ASV ar tām noplūdēm spēļu čatos vispār ir traģiski. Šis gadījums ir tāds lielākais tīri izlūkinformācijas ziņā, bet par militāro tehniku tās noplūdes ir ļoti biežas, armijniekiem nopludinot slepenu informāciju spēļu izdevējiem, lai tie izveidotu precīzākus modeļus. Līdz ar to priekš ASV izlūkošanas dienestiem šis viss ir jau ikdiena.

Kādus faktorus var meklēt, ja mēs vēl pēc paaudžu skaita tikuši pāri PSRS sistēmai? Šobrīd skolas vecuma bērni lielākoties ir tiem, kurus 90tajos un 2000 gadu sākumā izaudzināja vēl PSRS laikā augušie. Jau tad problēmu bija pāri galvai, vienkārši PSRS stilā viss tika bāzts zem deķa, šur tur kāda sāpju nauda samaksāta, šur tur sīkais no policijas iecirkņa pa kluso savākts. 

Mūsdienās vienkārši cilvēki ir aizmirsuši kā tie jautājumi risinās pa kluso, attiecīgi šīs lietas nokļūst mediju uzmanības telpā, tālāk jau komentāros, forumos, utt.

Nu kā jau minēju augstāk - jaunatne ir sabiedrības spogulis, tieši tāpat kā notiekošais ceļu satiksmē. 

Tālāk par OECD rezultātiem - jā, esam vieni no augstākajiem, bet vienā līmenī ar visādām austrumu zemēm, kaut vai to pašu Krieviju. Ja vecāki ir nelīdzsvaroti, rados ir kaudze alkoholiķu vai bērni aug viena vecāka ģimenēs, tad te arī ir rezultāts. Tā kā mūsu sabiedrības uzbūve ir ļoti līdzīga Krievijas sabiedrībai, tad kaut kādu normālu sabiedrības attīstību nav jēgas pat gaidīt.

Gadījumā, kad sīkie izvicojas viena no pusēm parasti nenonāk līdz šādam iznākumam: "Tur konstatēja smadzeņu satricinājumu, koordinācijas traucējumus un vēl ķermeņa sasitumus. Divas dienas viņš nogulēja nodaļā, viņu palaida mājās ārstēties ģimenes ārsta uzraudzībā."

Neiedziļināšos iemeslos, tam ir izmeklēšana, bet šādu medicīnisko rezultātu parasti iegūst ar procesu, ko gluži jau vairs nevar nosaukt par "izvicošanos". Šeit jau sitējs pats nesaprata kad apstāties vai negribēja apstāties, savukārt skatītāji uz to noskatījās. Liela daļa šādu saķeršanos gan nenonāk mediju redzes lokā, jo miesas bojājumi parasti ir mazāki, kā arī sitēju vecāki parasti laicīgi protas samaksāt cietušajam. 

Žurnālisti protams uz šī visa vāc savus klikšķus, bet kopumā jau labu laiku tiek runāts par to, ka jauniešu vidē pietiek visdažādāko problēmu - narkotikas, alkohols, visādi mobingi, utt. Kautiņi gan ir retāki, jo jaunatne vairāk iznīcina viens otru psiholoģiski nekā smērējot rokas.

Atbildot raimondam - šajā situācijā dziļākus iemeslus un sazvērestības nemeklētu, jaunieši vienkārši atspoguļo vidi un sabiedrību, ko redz apkārt.

Pēc šādām darbībām rodas iespaids, ka mērķis vairs nav cīnīties par prezidenta krēslu, bet gan netikt cietumā, it sevišķi jau tiem kuriem uzvārds nav Tramps. 

