Jā, bet kāda ir inflācijas aprēķina metodika? Ja Valstu valdības izmanto PCI kā inflācijas rādītāju, tad ok piedāvā tu? Man vajag teoriju pamatā inflācijas aprēķinam. Ja tu saki, ka PCI neatspoguļo inflāciju tad kas to dara? 

Pēc kādas metodikas es varu parēkināt inflācijas lielumu?

Precizēšu sevis teikto ar tavu citātu:

"PCI un inflācijas jēdzienu jaukšana ir politiska manipulācija."

Kādu alternatīvu tu piedāvā inflācijas noteikšanai?

Es atkārtošu jautājumu - ko tu piedāvā PCI vietā lai aprēķinātu inflāciju? Es vairs negribu turpināt šo diskusiju, kamēr tu nepiedāvā kaut ko citu, kas atbilst tavam uzskatam par inflāciju. Man nav problēmu skatīties uz šo visu jautājumu arī no tavas puses, bet dod kaut kādu rādītāju ko var uzskatīt par reālo inflācijas rādītāju, jo ja tu norādi, ka PCI ir sūds, tad man ir pamats uzskatīt, ka tev ir kaut kāds labāks rādītājs.

Tad apgaismo mani, es tev visu laiku piedāvāju plašus skaidrojumus, savukārt tu man uz plašāka skaidrojuma pieprasījumu atbili ar Wikipedia linku, kas nonāk pretrunā ar tevis rakstīto. Sniedz man un citiem lasītājiem plašāku informāciju, kas paskaidro tavu viedokli.

Un kā es nespēšu definēt reģionu? Tepat vēl augstāk runājām par to pašu Salaspili, lūdzu tev reģions ar savām savām izmaksām. Pat ja pieņemam, ka preču iepirkuma cenas valstī ir vienādas, tad no transporta, uzglabāšanas un pārdošanas izmaksām tevi neviens nav atbrīvojis. Vai no šāda aprēkina mūsu valstī ir jēga? Visticamāk nē. Vai šādu aprēķinu ir jēga veikt ASV štatos? Jā ir, jo teritorija liela, štatu ekonomikas ir lielas un daudzveidīgas, līdz ar to mērīt inflāciju tikai visā valstī būtu kā mērīt vidējo temperatūru slimnīcā.

Un atkārtošu - kamēr tu nespēsi nākt klajā ar informāciju, kā pareizi rēķināt inflāciju, es sekošu pieņemtajai praksei un izmantošu PCI kā pamatu inflācijas noteikšanai. Šobrīd viss ko es dzirdu, ka PCI nekam neder, bet tu nepiedāvā neko tā vietā.

Lielākās valstīs šis dalījums būtu atbilstošāks, bet Latvija ir tik maza, ka mums praktiski katrā ģimenē kaut kur rados vai tuvos draugos ir kāds valsts struktūru darbinieks vai pietuvinātais, līdz ar to mums ir tāda interesanta apspiestā tauta, kas reizē ir pietuvināta. Attiecīgi tauta šūmējas, bet savējos tomēr nesit. 

Jā, ir kliedzēji kas te "nes patiesību", bet tā patiesība tā arī nedanesas, ko pierāda mūsu vēlēšanu rezultāti - tauta it kā grib pārmaiņas, bet negrib apdraudēt savu esošo stāvokli, līdz ar to varas partijas jau gadiem nemainās. Un šādā situācijā vai nu tautai jāsāk ar sevi vai arī jāgaida sistēmas sabrukums.

Kembridžas saite: "inflation | BUSINESS ENGLISH an increase in prices over time, causing a reduction in the value of money"

"Pamēģini pats paskaidrot inflācijas devfinīciju starp diviem veikaliem, kuros viena un tā pati prece vienā un tajā pat valūtā maksā atšķirīgi? Ja staigāsi starp tiem, tava staigāšana radīs nepārtrauktu inflāciju/deflāciju? Vai tomēr tas būs kaut kas cits, nevis inflācija?"

