Skatos, ka man Tiguans ar Tavu braukšanas stilu rādās tikpat ekonomisks, ja ne ekonomiskāks, ņemot vērā, ka 400 kg svara atšķirība un aerodinamikas koeficients ir par labu Honda Jazz. Toties 1.4 TSI nemotors ir jaudīgāks un krietni elastīgāks par Hondas 1.3 benzīna aparātu, izskatās, ka arī ekonomiskāks.
Ja šoseja uz 90 pēc GPS, tad 5.4.-5.8 uz 100km. Rekords ir Tallina-Salacgrīva ar 4.7 litriem uz 100 km. Pilsētā arī 7-8. Protams, jo smagāka kāja, jo vairāk.
Kāds degvielas patēriņš Tev sanāk pilsētā?
Kopumā jā. Arī lidošana saistīta ar zināmiem riskiem ielidot kādā dziļākā un asākā grambā. Tas, protams, ir uz vadītāja, ne ražotāja sirdsapziņas.
Nevar gan izslēgt brāķa iespējamību tehnoloģijā vai konkrētajā automobilī (kā nesen gadījās ar vienu jaunu Discovery), taču, ja reiz auto tiek izmantots ekstrēmākos apstākļos par šoseju vai greiderētu grants ceļu, tad tas arī prasa pievērst papildus uzmanību tehniskajam stāvoklim. Ja tas novests tik tālu, ka sāk birt viss pēc kārtas, tad tā galvenokārt ir lietotāja atbildība.
Piekritīšu. Nedēļas nogalē nācās izbraukt pa grants ceļiem Leišmalē, kur kaut cik normāli posmi mijās ar posmiem, kur bedre bija pie bedres. Ja brauc ātrumā no ļoti lēni līdz 80 km/h var just katru bedri. Nospļāvos un turēju ātrumu 90-100 km/h robežās - komforts lielāks un balstiekārtu cauri nesita. Protams, šie ceļi ir neprognozējami, un piepeši priekšā var uzrasties dziļākas bedres un lielākas lāmas, kuru šķērsošana gan prasa piesardzību.
Šobrīd ikdienā braucu ar 90 kW 1.4 TSI dzinēju. Bet, manā gadījumā tam vairs ķēdes nav, bet ir zobsiksna (EA211), tāpat arī citās jaudas versijās.
Problēmas ar ķēdēm bija iepriekšējās paaudzes (EA111) dzinējiem, kuriem bija ķēdes piedziņa.Vēl vairāk sūdzības par tām versijām, kam ir gan turbīna, gan kompresors.
Šobrīd nobraukums tuvojas 60 000 km atzīmei, sekoju Long Life intervāliem. Jā, var gadīties uz visu maiņas intervālu kādu litru pieliet, tādā ziņā jāseko līdzi līmenim, lai nav par zemu. Bet citādi nav tā, ka līdz maiņai eļļa būtu kļuvusi ļoti netīra.
Uggga rakstīja: Es arī šodien uzmaucu ziemas tupelītes, gandrīz vai jācer, ka būs sniegota ziema, jo pirmo reizi man ir skandināvu tipa ziemenes - Geolandar I/T-S.
Es ar šīm pagājušajā ziemā braucu, likšu arī šogad. Irdenā sniegā un putrā super saķere, tāpat arī dubļos un smiltīs labi iet. Raupjais raksts labi tiek galā ar ūdeni. Slapjā sniegā,kas ir sakrities, gan mēdza izspolēt.
Uz sausa vai mitra asfalta arī nekādu galējību vai nedrošības. Pavasarī diezgan ilgi vēl braucu ar šīm riepām. Nomainīju galvenokārt, lai lieki nenodeldētu un pietiktu arī šai ziemai. Uz apledojuša ceļa, protams ar prātu jābrauc, bet ar šīm riepām bez vadāmības nepaliku.
Kopumā tāds labs, universāls variants Latvijas ziemām. Visdrīzāk nākamo komplektu arī pirkšu šīs vai līdzīgas.
