70. gados ne jau CO2 kvotas izpildot ieviesās dīzeļdzinēji.
Kvēpi un noxi tad vēl nebija nokļuvuši dienaskārtībā. Tad būvēja platas ielas cauri pilsētu centriem.
Elektroauto loģiski izgāzās. Jo petroleju varēja pasmelt grāvī. Tagad petroleju vairs gluži grāvī pasmelt nevar, tāpēc rokfelleru pēctečiem nākas izdomāt visādus veidus, kā elektrifikāciju noķengāt - arī ar tavām, noderīgā idioteļa roķelēm, starp citu.
Kas liedz viņiem tādas maksāt? Tas pats tirgus! Jo ja ir, kas strādās, par, piemēram, 5 eiro stundā, kāpēc maksāt 6?
Bradypus rakstīja: Neesmu tev nekāds draudziņš, tos meklē citur. Un to, ar ko brauc tur kur tā plānošana labi izdodas, vari paskatīties Kubā vai Ziemeļkorejā. Un tieši plānotāji un uzspiedēji ir Eiropā nodrošinājuši dīzeļu uzvaras gājienu. No brīva prāta neviens tos neizvēlējās.
Eiropā dīzelim atrada pielietojumu - kurināt to satiksmē, nevis apkurei un enerģijas ražošanai, kā ASV un Japānā, piemēram. "Pārdzenot" naftu vienkārši to ir ekonomiski izdevīgi izmantot pēc iespējas lietderīgāk, tas arī viss.
70. gados, skatoties uz ASV smogiem dīzelis tiešām izskatījās labāks risinājums, no šodienas viedokļa zinām, ka tas ir izrādījies īslaicīgs. Bet tas bija tolaik derīgs risinājums, kāpēc ne???
Jebkurā gadījumā, nekas nav mūžīgs, ne benzīna, ne dīzeļa motors, un tagad tos kādu pārdesmit gadu laikā lēnām nomainīs elektriskie. Un atkal - kas tur slikts? Gan ekonomikai labi - izgudrojumi, ražošana, utt. Gan nafta paliek pāri, noderēs citām nozarēm. Gan pilsētu gaiss pailks tīrāks. Tas, kādā vārdā sauks katru ražojumu un katru rūpnīcu, pa lielam ir pie vienas vietas. Uzņēmumi nāk un iet.
Bradypus rakstīja: Kā tirgus nosaka, kas saņem nodokļu naudu? Ja ir kaut kas sačakarēts, tad ir jāmeklā, kā valsts un plānotāji to ir izdarījuši. Un, protams, ka "murgi, nievas un puspatiesība" ir IIN nomaksa dzīves vietā.
Kādam sviestam ir jābūt galvā, lai uzskatītu, ka cilvēki vēlas sēdēt sastrēgumos, nevis strādāt netālu no mājām un es viņiem to piedāvāju ar varu atņemt.
cilvēki vēlas strādāt ne tikai netālu no mājām, bet arī saņemt vairāk naudas. Tu var pārdalīt nodokļu naudu pa labi vai kreisi, no tā cilvēku vēlme braukt tālāk pēc lielāka atalgojuma nemainīsies.
Nu pārvāksies, pieņemsism, kāds uzņēmums uz Ogri - kāds cits ievāksies tukšajās telpās RĪgā, un aplis būs noslēdzies.
Ar sūdīgu, smirdošu tehniku mēs brauktu visi, draudziņ, ja ne tie briesmīgie plānotāji, un visādu standartu uzspiedēji, ko?
Ir, bet cilvēki vēlas kaut ko citu. Ko tad nu? Vai ar varu un plānošanu drīkst viņiem noteikt kaut ko, ko tie nevēlas? Lai taču tirgus sakārto, ko tad šams, tas tirgus, nesakārto?
Un neko citu tu neesi neskaitāmas reizes rakstījis, izņemot kaut kādus murgus, nievas, un puspatiesības.
Cui!