Ja tu būtu papētījis kā mēra inflāciju, tad tu saprastu, ka nekāda staigāšana starp veikaliem nerada inflāciju vai deflāciju. Es pat neesmu redzējis nevienu piemēru, kā var aprēķināt inflāciju atsevišķam pārdevējam, bet ja abi veikali ir vienīgie kādā reģionā, tad tu vari reizi nedēļā fiksēt šo veikalu cenas vieniem un tiem pašiem produktiem un gada vai mēneša griezumā iegūt cenu izmaiņu grafiku, kas tad arī tev parādīs to inflācijas apmēru. Jebkurā fiksētā brīdī cenas veikalos var arī nebūt vienādas, jo katram veikalam ir savas komunālās izmaksas, peļņas, utt., bet inflācijas kontekstā interesē tikai cenas izmaiņas laika periodā.

Kāpēc man nepatīk atgriezties pie viena teikuma definīcijas? Tāpēc ka tev nav izpratnes par to kā rodas definīcijas. Aiz katras definīcijas ir vesela teoriju gūzma, kas veido šo definīciju, bet tu man piedāvā uzticēties tiem pāris cilvēkiem, kas šo definīciju ir noformulējuši tieši šādi. Zinātnē process notiek sekojoši - tiek izvirzīta teorija, teorija tiek pierādīta vai apgāzta, no veiksmīgas teorijas tiek izvirzīta definīcija. Eksaktajās zinātnēs par definīcijām parasti nestrīdās (jo gaismas ātrums ir gaismas ātrums), savukārt sociālajās zinātnēs pirms mētāties ar definīcijām vajag saprast arī teoriju. Un tas viss tev ir dots Britu enciklopēdijas vai pat wiki saitēs. Bet tu man piedāvā pieņemt definīciju, kas samesta kopā lai raksturotu teoriju kopumu par ko zinātnieki strīdās jau kopš 18. gadsimta.

Kā es to redzu lai sāktu kaut ko darīt lietas labā uzreiz pat nav nepieciešams stāties partijā, jau pats fakts, ka cilvēks interesējas par notiekošo valstī, pārdomā kā būtu labāk un kaut kur pauž savas domas jau ir solis uz priekšu. Ja cilvēks pievienojas kaimiņiem lai piespiestu vietējo domi risināt kaut kādu problēmu, vai skolā vecāku sapulcē standarta pozīcijas "skolotājs lohs" vietā sāk meklēt dziļāku problēmu izglītībā, tas jau ir nākamais solis uz priekšu. Atšķirībā no zivs, kas pūst no galvas, valsts pūst no apakšas un ja cilvēki ikdienā viens otru necieš, tad cerēt, ka kaut kas mainīsies atlikušajā varas vertikālē ir stingri naivi. Kāds kanādiešu psihologs, kuru mēs te nesen apspriedām citā sakarā, ir teicis šādu dziļu domu: "gribi mainīt pasauli? Saklāj vispirms savu gultu".

Citēju tevis rakstīto: "Sāc ar Vikipēdijas līmenī, pirms runā par zinātni. Inflācija ir rēķināma ekonomikā (eirozonā) konkrētai valūtai (eiro). Lokālās cenu variācijas mēra ar PCI. Šo terminu jaukšana ir politika, nevis zinātne.

en.wikipedia.org/wiki/Inflation "

Tevis dotajā rakstā ir šādi citāti:

"Low or moderate inflation may be attributed to fluctuations in real demand for goods and services, or changes in available supplies such as during scarcities"

"Over time, the term inflation has evolved to refer to increases in the price level; an increase in the money supply may be called monetary inflation to distinguish it from rising prices, which for clarity may be called "price inflation""

Ja jau mētājies ar starptautiski atzītām definīcijām, tad kāpēc neizvēlējies šo saiti: www.britannica.com/topic/inflation-economics

Ā, pag tur atkal ir šāds citāts: "inflation, in economics, collective increases in the supply of money, in money incomes, or in prices. Inflation is generally thought of as an inordinate rise in the general level of prices."

Vai šo saiti: dictionary.cambridge.org/dictionary/english/inflation

Ā, pag tur arī kaut kas nepareizs: "inflation, noun, a general, continuous increase in prices:"

Man turpināt? Es ja godīgi esmu šokā, ka mēs vēl par šo diskutējam, jo jebkurā izvērstākā piemērā, kaut vai tajā pašā wiki vai Britannica rakstā ir diezgan skaidri izskaidrots, ka inflācijai var būt vairāki iemesli, kā tikai naudas printēšana. 

Ja tev ir labāks piemērs, kas ir garāks par vienu teikumu vārdnīcā, tad lūdzu padalies, jo kā redzi Kembridžas zinātniekiem ir cits skatījums uz to, kas ir inflācija.