Pirmkārt, cik % no automobiļu īpašniekiem ir tādi skrūvēšanas entuziasti kā Tu? Otrkārt, cik % no automobiļu īpašniekiem/lietotājiem spēj novērtēt automobiļa tehnisko stāvokli?
Ja kā vienīgo pareizo piemēru ņemam Tevi, tad visi būtu ar automehāniķu sertifikātiem vai caurām dienām sēdētu benzīngalvu forumos. Bet katram tomēr savas prioritātes.
GB12 rakstīja: Tāpēc jau arī tās mašīnas praktiski neviens neatdod dīleriem.
Šobrīd ar Tiguan esmu ļoti apmierināts, pēc operatīva līzinga beigām, pat pats varētu izpirkt.
Jap. Pie operatīvā līzinga krietni optimistiski sarakstīju plānoto nobraukumu - katru gadu pārbraucu. Bet ja rēķina līzinga atlikušo vērtību, un automobiļa tirgus vērtību pēc līzinga beigām, vāģi pārdodot, pat sanāk iegūt.
Gada auto rudens testa braucienā dāma no VW sacīja, ka nu arī Waze būšot iekš Apple Carplay pieejama. Līdz šim Waze trūkums pavisam nemotivēja maksāt tos 300 EUR, lai atslēgtu Apple Carplay funkciju, jo pierasts ērti bakstīties telefonā un izmantot tikai Bluetooth savienojumu.
Iepriekš bija braukts ar 1.5 litru dzinēja versiju, pēc kuras 1.0 litra Civic var šķist švaks. Tomēr arī viena litra motoriņš kombinācijā ar CVT sporta režīmu bija diezgan atsaucīgs. Pilsētas ātrumos līdz 50/60 km/h paātrinās gana aši - lielākos ātrumos mazāk elastīgs, bet nav stresa arī apdzenot. Stūrēšana lieliska un bremzes asas. Skaņas izolācija no ceļa trokšņiem ir vāja.
Ja noliekam blakus medu, kas veidots no atšķirīgu ziedu nektāra, tas sakristalizēsies dažādos laikaposmos. Pat liepziedu medus, kas sākotnēji ir ļoti šķidrs, sakristalizēsies ļoti ātri. Turi medu siltumā vai neturi, tas sacukurosies jebkurā gadījumā, neatkarīgi no tā, vai bites ziemā barotas ar cukuru vai nē. Plus medus sastāvu var ietekmēt dažādi apstākļi, kaut vai tas, kāds attiecīgajā brīdi ir gaisa mitrums. Tāpēc medum taisa analīzes, lai noteiktu, no kādiem ziediem ievākts medus, kāda ir fermentācijas pakāpe (jo augstāka, jo kvalitatīvāks medus) un vai nav kādi nelāgi piemaisījumi - pesticīdi, smagie metāli u.tml.
Ja jūs ziemā vai agrā pavasarī ēdat medu, kas ir šķidrs kā tikko izsviests, tad tas ir atsildīts medus. Ja ciets, tad, kā ieliets burciņā, tā atstāts tur kopš ieliešanas. Bet, ja krēmveida, tad vienkārši vairākkārt labi izmaistīts - tāds medus pēc tam sakristalizējas ļoti lēni. Es nezinu, kādus brīnumus jūs tur esat pirkuši un kur jūs kaut kādas piedevas esat atraduši.
Ar bišu barošanu savukārt ir tā: lai samazinātu risku, ka bites ziemā nosprāgst badā tāda vienkārša iemesla dēļ, ka pašu nestais medus sacukurojas, bites tiek piebarotas ar invertsīrupu vai arī vienkāršu cukura sīrupu. Invertsīrups no vienas puses ir labāks, jo bitēm ir jāpatērē mazāk resursu, lai to sašķeltu, kas ziemā ir svarīgi. Bet tas ir dārgāks un tā kvalitāte mēdz atšķirties. Cukura sīrups ir lētāks, bet bitei vairāk jānopūlas, lai to pārstrādātu. Bet uz pavasarī un vēl jo vairāk vasarā ievākto medu tas galīgi nekādu iespaidu neatstāj, jo 1.) tas sīrups jau sen kā pārstrādāts un 2.) jau sen izaugusi jauna bišu paaudze, kas to sīrupu vispār nav ēdusi. punkts.