Un ko tad tu tādu revolucionāru izdomāsi, lai vairākums negāztos uz pilsētu no rīta, un atpakaļ vakarā? Noliktavas, veikali, rūpnīcas, fabrikas, darbnīcas, apkalpokošais personāls, slimnīcas - morgi galu galā - tas viss ir tikai daļiņa no tiem, kas nevar strādāt attālināti. Un vēl ir socializēšaās aspekts, homo sapiens ir bara dzīvnieks, tam vajag to darba vietas sajūtu, lai puslīdz nesajuktu prātā.
Tātad neesat piedzīvojuši dzīvošanu blakus, piemēram, lielveikalam, kur plkst 6 no rīta sabrauc kravas auto, un neslāpē savus motorus.
Tajā pašā Vācijā jau nevienu nekarina pie staba, ja iedarbina, žigli noslauka vāģi, un pazūd tālēs zilajās.
Vēl tās autonomās apsildes iekārtas, tās jau nemaz nav apkarinātas ar dpfiem un adblū mīzaliem, tās smird itin ziliem dūmiem, ja kas.
Dzelzceļam. Tiem parasti gar dz/c ir kaudzēm zemes un dz/c jau ir valsts īpašums, galu galā. Valstij, kas vēlas lai sabtranss būtu vairāk noslogots, un nebojātu ceļus. Rīgai. Pie iebraukšanas tajā, blakus stacijām, kur viņiem ir kaudzēm zemes. Kaut vai Jūrmalai, kur paģēr maksāt par iebraukšanu - nu tad lai piedāvā stāvvietu pie Lielupes stacijas, braukšu ar vilcienu. Ogrei droši vien, ka nē. Kaut gan, Ogre vēlas nodrošināt sdaviem iedzīvotājiem komfortablu dzīvošanu, un tas nozīmē arī stāvvietas.
Resp - visiem kopā. Bet deķīti kā parasti velk katrs uz savu pusi.
Un?
Tu arī būdu dusmīgs, ja tev zem loga kāds kūpinātu dīzeli, nē?
Ja diskusija ir par sabtrans vs personiskais auto, tad sistēmai būtu jābūt tādai, kas viena otru papildina, nevis tiek nostādīta pretī viena otrai.
Bet kur ir kaut viens normāls park'n'ride?
Katram savs.
Man 'uz rīgu' nav jābrauc pie galda sēdēt, visbiežāk kaut ko vai kādu aizvest / atvest. Ja būtu ikdienā jābrauc, gan jau ka būtu atradis kas ērtāks.
Vienkārši nevajag visu ar savu mērauklu mērīt, to es gribu pateikt.
Sabiedriskais transports tiek smagi dotēts, un vēl piedevām tur ir neskaitāmas korupcijas ēnas no visām pusēm.
Elektroauto ar savu līdzmaksājumu ne tuvu nestāv.
Sabiedriskais ir ērts tikai tad, ja sākuma punkts un galamērķis ir ērti ar kājām sasniedzams, ja tas ir līdzvērtīgs ātrumā, ja tas nav nekomfortabls (nav pārbāzts, karsts/auksts, smirdīgs), un ja tas ir pieejams tad, kad to vajag.
Piemērs - tikt no Vidzemes puses uz lidostu. Ja vajag uz rīta reisu - uz sešiem, piemēram, tikt, sbtransa nav vispār. Ja vēlāk - ar divām stundām (no Siguldas) jārēķinās. Ar auto, pat ja ņemt vērā sastrēgumus, pusotrā stundā var iekļauties. Bez sastrēgumiem - 55 min. Un tā ar visu Rīgu. Ja vajag uz centru, un tikai ar vienu somiņu, un vienam braucējam, tad der tas sabtranss. Visos citos gadījumos - nē, paldies.
Protams, tagad braucu ar elektroauto, ja vajag. Arī tad, ja sabtranss it kā ir ērti. Jo ar elektroauto vienkārši ir ērtāk un lētāk.
Mashiic rakstīja: Kādēļ neviens neiesaka Skodas ? Piem. vienkāršo Rapid? Škodas pat esot kvalitatīvākās par VW, it kā !
