Tev uzdevums par tevis paša tēmu. Visiem zināmu mahināciju dēļ VID ēku uzcēla Talejas ielā. Tātad, piedāvā maršrutu Imanta - Talejas iela neiebraucot centrā.

Te nav Japāna un Rīga nav Tokija. Pie labākas organizācijas gan sastrēgumu nebūtu, gan visus auto varētu izvietot. Sab. transportam ir viens liels mīnuss - gripas epidēmijas un citas elpošanas ceļu infekcijas ir tieši sabiedriskā transporta dēļ, jo tur cilvēki vislabāk var cits citu apklepot un apšķaudīt. Vēl ir risks iesēsties kādā slapjā sēdeklī un atlikušo brauciena laiku pavadīt patīkamās pārdomās, vai tā bijusi tikai izlieta limonāde, jeb tiešām urīns.

Izglītības pēc palasījos par variatoriem amerikāņu forumos. Lieta tā, ka Nissan ASV no autom. transmisijas it kā piedāvā tikai variatorus. ( CVT kārbas ). Daudzi tos nevar ciest. Ar nostaļģiju piemin 4 pārnesumu tomātus, kuri bijuši nenokaujami. Variators nav paredzēts lielai slodzei pēc būtības, un ja nojūk, nav remontējams, jo izjukusī ķēde piekaisa visu kārbu ar metāla fragmentiem. Variatora ieviešana esot pamatā tāpēc, ka tas ir ekonomisks un ražotāja firma var uzrādīt auto raksturojumos mazu patēriņu un CO2 izmešus.

Vispār, ja nepārdzīvo par disku un riepu, tad arī "neflat", resp parasto tukšo riepu ( ja auto ir tukša tikai viena riepa ) var nobraukt kādus 10 km.

Abu pušu veterāni miruši -- , jā , tas atsauc atmiņā Vīzentāla centra problēmas, drīz vairs nevarēs sadzenāt pat nevienu koncentrācijas nometnes sētnieku.

Protams, lēnbraucošie ir kaitinoši, bet visa cepšanās par Latvijas galveno "autobāni" Rīga - Jūrmala ir komiska. Ja zaudētas 45 minūtes sastrēgumos Rīgā, tad zaudēt 3-4 minūtes ātrumposmā uz Jūrmalu lēnbraucošā dēļ būtu kaut kas šausmīgs, ne ? Ielieciet taču kāds tos "kaitinošā lēnbraucošā" video Youtube, lai varētu redzēt, vai tiešām tik traki ir.

ir tak arī pietiekams autobraucēju skaits, kam braukšanas prieku sagādā braukšana pa lauku ceļiem un mežu, nevis ātrums. Pastāv tāds , piemēra pēc, Camel Trophy arī.

Var jau pirmo lietot minimāli, lietot otro un paslīdināt sajūgu, ja sajūga disks nobeigsies , tad varēs mainīt visu pie viena :-/

Vispār, dīvains teksts auto forumā. Eļļas temperatūra kārtībā esošam dzinējam sasniedz darba temperatūru un tur arī paliek, neatkarīgi no režīma. Tāpēc jau ir visi temperatūras devēji, radiators un radiatora ventilators.

Vēl. Man pašam ir auto ar 1.4 TSI 90 kW, bet vēl mazs nobraukums . Ķēde principā skaitās ilgmūžīgs risinājums, zobenes tika ieviestas kā lēta alternatīva. Ja kārtīgi mainīta eļļa , tad par ķēdi 90 kW dzinējiem arī pēc 130 k nevajadzētu uztraukties. Pievienošu saiti uz Īrijas forumu, tur pieminēts pasāts , kurš nogājis 180 k un garāžas speciālists domā, ka auto īpašnieki saspiedušies, ja gribot ķedi mainīt.https://www.boards.ie/b/thread/2057496367

Cik es esmu lasījis par 1.4 TSI, tad problēmas ir minētas tikai attiecībā uz dzinējiem, kam ir gan turbīna, gan kompresors. To jauda ir apm. 120 kW , nevis 90 kW. Saprotams, slodze uz ķēdi jaudīgākā modeļa variantā ir lielāka.

Katrā gadījumā sastrēgumos bieži mēdz būt tāds ātrums, kas atbilst pirmajam , ja plūsma samazinās līdz gājēja ātrumam apmēram, un tad arī nākas slēgt uz pirmo no otrā.

Viens grants ceļš tur jau ir - bijušais dzelzceļš.

Kādreiz, Žiguļu laikos, bija vesela teorija par ūdens iesmidzināšanas dzinēja ieplūdes traktā derīgumu, nav gan dzirdēts, ka tas darbotos arī attiecībā uz dīzeļiem.