Bišu saimes mirst galvenokārt pāris iemeslu dēļ: ērces, sakristalizējas barība, nav nodrošināta pienācīga ziemošana.
pff... medus krēmveida struktūru panāk to vienkārši pāris reizes kārtīgi izmaisot, tādā veidā novēršot tā sacietēšanu līdz tādam stāvoklim, ka vieglāk karoti salocīt, nekā medu no burkas izdabūt. Krēmveida medus pat sacietējis būs viegli lietojams. Kādi vēl glikozes sīrupi 
Otrs variants - ja ziemā un agrā pavasarī medus burciņā ir šķidrs medus kā tikko sviests, tad ziniet, ka atsildīts. Tā jau atsildīšanai ar nav ne vainas, vienīgais, ja to dara pārlieku lielā temperatūrā, tad tāda stulba karameles garša nāk klāt, pēc medus īsti vairs negaršo.
Ja man ir jāupurē sava piemērotākā sēdpozīcija pie stūres, lai izdabātu kādam, kas sēž aizmugurē, tad aizmugurē ir par maz vietas.
Īsos gabalos viens robs šā vai tā īsti neskādē, bet garos gabalos pat tādas atkāpes no ierastās sēdpozīcijas var būt būtiski jūtamākas. Parasti pieturos pie principa - vispirms iekārtojas vadītājs, tad pārējie.
Arī Opel Adam aizmugurē ir karaliski plašumi, ja priekšējo beņķi aizbīda līdz galam uz priekšu. Bet, ja filozofējam par to vai auto ir pietiekoši vietas vai nav kādam konkrētam gadījumam, tad sk. pirmo teikumu. Protams, te jau katram jāskatās pēc savām vajadzībām - cik bieži tāda vieta ir nepieciešama un cik bieži jāmeklē kompromisi.
Ar tādu nav bijusi darīšana - tikai ar GTE. Tie labi lādējās.
Plug-in hibrīds šobrīd šķiet daudz simpātiskāks par parasto hibrīdu un arī elektomobiļiem, iekams to distance vēl ir ierobežota.
1.) Dzīvojot privātmājā, teiksim, max. 20 km no darba, to mierīgi var pieveikt ar elektrību. Ja vēl darba vietā iespējams lādēt, tad vispār degviela paliek rezerves gadījumiem, pilnai jaudai vai ziemas apstākļiem.
2.) Braucot vienmērīgi pa šoseju ar benzīna dzinēju, saglabāsies zems degvielas patēriņš, taču tiks uzlādētas baterijas, ar ko pārvietoties, iebraucot pilsētā, kur degvielas patēriņš parasti būtiski pieaug.
3.) Jā, plug-in hibrīdiem ar elektrību veicamā distance nav liela, bet nezūd mobilitāte, kolīdz baterija ir tukša - iedarbini benzīna dzinēju un brauc tik tālāk.
Savulaik braucu ar Passat GTE - pēc papīriem ar elektrību tas varēja nobraukt 50 km, realitātē nedaudz mazāk. Tiesa, degvielas patēriņš tobrīd nebija zemāks, kā šādam modelim ar benzīna versiju, bet atzīšu - hibrīdiekārtu vairāk izmantoju priecīgai braukšanai, nevis ekonomēšanai.
Ekonomijas ziņā Golf GTE varētu būt labāks. Ja nemaldos, tad vienā no Latvijas Gada Auto braucieniem Golf GTE vidējais degvielas patēriņš borta datorā bija ap 3l/100 km. Vienīgais kamols, ko grūti norīt, ir šo automobiļu cena.