Pūst tāpat. Tehnika tā pati. Uzpūsts Polo.
sacepies, ja?
Problēma jau nav tur, cik kuram pieder automašīnu, veļasmašīnu, vai šujmašīnu. Ja reizē ar tām nebrauc, un tās glabā savā pagalmā, tad kāda tev darīšana, cik man tādu ir?
Visas reizē tās neko nepiesārņo, bet cela nodokli es dabūju maksāt par visam. Priecājies, ceļiem tiek vairāk naudas!
Bet pret saviem neapzinīgajiem kaimiņiem, kas piedriš sabiedrisko telpu, ieviesiet ierobežojumus, kaut kāda mājas pārvalde un /vai biedrība taču ir?
Stulba ideja! ja man ir 3 auto, reizē ar tiem pabraukt es nevaru! . Tad man būtu jātur viens, visuniversālākais, kas būtu liels, 7 vietīgs buss? Ikdienai?
Bradypus rakstīja: Nu redz tu jau arī atzīsti, ka tici visiem mēsliem, kam gribi ticēt, ja vien kāds to ir nosaucis par "zinātni un statistiku". Zinātne un statistika ir izpratnes un skepticisma jādzieni, nevis ticības. Diemžēl "zinātnticība" ir jaunais proapagandas mašīnas rīks uz kuru esi pavilcies, kā jau ticīgam cilvēkam pienākas - tie ticīgie, kas tic ateismam, tic arī propagandai.
es ar tevi nerunāju, demagog
Pilnigi visu nevar pārbaudīt uz savas ādas - tam 8 mld mūžu nepietiks. kaut kas jau ir jāpieņem par gatavu, jeb "jātic", sauc to kā gribi
msh rakstīja: Es vakar ieraudzīju purnagrāmatā mazu izklāstu par to, cik izmaksā "atjaunīgā enerģija" britiem - pārpublicēšu to šeit priekš galma muļķīša topināmbura, kurš turpina malt par "ievesto degvielu", piemirstot ka Latvijā neražo ne vēja turbīnas ne saules paneļus, un ja jāmaksā vairāk, tātad vairāk arī kaut kas jāieved.
Debunking the Cheap Renewables Myth
We keep getting told that wind and solar renewables are cheap, yet our bills keep going up. So, what's going on?
By David Turver • 15 May 2024
Last week, I decided to write a Twitter/X post to summarise how much we are paying for renewables. It got far more traction than I anticipated, so I thought it would be helpful to convert it and extend it a little to make a bonus article on Substack that can act as a succinct response to all those who still insist on claiming renewables are cheap. In the UK, renewables are subsidised by three different schemes. Feed-in-Tariffs (FiTs) fund mostly solar power. The latest report for 2022-23 shows the scheme cost over £1.7bn and average total payment was ~£193/MWh, about 3X the current cost of gas-fired power at around £65/MWh (see Figure A).Figure A - Feed-in-Tariff (FiT) Generation and Total Payments (£ per MWh)Figure A - Feed-in-Tariff (FiT) Generation and Total Payments (£ per MWh)Contracts for Difference (CfDs) fund a range of technologies, but most of the subsidy goes to offshore wind. Latest data from the LCCC shows the subsidy per MWh fell dramatically during the energy crisis, but is now back at £95/MWh for offshore wind, £73/MWh onshore and £60/MWh for solar. April 2024 was a record month for overall subsidies with £268m paid out with average strike prices at £146/MWh for offshore wind, £113/MWh for onshore and £110/MWh for solar power (See Figure B).Figure B - Record Overall CfD Subsidies in April 2024Figure B - Record Overall CfD Subsidies in April 2024The CfD subsidy for burning trees in biomass plants rose from about £7/MWh in March to nearly £60/MWh in April. This encouraged more biomass generation and the total subsidy paid for biomass jumped from £2m in March to over £34m in April 2024. The total CfD subsidy paid for the last 12 months is over £2bn, and the trend is clearly upwards. By far the biggest subsidy scheme is Renewables Obligations Certificates, costing over £7bn per year. This scheme awards certificates for each MWh generated, a different number depending upon technology. April reference prices for intermittent renewables have been around £53/MWh, meaning the average price paid for offshore wind under the ROC scheme has been £176/MWh, onshore £118/MWh and solar £146/MWh including the value of the certificates (See Figure C).Figure C - Approximate Cost of ROC Funded Renewables 2024-25 (£ per MWh)
un tu tici visiem mēsliem tviterī, kam gribi ticēt.