Alternatīvi varbūt arī paši republikāņi palīdz pumpēt šo lietu, jo pēc trampistu izgāšanās pēdējās vēlēšanās, tas bars ir ar steigu jānovāc no skatuves. Katrā ziņā būs interesanti, jo tā papētot ir arī citi kandidāti, ko  republikāņi varētu mēģināt pumpēt, ja nu Tramps pavāktos malā

www.politico.com/interactives/2023/republican-candidates-2024-gop-presidential-hopefuls-list/

Tā Trampa lieta kļūst arvien slidenāka pašam visiem iesaistītajiem. Rekur Tramps iesūdzējis tiesā savu advokātu par konfidencialitātes pārkāpumiem - tad kā sanāk, Tramps atzīst savu vainu un sūdz iekšā savu advokātu?

www.tvnet.lv/7752680/tramps-iesudz-tiesa-savu-bijuso-advokatu

Un paši republikāņi? Tipa neviens nezināja, ka Tramps ir līdz acīm sašmucējies un viņu vajadzēja kaut kur nobāzt kādā dziļākā stūrī? Jā, Tramps ir populārs vienkāršajā tautā, bet šāda veļas mazgāšana pamazām sāks grauzt arī viņa popularitāti, jo esošo lietu vēl varēja norakstīt uz demokrātu izrēķināšanos, bet ja pats jau sāk sūdzēties par to, ka viņa advokāts atklājis patiesību, tad tā situācija strauji mainās.

Ekonomiski ļoti loģiskas darbības, pareizais jautājums ir kā šādas kustības iet kopā ar nesenajiem paziņojumiem par iespējamajām pensiju reformām. Ja valsts plāno kaut ko pārkreditēt lai tiktu galā ar savām īstermiņa saistībām, tad tas laikam nav īsti labi.

Par tiem konkurentiem - ne kurš katrs var paņemt un uztaisīt banku lai tai haļavnajai naudai tiktu klāt. Cik zinu tur ir vesela procedūra ar visādām sertifikācijām, attiecīgi jaunu banku taisa tikai tie, kam jau ir pietiekami daudz naudas lai to procesu izietu. Pieņemot arī karteļa iespējamību starp esošajiem spēlētājiem, jauniem censoņiem ir praktiski neiespējami izsisties līdz ECB naudai.

Jebkura biznesa mērķis jau vēsturiski ir izcīnīt savu nišu un ideālā gadījumā šo nišu nodrošināt ar likumdošanu, un bankas šo mērķi ir sasniegušas ar uzviju.

Ministru prezidenta vārds un uzvārds nav svarīgs, esošais ministru prezidents vienmēr ir vainīgs pie visa notiekoša (vismaz tā uzskata daļa pilsoņu), līdz ar to ieliekot Šleseru vai Pīlēnu pie visa vienkārši būs vainīgi viņi. Tur nav uzvaras, pie mums ar vēsturisko datu analīzi nodarbojas retais.

Ā, nu tas tāpēc, ka komercbankas jau ir iebraukušas otrā grāvī un ar kreditēšanu nodarbojas gariem zobiem, it sevišķi tur kur tas attiecas uz lielākām summām. Attiecīgi rodas situācija, ka visādu huiņu tu brīvi vari pirkt kredītā, bet tikko tev vajadzēs kredītu biznesa attīstībai, tā uzreiz tev  jāsaražo tāds pierādījumu daudzums ka tu pēc nedēļas nebankrotēsi, ka vienkārši nav jēgas to kredītu prasīt. Tas savukārt nāk par labu lielajiem ārzemju spēlētājiem, kas mūsu tirgū var ienākt ar savu kapitālu vai garantijām vietējām bankām. 

Mums tak pat liela daļa vietējo lielo saules parku ceļās tikai caur ārzemju investoriem, pie tam daļa to investoru ir no Igaunijas vai Lietuvas. Vietējiem darboņiem ir vieglāk atrast investoru Igaunijā nekā čakarēties ar bankām.

Ministru prezidenta uzvārdu maina pēc vajadzības. Vidējai tautai ir pofig par komercbanku atbildību, pie visa vainīgs ir tikai tā brīža valdības vadītājs. Attiecīgi tautu vislabāk iebiedēt ar iespēju, ka esošais ministru prezidents paliks vēl vienu termiņu. Rekur paskaties frančus - Makrons knapi otrajā prezidentūras termiņā, bet jau ir vainīgs pie visa, kas ar Franciju noticis pedējos 30 gadus. Mums arī pie pensijas vecuma diskusijas vainīgs Kariņš nevis Šķēle, kurš bija ministru prezidents 20 gadus atpakaļ laikā, kad nepiedzima pietiekami daudz bērnu.