Tad es tā arī nesapratu - preču inflācija pastāv vai nē?

Uzreiz atbilde pat neskatoties video - un ko apspiestais pilsonis dara lietas labā? 

Pilsoni visi tikai apspiež, bet vai pilsonis kaut ko dara? Vai pilsonis uzdod jautājumu kur paliek nauda IeM, slimnīcās, IZM? Veselības ministrija jau 30 gadus nezin kā slimnīcas tērē naudu, bet tautai pofig. Policijā vispār palikuši tikai tie, kas netika armijā vai sava darba fanāti, bet tautai pofig. Skolotājiem skolu programmā kaut kādi sūdi salikti, bet vai es redzu vecāku protestus? Nē, jo pat vecākiem pofig, skolotāji vainīgi.

Es dien dienā redzu šo briestošo haosu arī būvniecības nozarē, bet pat neplānoju neko darīt, šeit visa sistēma ir jābūvē no nulles nevis jātēlo darbības imitācija. Nomainot pāris cilvēkus te neko neatrisināsi, pa 30 gadiem ar tautas atļauju un līdzdalību (jo tik mazā valstī viens otru pazīst) ir izveidota pašuzturoša sistēma, kurai vispirms ir jāpārraksta visas procedūras pirms laist tajā jaunus cilvēkus. Un kas būs tie jaunie cilvēki? Video autors? Tās pašas izglītotā publika kuras kursa biedri ir radījuši esošo sistēmu? Ārzemnieki?

Ir viegli konstatēt faktu, ka viss ir slikti un ka kaut kas jāmaina, bet kaut kā pirms katrām vēlēšanām lasot pasaules mainītāju partiju sarakstus asaro acis no speciālistiem, kas tur salasīti - radi, draugi, paziņas, sponsori un citi gribētāji ar vēlmi bet bez plāna. šlesera dēls sēž saeimā un viņa vienīgais uzdevums ir filmēt... filmēt b*ed. Nemaz nerunājot par krievu partiju ar vieglas uzvedības sievieti tajā. Tautai ir vienkārši pofig, tauta negrib domāt

Kas ir šis?

Citāts no wikipedia ko iedevi: "Low or moderate inflation may be attributed to fluctuations in real demand for goods and services, or changes in available supplies such as during scarcities"

Un šis?

"Over time, the term inflation has evolved to refer to increases in the price level; an increase in the money supply may be called monetary inflation to distinguish it from rising prices, which for clarity may be called "price inflation""

Es tev te referātu esmu uzrakstījis par to, ka inflāciju rada ne tikai naudas printēšana, un tu manu viedokli pierādi ar wikipedia rakstu ar kuru mēģini pierādīt savu taisnību.

Nu par to arī stāsts, es jau labprāt padiskutētu vēl par šo tēmu, bet kā redzams mana izpratne par ekonomiku ir fundamentāli nepareiza, tajā pašā laikā netiek piedāvāta alternatīva inflācijas teorija izvērstā veidā. Es te lasu visādas Britu enciklopēdijas definīcijas, tur pat veseli 4 varianti ir tam, kas ir inflācija, bet te cilvēks saka ka ne es ne tie visi zinātnieki neko nesaprotam. Nu ok, cerams ka viņš norādīs kur meklēt ceļu uz īsto inflācijas teoriju.

Nē, es viss. Te domas tik dziļas, ka manas ekonomikas zināšanas viss. Varbūt ir kāda tava grāmata vai blogs ko varu izlasīt? Viss tavs teksts vienkārši pārraksta veselu ekonomikas teoriju ko esošā zinātne uzskata par inflāciju, līdz ar to es labprāt iepazītos ar šo domu izvērstā formā.

Paplašinot savu pesimistisko domu pensiju virzienā - pensiju uzkrājums visādos līmeņos ir labs variants, BET reāli spējīgs strādāt tikai tad ja ekonomika ir augoša. Principā tā ir tā pati pensija, kad esošie nodokļu maksātāji maksā esošajiem pensionāriem pensijas, tikai ar papildus soļiem. Pensiju fonds nopērk obligācijas vai akcijas un balstoties uz vēsturiskiem ekonomikas datiem, kas savukārt balstās augošā demogrāfijā, stāsta klientam ka viss būs čikiniekā. Tikmēr fonā sāk klīst runas par to, ka ar demogrāfiju viss slikti un ka valsts pensiju varbūt nebūs, bet klientu, kam pensija fondā tas nesatrauc, jo viņam visu garantē vēsturiskie dati. Līdz vienā brīdī klients saprot ka ir papisis visu, jo pie nepietiekama tirgus dalībnieku skaita samazinās arī tirgus apjomi un tam seko arī vērtspapīru vērtība. 

