imzz rakstīja: Vispār , tādā skolmeistara stilā nevajadzētu izteikt šaubīgus apgalvojumus. "Pirmkārt, akumulatoru baterija ir iekārta ar ļoti zemu lietderības koeficientu, " Svina skābes akumulatora lietderības koeficients ir 50-90% robežās. "JEBKURŠ automobiļa ģenerators pie kārtībā esošas automobiļa elektriskās sistēmas tam paredzēto akumulatoru bateriju pilnībā uzlādē mazāk, nekā stundas laikā," Patiesībā, piem 1999.g. Nissan Almeras ģenerators pie 2500 motora apgr. lādē akumulatoru ar apm. 15A strāvu, kas nozīmē 15Ah stundas laikā, tātad 25% no 60Ah baterijas kapacitātes. Stundas laikā tātad var apmēram uzlādēt tādu akumulatoru, kurš jau ir pilns par 75%.
Atvainojos par runāšanas stilu, man tāds rodas nejauši, kad kāds apzināti grib kādam iestāstīt muļķības vai reklamē kaut ko.
Attiecībā uz lietderības koeficientu akumulatoru baterijai ir lietderīgi zināt, kādā veidā tām tiek aprēķināta starta strāva. Pēc DIN standarta tā tiek aprēķināta slogojot to ar minēto skaitli 180 sekundes pie -18 grādiem pēc Celsija (vai 0 pie Fārenheita). Pēc tās slogošanas uz 12V baterijas spailēm nedrīkst būt mazāk, kā 6V. Tātad, baterija ir tukša, pat vairāk nekā tukša, tik zemu izlādēt tās nedrīkst. Ja ņemam vērā EN standartu, tad tas pats notiek pie 0 grādiem pēc Celsija. Veicot vienkāršu aprēķinu, varam noteikt baterijas kapacitāti pie šādas slodzes: Piemēram, Bosch S4 baterija, kapacitāte 60 Ah, starta strāva 540A pēc EN. Šī baterija spēj dot 540A 180s, jeb 3 min, jeb 0,05h. Kapacitāte bateriju startējot ir vienāda ar 27Ah. Ja ņemam DIN standartu, strāva ir 324A, kapacitāte 16,2Ah. Jāņem vērā arī ģeneratora, piedziņas siksnas un motora lietderības koeficienti - tie kopā sastāda vidēji 0,2. Tātad baterijas lietderība ir jāskatās stipri plašākās robežās, nekā minēts Jūsu komentārā. Rezumējums - jo mazāka baterija, jo mazāk lieki tiek noņemta jauda no motora un nevajadzīgi tērēta degviela.
Attiecībā uz ģeneratoru, Jūsu minētais lielums ļoti labi raksturo aptuveni 100 gadus veca automobiļa rādītājus. Pie tam līdzstrāvas ģeneratora maksimālā strāva tika sasniegta aptuveni pie 2800 ģeneratora apgriezieniem. Pēdējie līdzstrāvnieki spēja lādēt 35A. Mazākais ģenerators, kas tika uzstādīts Almerai bija 70A. Ģeneratori maksimālo strāvu sasniedz parasti pie 2500 ģeneratora rotora apgriezieniem minūtē. Pie skriemeļu aploču parastās attiecības siksnas piedziņai 2:1, ģenerators šādus apgriezienus sasniedz pie 1250 kloķvārpstas apgriezieniem. Pieļauju, ka Jūsu izmērītais bija uz automobiļa, kuram jau akumulatoru baterija daļēji bija uzlādēta un sprieguma regulators ierobežoja maksimālo strāvu, lai netiktu pārsniegti 14,4 volti. Tieši tāpēc arī strāva nepārsniedza 15A.
Kanibaals rakstīja: >Tas, savukārt, nozīmē to, ka normāla "mūsdienu" (no 1990.gada ražojuma) automobiļa elektroiekārta, īpaši vadības bloki var tikt neatgriezeniski SABOJĀTI.
Viena no akumulatora funkcijām kā reiz ir strāvu izlīdzināt. Sabojāt elektoriekārtas var ja mūsdienu auto pamēgina darbināt bez akumulatora.
Atbilde uz Jūsu komentāru būs jautājums: kādēļ auto audio uzstādītāji pie pastiprinātājiem izmanto kondensatoru, nevis vēl vienu akumulatoru bateriju?
Akumulatoru baterija nelīdzenu spriegumu nespēj pietiekami strauji izlīdzināt. Tas ir saistīts ar ķīmiskajiem procesiem tajā. Lai gan baterijas iekšējā pretestība ir maza, taču straujos procesos tā ir liela. Līdz ar to 100 hercu, vai 3 fāzu gadījumā 300 hercu svārstības baterijai nav iespējams izlīdzināt. Tas nozīmē, ka pie barošanas esošie vadības bloki saņem spriegumu, kas brīžiem pārsniedz 20 voltus. Ne kurš katrs to spēj izturēt.
Manā pieredzē šādi gadījumi ir bijuši vairāki, tieši tā iemesla dēļ centos atrunāt cilvēkus no muļķību darīšanas.