Nu principā jā, personīgā līmenī korekti apieties ar savu naudu nav labi. Katrs dumjš kredīts ko paņem, uz brīdi pumpē valsts izaugsmes rādītājus un iepriecina tā brīža valdību. 

Bet man te ir pārdošanas variants kā atturēt cilvēkus no nepārdomātas kreditēšanas. Piedāvāju šādu saukli: "atceries pilsoni, katrs liekais eiro tavā kredītā pagarina Kariņa atrašanos amatā". Es domāju, ka ja šo saukli palaistu tautās, pusei komentāru karotāju uzreiz vairs nevajadzētu X5 vai XC90 Mogo kredītā.

Tauta mašīnas ņem Mogo kredītā, tur līdz diskusijai par savas reālās kredītspējas izvērtēšanu ir ļoti tālu. Pie tam norauties parsonīgo maksātnespēju un braukt uz ārzemēm atstrādāt nav nestilīgi, nestilīgi ir braukt ar vecu auto, ko vari atļauties, un pārdomāti iegādāties nekustamo īpašumu atstājot sev rezerves līdzekļus. 

Atceries - ja tu pieņem pārdomātus lēmumus uz tevis nevar tik daudz nopelnīt, nepelna būvnieki, mākleri, bankas, valsts nesaņem papildus nodokļus. Ja tev nav hipotēkas pa visu algu tad tu iznīcini veselas nozares. Tevis dēl kādam vadītājam nepērk jaunu mersedesu.

Par to jau ir tas stāsts, ka autori jau iziet no mūsdienu reālijām, kur vienīgais, kas viņus dienas beigās interesē ir tikai viņu ieguldītāju peļņa. Un ja šie kungi jau sāk nākt klajā ar sociālistiskām idejām, tad acīm redzot viņu finansu dati rāda, ka lai paliktu siltās vietās viņiem procesā ir jāiesaista valsts. 

Tas iet kopā ar to video, ko biju ielicis mazliet augstāk, kur tiek apspriestas problēmas ar darbinieku piesaisti. Banku analītiķi jau nav muļķi, viņi saprot ko parastās tautas ekonomiskās aktivitātes kritums nozīmē gan viņiem gan valstu ekonomikām. Attiecīgi arī ideju virziens ierobežot korporāciju peļņu, lai tautai atkal ir nauda un vēlme ņemt kredītus vai kā citādi kustināt ekonomiku.

Par nodokļiem runājot - tā ir otra problēma šī raksta kontekstā, jo minētais kungs iespējams neuzskata ka nodokļi uz viņu un viņa klientiem īpaši attiektos. Attiecīgi tiek pieņemts, ka turpmākās ekonomikas problēmas tiks risinātas caur kaut kādām tiešākām metodēm, jo ir skaidrs, ka attiecīgo publiku ar nodokļiem vairs īsti nevar ietekmēt. 

Alternatīvi nodokļus var rakstā neminēt lai valdībām nerodas idejas, bet bez izteikti populistiskiem politiķiem tādām nodokļu izmaiņām neviens klāt tāpat neķersies.

Cenu regulēšana ir sociālisma metode, no otras puses valstis ar novecojošām populācijām tāpat vienā brīdī ķersies pie sociālisma metodēm. Kapitālisms strādā jaunā sabiedrībā, pensionāri gan labāk mīl sociālismu, arī tie, kas PSRS nav redzējuši.

Vienīgais kas mani šajā rakstā satrauc ir fakts, ka šis raksts parādās jau šobrīd nevis pēc kādiem 5 gadiem. Es biju gaidījis, ka esošajai sistēmai ir vēl kādi 10 gadi, bet ja bankas nāk klajā ar šādiem tekstiem, tad tas nozīmē, ka  bankas jau gatavojas kaut kādām sistēmiskām izmaiņām 5-10 gadu nogrieznī. Bet laikam jau fakts, ka visā pasaulē runā par pensiju sistēmas reformām norāda, ka situācija ir sūdīgāka kā mums saka.

