No FB:
Otro dienu bezspēcīgi jānoskatās, kā Eiropas vidū tiek bombardēta valsts, kas izlēmusi, ka negrib atgriezties Krievijas impērijā.
Es feisbuku parasti neizmantoju politiskām diskusijām, tam ir citas platformas, taču saprotu, ka šobrīd nevar klusēt. Jo īpaši tāpēc, ka pēc vakardienas šoka un klusuma šodien jau var dzirdēt un lasīt arī visai dīvainus tekstus.
Esmu žurnāliste, manas profesijas sastāvdaļa ir darbs ar informāciju. Tāpēc šīs divas dienas skatījos ne tikai ārzemju un RU opozīcijas avotus, bet daudz arī oficiālos Krievijas kanālus. Atzīšos, tas nebija viegli. Tas prasīja ziedot zināmu nervu šūnu daudzumu, bet bija to vērts. Es noteikti neesmu tik laba seju nolasītāja kā Alvis Hermanis

, bet zināmus secinājumus izdarīju.
Mīļie draugi! Lai kā risinātos turpmākie scenāriji, ir skaidrs, ka paralēli krievu raķetēm un tankiem sāksies (bet patiesībā turpināsies) ļoti nopietns infokarš. Man grūti iedomāties, ka manu FB draugu vidū būtu daudz Krievijas impērisko nodomu piekritēju, taču ir viegli pavilkties uz veikli izmestiem āķiem.
Piemēram, šodien uzpeldēja daudz aicinājumu vispār neskatīties ziņas, gremdēties mierā, harmonijā, skaitīt mantras, meditēt un visār domāt par pozitīvo. Vispār par meditāciju esmu abām rokām par; par mantrām zinu mazāk, taču lūgšanu spēks ir tiešām liels; pozitīvisms arī spēj palīdzēt, tikai... Tikai ziniet, ir karš. Reāla agresija. Un aicinājumi šobrīd domāt par skaisto ir kā aicinājums, lotosa pozā sēžot, vērot, kā viens brutāls tēviņš izvaro sievieti. Un sūtīt viņai gaišasš domas.
Ticu, ka lielākoties šie padomi labi domāti, un, jā, ir svarīgi šobrīd sevi mentāli sargāt, taču vēl svarīgāk nosargāt brīvību.
Uzmanieties no tiem, kas it kā ir pret karu un aicina nedalīt labajos un sliktajos. Kad vienas valsts tanki brauc pa citas zemes pilsētām, nav daudz šaubu, kurš ir kurš. Un tas, ka pagātnē ir bijuši jel kāda karošana, nav nekāds attaisnojums jaunai asinsizliešanai. Arī tas, ka visu lielvaru politika ne vienmēr ir tīra, nav attaisnojums tam, ka tagad Krievija bumbo Kijevu.
Redzu, kā viltīgi tiek izmantots vakcinācijas pretinieku aizvainojums. Lūdzu, lūdzu, neiekrītiet šajos slazdos. Viņiem nerūp ne jūsu veselība, ne pašcieņa. Vienīgais, kas viņiem rūp - vājināt Latviju.
Bet par to, vai murālis ir māksla vai nav, un vai uz picas drīkst likt ananāsus, strīdēsimies pēc kara.