Umnij downloader
Kompaktklase ir izaugusi gana liela. Ja trešajā golfā man aiz sava auguma bija grūti ilgstoši nosēdēt, tad piektajā un vēlāk jau daudz ērtāk. Golfs kā konkrēts piemērs, bet arī kopumā skatoties citus modeļus tad un tagad.
Bet, ja aizmugurē nav paredzēts nevienu sēdināt, tad jau par vietas un ērtību trūkumu nav īsti ko sūdzēties ne mazajā, ne kompaktajā klasē.
Renault Clio bija vieni no labākajiem beņķiem, kādos sēdēts, ja skatāmies starp šīs klases un arī kompaktklases automobiļiem. Tas tai mašīnā varens pluss. Patika 90 Zs dīzelis - sparīgs gan pilsētā, gan arī uz šosejas, vienīgi paskaļš. Taču salonā daudz lielāku troksni rada vēja šalkoņa, nevis dzinējs.
Moller Krasta attieksme gan bija korekta. Uzreiz piedāvāja doties testa braucienā. Auto ar interesējošo dzinēju gan nebija uz vietas, taču teica, ka dos ziņu, kad interesējošais tiks atvests. Tā arī bija - pēc apmēram divām nedēļām zvanīja un teica, ka auto ar interesējošo dzinēju klāt. Sanāca būt pirmajam, kas ar to brauca. Un tad, kad tika teikts "jā" vārds, tad nepilns mēnesis līdz atveda un sagatavoja pārdošanai iecerēto vāģi. Plus palīdzēja atrast izdevīgākos finansējuma un apdrošināšanas noteikumus.
Tikko tik iebraukts! 
Man pirmajos trijos mēnešos jau bija pāri 10 000 km. Bet nu vairāki izbraucieni pa Somiju un Baltijas valstīm to odometru nedaudz paātrināja. Pēc pirmā gada bija apmēram 33 000 km.
Piekrītu!
Dažkārt arī pabrīnos, ka nepārredzamos līkumos ir raustītā līnija, piemēram vairākās vietās uz Rīgas apvedceļa.
Un marasms ir arī A9 no Apšupes līdz Anneniekiem, kur pēc rekonstrukcijas nepārtrauktās ir sakrāsotas ļoti labi pārredzamos posmos.
Pagājšnedēļ biju līdz Tallinai. Pa ceļam vien fotoradari, nevienas policijas ekipāžas. Varbūt netrafarētās bija, bet neko tādu aizdomīgu nemanīju. Lielākā daļa brauc 90-95 km/h pēc GPS. Fūres arī, līdz ar to samazināta nepieciešamība apdzīt. Protams, pa kādam ātrākam skrējējam gadījās, bet nebija gadījumu, kad apdzīšana radītu kādu īpašu bīstamību. Ā nē, viens fūrists izpildījās, šaurā vietā apdzenot vienu auto ar baltkrievijas numuriem, kas ceļa remonta zonā brauca ar atļautajiem 70 km/h. Bet citādi satiksme ļoti mierīga. Pārbraucot robežu Latvijas pusē, tas stresa līmenis uz ceļiem ir augstāks. Un Latvijā trako ne vien auto ar LV numura zīmēm, bet arī ar EST un FIN.
Vēl gan Igaunijā, gan Latvijā novēroju fūristu niķi neatstāt pietiekoši lielu distanci vienam no otra. Gribot negribot vienā piegājienā abas divas vai visas trīs fūres jādzen, ctidādi jāspiežas iekšā un jāliek bremzēt.
Portālā publicētie autoru viedokļi var atšķirties no iAuto redakcijas viedokļa.
Man ir priekšpiedziņas Tiguan. Ar to esmu izbraucis tādus apšaubāmus ceļus, kur ar parastu vieglo savu mūžu nelīstu iekšā. Manā gadījumā ieguvums ir 20 cm klīrenss.