Saskaņā ar Mērfija likumu, pēc tam, kad visi būs ziemas riepas salikuši, gaisa temperatūra būs virs nulles vismaz vairākas nedēlas .

Nu, ārējās plaisas, tas ir tas, ko vispār var redzēt. Bet bīstamākais esot gumijas atslāņošanās no korda, sākot ar riepu kantēm, un to no ārpuses redzēt nevar. Par to ir vesela zinātne. Bet to neattiecina uz smago un traktoru riepām, tur ir atšķirīgi faktori. “Tires are primarily degrading from the inside-out, due [to] permeation and reaction of the pressurized oxygen within the tire structure, with rates proportional to temperature.” www.thoughtco.com/the-science-of-tire-aging-3234377

Aha , krustojums. "Intensīvā satiksmes plūsma" acīmredzot, nāk no tā 50m apendiksa, ka pie dzelzceļa norobežots ar stabiem. Praktiski tas ir pagrieziens par 90 grādiem, un vairums, pārliecinājušies , ka ceļš brīvs, brauc pa ideālo trajektoriju, vienalga, vai tas ir labais , vai kreisais pagrieziens. Ceļu satiksme nav jurisprudence. Ja cilvēks izmācījies CS noteikumus , kā ticīgs musulmanis korānu, bet neprot braukt, tad viņš diezgan garantēti izraisīs avāriju.

Un vispār: "Ministru Kabineta noteikumi... kas paredz, ka, sākot no 2018. gada 1. janvāra, apmācības procesā būs jāizmanto mācību laukums." Tas protams, attiecas uz sākotnējām apmācībām.

Tā vieta , kas redzama kartē, praktiski nemaz nav krustojums, neredzu, kādas tur varētu būt problēmas. Parasti pa tādām nomales ielām brauc pa to ceļa pusi, kur mazāk bedres, vai pa vidu, un padod ceļu tikai, ja kāds nāk pretī. Nu, eksāmenā par to mūsdienās , jādomā, izgāztu.

Vislabāk jau būtu kārtot pie pretējā dzimuma personām, taču, pieņemu, ka sievietes instruktores ir retums ;)

Izrādās, autoražotāji no 1990.gada, ieskaitot BMW,AUDI,VW,Toyota, Mercedes,Nissan, GM Europe auto manuālī ieraksta "biedinājumu", ka tikai riepas līdz 6 gadu vecumam var lietot. Riepas novecojot no iekšpuses uz āru, gumijai oksidējoties un to veicina paaugstinātais gaisa spiediens piepumpētai riepai - paaugstināta skābekļa koncentrācija. No šejienes loģiskais secinājums, ka riepas vajag piepūst ar slāpekli, nevis gaisu, tad tās novecos lēnāk. Un, patiešām, tā esot.

Vislabāk pārsūdzēt ECT

Es to nesāku ;) Es tikai papildināju sarakstu , novedot to līdz absurdam.

Tā izmaksu metodika, centi uz kilometru ir krietni vien nepilnīga ;) Ir tak starpība, brauc ar to auto viens cilvēks, vai, teiksim, četri. Pēdējā gadījumā ekonomija būs, nu, 4 gluži ne, rites pretestība un paātrinājumam patērētā degviela būs lielāka pie pilna auto, bet , pieņemsim 3.5 reizes lielāka. Tātad, mērvienība būtu "cilvēkcenti uz kilometru". Ja , braucot vienam, izmaksas ir , nu , minētie 0.25 EUR/km , t.i. 25 cilvēkcenti/km, bet četriem 25/3.5=7.14 cilvēkcenti/km. Ja tiek vesta derīga krava, tad uzreiz ir papildekonomija, sal. ar to, cik izmaksātu kravas nosūtīšana ar kurjerpastu.

Nu , nav Latvija tā valsts ar briesmīgiem ziemas apstākļiem, kur tikai vislabākās ziemas riepas spējīgas braucēju glābt. Nu, cik reizes ziemā mums ir tas 30 cm sniegs pa vienu dienu vai nakti ? 1-3 reizes. Tā, ka vissezonenes Latvijai ir diezgan piemērots risinājums daudziem braucējiem. Cita starpā Michelin pirms kāda laika izdomājis CrossClimate ( marketinga nosaukums , protams ) , kas esot pirmā ziemas riepa, kas "sertificēta braukšanai vasarā". Apzīmējumā ir M+S kā arī "sniegpārsla uz kalna fona". Vēl lasīju , ka tā "sniegpārsla uz kalna fona" neesot nekas sevišķs, tāda kā ražotāja pašsertifikācija, uztaisa vienu bremzēšanas testu un kārtībā.