Nez, nez, kaut kur tā varbūt arī ir. Citur ir nopietnāk. Ir konkrēti cilvēki, kas ar backupu nodarbojas un dara to tikai attālināti, bet fiziska piekļuve lenšu bibliotekām notiek ar papildu uzraudzību (tāpat kā fiziska piekļuve serveru dzelžiem).

Piemēram, P80 - grantene starp Glāžšķūni, Lēdmani, Skrīveru šoseju?

Labā prakse rāda, ka ir jēga risku diversifikācijai - atdalot pieejas tiesības dažādām sistēmas daļām dažādiem speciālistiem, piedevām visam veicot neatkarīgu pieejas kontroli.

Protams, protams, galvenajam ir jābūt biznesam, tāpēc IT jābūt biznes-orientētam, bet arī biznesam jāsaprot, kas slēpjas zem IT un cik kas maksā - jāsaprot, cik izmaksās kārtējā ideja, projekts, produkts, tāpēc arī visa šī koordinācija ir nepieciešama.

Savukārt "ITišņiku iekšējās kuiņas" pārsvarā rodas no atsevišķu elementu nekompetences un dokumentācijas trūkuma, kā arī no neizrunātām expektācijām no bizness puses (kas gan arī ir sava veida nekompetence kādā no posmiem).

Ja uzņēmumam ir mērķi, tad nepieciešama arī vadība. Ja tehnikas ir tik daudz, ka uzturēšanā un attīstībā iesaistīti desmitiem vai pat simtiem cilvēku, tad bez zināmas birokrātijas neiztikt, savādāk ir anarhija.

Nav runa par tehniku vidē, kur visi var paļauties uz citu godaprātu, mūsdienās ir drusku savādāk nekā pirms ~30 gadiem, kad izdomāja e-pastu. Mazos birojos labākā gadījumā padomā par ugunsmūri, spamfiltru, antivirusu, bet lielākiem uzņēmumiem, kur kolektīvs nav tik saliedēts, ir nopietns iemesls padomāt arī par aizsardzību no iekšējiem kaitniekiem. Citas komplicētas lietas ir datu rezerves kopēšanas stratēģijas, biznesa nepārtrauktības politikas, utt. Jo lielāka iestāde, jo komplicētākas sistēmas un jo vairāk cilvēku tajās iesaistīti, jo sarežģītāks uzdevums ir noorganizēt, lai visas lietas darbotos gludi un netraucēti. Te nu nāk palīgā ITIL, un te nu ir kur iedziļināties un darboties, līdz izveido konkrētai videi visoptimālāko IT organizāciju - tur ir ko darīt daudziem IT ļaudīm.

Bet ja tev IT saistās ar bariņu PC, kas darbojas savā nodabā un katrs useris dara ko grib, tad tā arī ir - lielas vajadzības pēc īpašiem speciālistiem nav, jo te katrs par sevi lielā mērā atbildīgs un speciālistu meklē tikai, kad ir galīgā d..

Analoģijai varētu būt- attīstīta valsts ar pārvaldi vs aborigēnu ciemats.

Tā kā no Mēness būtu nokritis!

«Teletūbiji» tapuši narkotiku reibumā?

www.apollo.lv/...

Tur tāda maza mājele pie salu tilta sākuma.

Starteru un ģeneratoru remonts "NASSA"

Maskavas iela 43

7204220 vai 29717302

Ko pīpē? Par teletūbijiem jau teica, ka šos sakaifojušies bbc darbinieki izdomāja, šitie līdzīgi.

Atvainojiet, piedodiet, bet kā jau teicu- arī čeks tur labi ja uz 100 gramīgo velk.

Arī. Bet ir arī jaunāki.

Sliedes pie mums vietām tiešām ir kriminālas (kā savulaik atzina viens mans vācu paziņa, kas te drusku paciemojās), bet tur tā lieta, ka uz Ganību dambja tās sliedes ir pietiekami labas, tāpēc pa nakti dežūrtramvaju vadītāji šad tad tādā veidā mēdz "izklaidēties".

Ja kas, Liepājā ir vēl trakākas sliedes - tramvajs šūpojas nemērā, nav jāiet uz karuseļiem, pietiek tur ar tramvaju izbraukt.

Btw, par kvalitāti runājot:

FLEXBOX T202CX демонстрирует куда лучшее качество картинки, чем тот что предлагает сейчас Lattelecom!

www.pult.lv/...

Ir dzirdēts, ka čaļi ar trambuli pa naktīm atvelk virs 100 km/h (pa Ganību dambi)..

ak jā- un tās vienreizējās biļetes noviltot sanāk dārgāk nekā iegādāt oficiālu talonu.

Čekam ne tik nau 200 gramu papīrs, labi ja 100.

A par e-talonu sistēmu var palasīt te- mums esot tā pati sistēma, kas Maskavas metro: www.xakep.ru/...

Un neko tur īpaši nevar apčakarēt- var uztaisīt vienreizējās biļetes, kas vienu dienu strādās, kamēr sistēma atkal atjaunos nederīgo biļešu sarakstu.

Te vēl podā bija šis tas par tēmu: pods.lv/...

Palas ka te- www.unisat.lv/...