Es - zinātnei un statistikai.
Bradypus rakstīja: Kur jūs tie EV "provocē"? Ielās nez kādēļ neredz tos "izprovocētos". Tikai tādus, ko nākas apbraukt ar gausā dīzeļa pusapgriezieniem.
Normāliem dīzeļiem ir autonomā apsilde, nekas nav jāgaida.
Ar ko elektrības importēšana stratēģiski ir labāka par naftas importēšanu? Vai elektrības ražošanai izmantojamās gāzes importēšanu?
Man laikam ir bijuši tie nenormājie dīzeļi. Viens - autonomie dīzeļsildekļi nav darbināmi garāžā. Otrs - tu pamēģini tos saremontēt, kad samaitājas. Varbūt slikts piemērs, bet manam kraisleram bija - 700 eiro rēķins. Trešs - lielākā daļa to ir kā papildus sildekļi motoram darbojoties, un neuzsāk darbību, kamēr autoss nav ierūcināts. Un tad tur nekāds siltums pēc minūtes nav.
Elektro vs dīzeļa imports - elektrību uz 100 km vajag mazāk. Un dažēji to var saražot pats. Dīzeli var?
Ne jau par to ir stāsts, cik fufeļiem kaut kas tiek izpļekarēts. Tu te dzeltenpreses virsrakstu iepļūti, pie transporta un ekoloģijas, sak, ko mēs te cepjamies, recik kaut kas cits sataisa dūmus.
Bet nepadomā, ka tā ir NIECĪGA DAĻIŅA no kopējiem siltumnīcefekta gāzu izmešiem.
Pie kam - kāda alternatīva? Nu sēž cilvis, uzdod stulbus jautājumus tam AI - bet varētu darīt kaut ko citu - bet jebkāda cilvēka darbība rada izmešus, vai tā būtu ēšana, vai diršana, nerunājot nemaz par pliku pabraukāšanos apkārt.
WALA rakstīja: Ak jā vēl vienu lietu ko varu iedot diskusijas uzturēšanai - "ChatGPT 3" gada elektroenerģijas patēriņā balstītā CO2 emisija bija minimums ap 1 miljonu tonnu gadā, tātad apmēram 7 daļa no Latvijas gada kopējā emisiju apjoma ! Ja savukārt skatīties pēc lielākā iespējamā CO2 emisiju uz 1 kWh rādītāja , tad vairs tikai 1/4 -daļa ...
bet tu pamēri uz galviņām. Uz galviņām, Karl!
Cik CO2 uzražo chatgtp per capita
un cik - autotransports.
Un tad pareizini ar LV iedz. skaitu.
Absolūtie cipari izskatās lieli, bet salīdzinoši ar lielākajiem piesārņotājiem tie ir niecīgi!
Pabrauc, pabrauc Rīgas virzienā ap sešiem, septiņiem no rīta. Tas nav planktons tad.
koks ar diviem galiem.
Pilsētnieks grib, lai viņš zem loga var glabāt savu mega aparātu, ko izmanto reizi nedēļā, bet viņam arī vajag to viesstrādnieku, kaskatru dienu atbrauks viņa sūdus mēzt (jeb darīt to, ko pilsētnieks negrib), bet viesstrādniekam, redz, nav kur atstāt auto.
Tev būs taisnība.
Portālā publicētie autoru viedokļi var atšķirties no iAuto redakcijas viedokļa.
Tāpēc, ka Rīgā viss ir tuvāk, tirgus lielāks, gan darbaspēka, gan noieta, gan izejvielu.
Par to ir jāmaksā vairāk. Simples. Bet tu kā vienmēr meklē kaut kādu sazvērestību.