Man gan veicās - hokeju neskatījos un arī alus palika nedzerts!

Un piedod mums mūsu parādus,

kā arī mēs piedodam saviem parādniekiem.

...

Bet, varbūt, var dabūt uz jumta liekamu suņubūdu?

Kā jau te minēja - šauro vietu mēdz izveidot arī izplūdē.

Un ko tur daudz sarežģīt - lētai mantai lēti risinājumi. Būtu tas mocis ar iešprici un vadības bloku ("kompi" ), tad gan vajadzētu "pa smalko" - mainīt parametrus tajā.

Cik es saprotu, dzesēšanu var uzlabot ar paaugstinātu siltumvadītspēju un siltumietilpību, bet abi šie parametri visādiem antifrīziem ir 2x sliktāki kā tīram ūdenim. Nez vai OAT būs izņēmums.

var arī vispirms aplūkot bačoku - ja auto darbojās, temperatūra kāpj, no pečkas nenāk karstums, bet bačokā līmenis līdz malām, pāri normai, tad viennozīmīgi motors pumpē iekšā atgāzes - izspiež dzeses šķidrumu no mazā loka, atlikums vēl paliek bačokā, radiatorā un kādās trubās.

Nu vai vismaz pečkas trubās. Noslāpē, attaisi lēnām bačoku - nolaid tvaiku un padarbini bez vāciņa, pavēro, kas notiek ar līmeni, kas ar siltumu no pečkas.

Ne visiem auto ir tik vienkārši - ir kam izņemts termostats rada citus dzeses šķidruma plūsmas apstākļus nekā atvērts, jo atvērtā stāvoklī tas aizver mazā loka caurumu.

Nav jau tik viennozīmīgi. Kā jau teicu, man līdzīgs efekts bija dēļ atgāzēm dzeses sistēmā. Tās izspiež lielu daudzumu dzeses šķidruma, nu un atlikums uzvārās, termostatu īpaši daudz neatverot.

Būtu alus, varētu arī hoķi palūrēt.

Tādu mazāku sūci var meklēt tā, ka izklāj uz zemes avīzes, uzbrauc virsū un padarbini kādu pusstundu, tad skaties, vai kaut kur nav pēdas.

cik maksā - atkarīgs no tā, cik pats proti/vari izdarīt - ir cilvēki, kas paši nomaina tikai galvas blīvi un atkal brauc tālāk, ir cilvēki, kas dara visu pēc grāmatas - maina arī galvas skrūves un visas citas blīves, kas pa ceļam aiztiktas, slīpē galvu, pārbauda to zem spiediena uz plaisām. Ir kas ved uz servisu un paši neko nedara - vienam paziņam tikai par galvas blīves nomaiņu (darbs +materiāli - blīvju komplekts +skrūves) sanāca ap Ls 200.

Man tā ir bijis nu jau 2 auto. Workarounds neko neremontējot ir tāds - izņem termostatu, ar savilcējiem savelk tā atspiedējatsperi, ieliek katlā ar ūdeni, uzvāra > tagad termostats ir atvērtā stāvoklī un ciet nevērsies. Ieliek to atpakaļ un brauc ar dzesēšanu pa lielo loku, atgāzes lēnā garā izplūst pa bačoka vāciņu. Ja bačoka vāciņš aizdir$as ar visādiem sū no dzeses sistēmas, tad spiediens sāk raut nost trubas, plēst tās, plēst radiatoru etc. Jo vairāk gāzē, jo vairāk dzeses sistēmā saspiež atgāzu burbuļus > vairāk dzeses šķidruma izspiež caur vāciņu> iekšā paliek mazāks ūdens daudzums, sliktāka dzesēšana. Tāpēc, kamēr defekts nebija novērsts, braucu ar pēc iespējas mazākiem apgiezieniem, pečku uz max, vasarā radiatora ventilators ieslēgts visu laiku (vai labāk uztaisīt uz pogas) - pa šoseju jau nekas, bet pa korķiem ātri uzkāpj temperatūra.

Protams, ir vērts vispirms pārbaudīt visus citus mezglus - ūdenssūkni, termostatu, radiatoru, tā ventilatora termoreleju, vai nav palicis gaisa burbulis sistēmā utt, bet ir tāds zakon podlosķi (pazīstams arī kā Mērfija likums), ka galu galā vienalga galva jārauj nost.

Ā, pavēro, kā tev uzvedas pečka - ieslēdz uz max siltumu un skaties - ja pa brīžam ir silts, tad atkal vēss, tas jau nozīmē, ka atgāzes iekšā veido burbuļus (pečkas radiators parasti ir viena no augstākajām vietām, kur arī tie burbuļi nonāk un pārstāj dot siltumu).