Tur par satelītiem (grādiem), antenas uzstādīšanas instrucija..

Re kur atradu: Ministriem trīskāršo algas. www.latgaleslaiks.lv/...

Līdz šim Ministru prezidenta un viņa biedra alga bija 650 lati pirms nodokļu nomaksas, bet valdība to palielināja līdz 2200 latiem premjeram un 2100 latiem viņa biedram. Ministri līdz šim saņēma 615 latus, bet turpmāk ministra alga būs 2000 latu, savukārt valsts ministrs 540 latu vietā saņems 1500 latus.

Noteikumi paredz, ka valdības locekļi, valsts ministri un parlamentārie sekretāri reprezentācijas un braukšanas naudu papildus noteiktajam mēneša atalgojumam nesaņems. Līdz šim reprezentācijas vajadzībām viņi saņēma 55 latus mēnesī.

Ministru kabineta locekļu, valsts ministru un parlamentāro sekretāru atalgojums nav mainīts kopš 1997.gada un valdības vadītājs Einars Repše uzskata, ka tas ir neatbilstošs un nav samērojams ar ministriem uzticēto pienākumu un atbildības apjomu.

Līdzekļus ministru algu palielināšanai šogad iecerēts ņemt, samazinot ministriju un citu centrālo valsts pārvaldes iestāžu administratīvos izdevumus un nosakot noteikumu ieviešanai nepieciešamo finansējuma avotu.

Pēc Latvijas valdības lēmuma trīskārt paaugstināt algas ministriem, lielāko algu Baltijas valstu valdību vadītāju vidū tagad saņems Latvijas premjers Einars Repše, kamēr Igaunijas premjerministram tagad ir vismazākā alga no viņa Baltijas kolēģiem.

Sīms Kallass mēnesī saņem 35 100 kronas, kas atbilst 1 375 latiem, Lietuvas premjerministra Aļģirda Brazauska alga atbilst 1 600 latiem, bet Latvijas valdības vadītāja Eināra Repšes alga tagad sasniegs 2200 latus.

Manuprāt ir tā- kredītu bums, kas sākās līdz ar iestāšanos ES, ir beidzies, no ārpuses LV ienākošā EUR plūsma ir apsīkusi - tādā ziņā ekonomika ir atgriezusies 2003. - 2004. gada līmenī.

Pa šiem laikiem šis tas ir mainījies, kas atstāj iespaidu uz ekonomisko stāvokli:

1. Dažas ražotnes (piem. cukurs u.c.) ir aizklapētas ciet (bet tās vienalga nebija konkurētspējīgas ES līmenī; + Iegūtas kompensācijas.

2. Dažas rašotnes ir attīstītas (Baltic OVO, u.c., arī daži lauksaimnieki, mežsaimnieki efektīvi strādā lielos apjomos ar jaunām tehnoloģijām); bet investīcijas vēl nav atmaksājušās- jāmaksā kredīti;

3. Privātpersonas ir sagrābušās kredītus - daudzi pāri savām iespējām; Vispār kopumā LV ir parādā ~1,5 IKP.

4. Daudzi ir pieraduši pie trekno gadu ērtībām, tapēc ar tagadējo situāciju nevar samierināties (it īpaši, ja vēl kredīti spiež).

Viss tas kopumā rada pašreizējo situāciju, kurā vēl valdība nespēj tikt galā ar ierēdņiem un kaut kur nauda ir jādabon- palielinām nodokļus. Tas, protams, mazina LV konkurētspēju, bet nevar teikt, ka JL sagrauj ekonomiku, jo viņi nav vainīgi pie tā, ka kreditēšana ir apstājusies - tā vienkārši nevarēja ilgāk turpināties! Kas attiecas uz nodokļu politiku - jācer, ka ar pašreizējo budžetu vēl gadu izvilksim un tad nākamajā Saeimā sabalsosim tos cilvēkus, kas spēs pieņemt pareizos likumus un nodoļus (progresīvo ienākumu nodoli - privātpersonām un lielajiem uzņēmuiem u.c. )- visu, ko šobrīd TP ir nobremzējusi).

Neesi naivs- TP tāpat labi saprot, ka tas ir jādara (jo lielu naudu var paņemt tikai no lielām masām), TP tādā veidā tikai mēģina celt savas "akcijas". Ko tad šie neļāva pieņemt progresīvo IIN?

Ko tu tur muldi! Tas talons tak sastāv no 2 pusēm, pa vidu kurām ir plēve ar antenas kontūru un čips. Kāds tur vēl 200 gramu papīrs! Tu iedomājies, ka papīrs ir ieprogramēts vai?

Taisni otrādi - tur tie autobusi iet tik reti, ka mazākos attālumus cilvēki iet kājām, bet Rīgā - transports pienāk katru mīļu brīdi un nereti cilvēki nobrauc tikai pāris pieturas. Vismaz tā bija laikos, par kuriem runājam - kad transports maksāja kapeikas.

Tas Rīgā. Mazākās pilsētās arī autobuss maksāja 4 un pat 3 kap.

rādi=tādi

Ne jau visi ir rādi. Kas aktīvi nodarbojās pelēkajā ekonomikā, tiem naļikā ir krietns žūksnis.