Paturpinot kaut kur forumā savu iesākto domu par jauniešu, un darbinieku vispār, demotivāciju strādāt un kopējo sabiedrības depresīvo stāvokli, rekur pārdomas par tēmu no ASV puses:

www.youtube.com/watch?v=vRKnPeyaVms

Principā galvenā video doma - ja darbaspēkam nogriež cerības uz izaugsmi, ASV gadījumā "amerikāņu sapni" ar māju, ģimeni un suni, tad tam darbiniekam ir zināma tendence nevēlēties strādāt, pelnīt un tērēt savu naudu, it sevišķi ja viņš jau atrodas barības ķēdes pašā apakšā. Ja tas ir viens darbinieks tad vēl tā, ja tie ir pāris miljoni kā ASV gadījumā, tad tas jau sāk spiest uz ekonomikas kopējo stāvokli.

Piekrītu, ka katrā valstī ir savas problēmas, bet šie blogeri tādā ziņā nav konsekventi negatīvi pret Ķīnu, viņi daudzus gadus ir Ķīnā dzīvojuši, abiem sievas ir no Ķīnas un abi labprāt atgrieztos Ķīnā jo viņi mīl to valsti, bet viņi reāli nemīl režīmu. Līdz ar to viņu videoblogi nav standarta Ķīnas nīdēju saiets, bet gan reāls skatījums uz lietām - sistēmas problēmām, vispārējo noskaņojumu, korupciju, ikdienas dzīvi. Viņu kanālā ir pat veseli ceļojumu apskati kur viņi ar močiem izbrauc cauri dažādiem Ķīnas reģioniem.

Principā ja Ķīnas režīms nebūtu tikpat sapists kā Krievijas tad Ķīnas varai šos džekus vajadzēja pat atbalstīt, jo vēl neitrālāku viedokli atrast angļu valodā būtu grūti, bet realitātē viņi abi šobrīd jau ir ASV.

Paskaties uz to visu savādāk - ja augstskolu uzskata par biznesa projektu nevis mācību iestādi, tad mēŗkis jau ir nevis salāgot to pašu matemātikas programmu ar specializētajiem priekšmetiem, bet gan vienkārši salasīt kredītpunktus. Tehniski manā nozarē to 1,5 gadu matemātikas kursa vietā pietiek ar 1 gadu, bet tad atkal jāizdomā kādu priekšmetu iebāzt matemātikas vietā. 

Biznesa modelī mana atrašanās skolas solā nav obligāta, bet ir ļoti vēlama mana tikšana līdz 3. kursam lai valsts par mani izmaksātu maksimālo budžeta naudu.

Kā jūs visi mīlat pieķerties katram vārdam nevis kopējai domai 😄

Nē, nepazīstu nevienu kurš tieši ticēja gaišajai komunistiskajai nākotnei, tomēr pazīstu ļoti daudzus, kam tajā laikā bija daudz optimistiskāks skats uz dzīvi kā mūsdienu jaunietim - kāds vienkārši dzīvoja dzīvoja dzīvi nosacīti stabīlā sistēmā ar nosacīti vienlīdzīgiem līdzcilvēkiem, kāds dzīvoja ar domu ieraudzīt brīvu Latviju. Pie visiem kodolkara draudiem tā sistēma spēja cilvēkos uzturēt kopības sajūtu, pat ja pati sistēma bija galīgi greiza. Jo dienas beigās jau biedrs tos svētkus nesvinēja viens pats, cilvēki dzēra kolektīvi, kas tīri psiholoģiski ļāva vieglāk to sistēmu sagremot.

Principā jau visā pēckara pasaulē bija ļoti izteikta ticība labākai nākotnei, ko var redzēt arī ekonomiskajos datos. 80-90tie gadi jau ir tā zona, kad viss sāka iet šķērsām un ne tikai PSRS, bet arī daudz kur citur pasaulē.

Tad sekoja nākamais pozitīvisma lēciens ap 2000-2008 gads, kad visā pasaulē printēja naudu un tālāk jau mēs esam šeit.

Es pilnīgi piekrītu faktam, ka PSRS izglītības sistēma bija labāka no tīri zināšanu apjoma. Vidējais to laiku maģistrants manā nozarē jau studiju laikā iemācījās tik daudz cik es zinu šobrīd. 

