja kas - ir pieejamas miikstaa starta elektroniskaas sisteemas - soft start. Iegrieziisies atkariibaa no programmas, vairaaku sekunzhu laikaa bez lielas starta straavas.

Chankaishi 12.08.2010 2:04

Briinos, kas tie taadi par aarpraatiigiem cirkulaacijas suuknjiem? Veel no krievu laiku govs fermaam nospertie? Var taadu variantu ar zaales pljaaveeju un gjengjeri, tik jaaiepeerk pietiekami liela akumulatoru baterija. Paarveidotaaji no- uz muusdienaas nav probleema. Bet visa baroshana tik no lielaas ab, gjengjeris tik daudz-maz papildinaashanai pie pilnas slodzes buus. Jaasareekjina tikai, cik daudz akumulatoru vajadzees. Var pat to sajuugt ar veeja gjeneratoru, taadeejaadi samazinot elektriibas reekjinus. Bija kaut kur internetaa taadas sheemas diezgan plashi reklameetas.

Chankaishi 11.08.2010 2:45

Sho te Volvo sakaraa reiz tika lasiits teksts - 20 gadi - tikai briedums, apreekjinaati liidz 40 gadu ilgai lietoshai.

Chankaishi 11.08.2010 2:30

Jeep, viens jau ar gaazi, otrs apm. taadaa pat staavoklii bez gaazes, cenas starpiiba ap 800ls. Motori 4 un 5l, it kaa labaak patiik tas bez gaazes, bet lielaaks motors, gaazes iekaarta arii vareetu buut daargaaka.

Chankaishi 10.08.2010 6:26

Neveeloties taisiit jaunu teemu - papildus jautaajums! It kaa esmu nobriedis panjemt autinju ar lielu benziinmotoru. Un gribeetos uzlikt gaazes iekaartu. Ja kaadam ir pieredze ar gaazes uzstaadiishanas darbniicaam - luudzu padalieties ar infu! Kur, kas , ko, apm. par cik. un kaadai iekaartai taa labaakaa cenas /kvalitaates attieciiba.

Chankaishi 05.08.2010 3:51

Jaa, jaa, alinju un kolu no alumiinija bundzhaam gan nedzeriet - plaanpraatiiba garanteeta! Nevar raudzeet alumiinija traukos, paartvaiceet braagu - nekaada vaina, nezinu iisti to kjiimiju, bet laikam izruugusi braaga vairs nav skaaba. Un tieshaam - labaakais trauks tvaiceeshanai - slaucamaa aparaata kanna! Alumiinija, ja kas, pareizaak . viss ir sakauseejumi, ja reiz taa alumiinija kanna domaata pienam, tad arii braagai derees.

Chankaishi 05.08.2010 3:27

Piekriitu, viss atkariigs no pieejamaa naudas daudzuma. Un veel arii no tieksmes buut krutaakam. Bet taa visizdeviigaak, man liekaas, pirkt apm. 3-5 gadi vecu mashiinu un braukt apm. 5 gadus. Taa ir praktiski jauna, gandriiz uz pusi leetaaka par jaunu, garantijas laika kaites izaarsteetas, tikai lietot. Peec veel apm. 5 gadiem vajadzeetu paardot, apm. 10 gadi vecu, cena buus apm. puse no 5-gadiigaas, 1/4 vai 1/5 no jaunas. Sanaak liidz 1000ls gadaa, neskaitot benziinu. Nopirkt 10 gadiigu un vilkt liidz sabrukumam, t.i. apmeeraam 10 gadus iznaaks veel leetaak, bet baigais chakars, un parasti peec kaada 12 gada jau jaasaak nopietni ieguldiit remontos.

Lasītākie raksti

Jaunie raksti