Bet es neatkāpjos no domas, ka tieši PSRS laikā pilnu mācību ciklu izgājusī paaudze izglītības sistēmu ieveda tajā purvā kur esam. Manā nozarē līdz 2000 gadu sākumam bija PSRS stila 4 gadu bakalaura programma ar visu noslēguma eksāmenu, bet jūtot ka pie lielāka studentu skaita var izsist vairāk naudas no valsts, programma tika sadalīta un saīsināta, lai burtiski 2-3 gadus atpakaļ atgrieztos pie 4 gadu sistēmas. Tad kam gandrīz 20 gadus vajadzēja ražot "inženierus", kas pēc bakalaura pabeigšanas ir kā tikko vidusskolas pagarinājumu beiguši? 

Visa augstskolu pīkstēšana par to, ka no skolām nākot švaki sagatavoti skolēni arī īsti netur kritiku, jo reāli es biju viens no tiem švaki sagatavotajiem skolēniem pat bez fizikas eksāmena. Pirmais kurss bija elle ar visu matemātiku un fiziku, bet sākoties speciālajiem priekšmetiem kļuva skaidrs, ka puse no tās matemātikas kursa nafig nav vajadzīga un speciālos priekšmetus var kārtot arī uz 8-9. Tātad nozares specifika nav tik sarežģīta lai cilvēks bez fizikas eksāmena neiebrauktu notiekošajā.

Padomju skola varbūt arī audzināja tautsaimniecībai derīgus kadrus, bet tā kā vēl joprojām nedzīvojam komunismā, tad laikam gaišo komunistisko nākotni gadus 30 atpakaļ tā arī neuzcēlām, attiecīgi arī nekļūst skaidrs tad priekš kādas tautsaimniecības tā sistēma tos kadrus audzināja. Mednieku - vācēju tautsaimniecības? Cilšu tautsaimniecības?

Sarunās par padomju skolu sistēmu nevajadzētu aizmirst, ka viss kas noticis līdz kaut kādam 2008. gadam ir tīrs padomju skolu izgājušo darbības rezultāts.

Es vairāk domāju tieši domāšanu nevis ekonomisko situāciju. Ekonomiski tur vēl tālu līdz viduslaikiem, bet domāšanā no idejas par krusta kariem vairs nav tālu. Ideoloģija tur jau ir reducējusies līdz carismam, vienkārši neviens nesauc lietas īstajos vārdos.

Un beidziet uz mani projecēt kaut kādas savas idejas par to, ko es domāju - man ir dziļi nošpļauties, kas notiek ar Krieviju kā valsti. Viss kas mani interesē ir kas katrā no scenārijiem notiek ar mani kā tās teritorijas kaimiņvalsts iedzīvotāju.

Mūsdienu jaunietis jau arī pretojas sistēmai, tikai savādākā veidā. Padomju jaunatne tomēr auga ar kaut kādu ticību gaišākai nākotnei vai nu brīvā valstī vai gaišā komunismā. Mūsdienu jaunietis aug ar pastāvīgu ekonomiskās krīzes gaidīšanu, potenciālu bezdarbu un kliedzieniem par ledāju kušanu/pasaules galu. Tad kam tam jaunietim vispār domāt par kaut ko citu, kā vien pamatvajadzību apmierināšanu, ja viņam nav nekādu garantiju, ka sistēma viņam apkārt pēc 10 gadiem vēl pastāvēs? 

Šāds fenomens jau novērojams visā pasaulē, kad paaudze zem 40 principā palēnām atsakās darboties sabiedrībā. Ķīnā pat ir veselas kustības, kas popularizē ļaušanu esošajai sistēmai vienkārši sapūt.

Njāā, bet augstskolas papīru vismaz manā nozarē prasa arī uzrādīt, bet tā jā - ja esi drošs, ka jaunā vadība nepazīst kādu no CV minēto uzņēmumu vadības, tad tur var rakstīt iekšā visu ko sirds kāro. No otras puses darba devēju piedāvājumi arī ir tāda pat pasaku zeme, kur atnākot uz darba interviju pēc pirmajām 10 min jau ir jautājums "nah es te vispār atvilkos". It sevišķi škrobe ir tad kad esi atnācis ar reālu CV uz itkā nopietnu uzņēmumu.