Tieši tādēļ jau Ķīna, Japāna, ASV tā acīm redzami satraucas par savu dzimstību, jo tas jaunais pilsonis jau ir ne tikai nākošais darbinieks un nodokļu maksātājs, bet arī tirgus dalībnieks un patērētājs. Un ja patērētāju nav, tad nav arī tirgus un nav arī akcionāru ieņēmumu.

Papētiet kaut tās pašas Netflix akcijas - tikko kā tika paziņots, ka Netflix pievienojas mazāk lietotāju kā plānots, akciju cena dažu mēnešu laikā novēlās no 600+ dolāriem uz 190 dolāriem.

Es padodos, man vairs nav argumentu kā cilvēkam pastāstīt, ka nav vajadzīga lokālā nauda lai būtu inflācija lokālā reģionā. ASV štati arī katrs printē savu dolāru ka viņiem inflāciju mēra pa štatiem? www.jec.senate.gov/public/index.cfm/republicans/2022/7/state-inflation-tracker-may-2022

Tālāk par PCI - ja tu ar to domā patēriņa cenu indeksu, tad rekur tev citāts no Latvijas oficiālās statistikas portāla: "Patēriņa cenu indekss (PCI) atspoguļo patēriņa preču un pakalpojumu cenu pārmaiņas noteiktā laika periodā. PCI mēra vidējā cenu līmeņa izmaiņas iedzīvotāju patēriņā nozīmīgākajām precēm un pakalpojumiem (fiksētam patēriņa grozam). Latvijā šis indekss tiek lietots kā galvenais inflācijas rādītājs." stat.gov.lv/lv/statistikas-temas/valsts-ekonomika/paterina-cenas/2296-paterina-cenu-indekss

Tad kā sanāk - Latvijā PCI lieto kā galveno inflācijas rādītāju, bet tavā izpratnē tā nav inflācija? Tad kas ir inflācija?

Pēdējā rindkopa principā ideāli raksturo visu situāciju, atceries tik, ka jānomirst ir tieši līdz ar aiziešanu pensijā, tad tu šajā sistēmā esi ideāls pilsonis. Viss pārējais ir kuģa šūpošana - nepirkt jaunu dzīvokli hipotēkā uz mūžu, nepirkt jaunu, zaļāku auto katrus 3 gadus, nemainīt kurināmā veidu ik pa 5 gadiem atkarībā no valsts zaļās politikas.

Pirmajā brīdī jā, pēc tam vietējie ātri iemācīsies tirgot bioloģiskās olas pa 20Eur par 10 gab, vai pārdot zemes pleķi mājas celtniecībai pa 100K Eur/ha nevis pa 5k Eur/ha un process aizies. Ja neiemācīsies vietējie, tad saradīsies citi pelnītgribētāji no mazliet tālākas apkārtnes, kas jautājumu sakārtos. Attiecīgi reģionālā inflācija būs pasakainos ciparos, vietējiem atliks tikai pelnīt uz iebraucējiem vai arī doties prom.

Inflācijas definīcija Okfordas vārdnīcā: "a general increase in prices and fall in the purchasing value of money."

Es te, ar vienkāršiem piemēriem, cenšos paskaidrot principu, ka lokāli inflāciju var radīt arī ārējas naudas plūsmas vai kaut kādi specifiski apstākļi. Tajā pašā Rīgas/Salaspils piemērā - fiksētas cenu atšķirības ir viena lieta, taču ja tu paņem Salaspili kā atsevišķu ekonomisku sistēmu, tu vari aprēķināt inflāciju arī Salaspilī un salīdzināt to ar inflāciju valstī vai Rīgā, un šajos datos būs atšķirības, kas izriet no iedzīvotāju skaita, ekonomiskās aktivitātes, utt. 

Tā "inflācija" par ko tu cepies ir nevis pati inflācija, bet gan veids kā centrālās bankas kopā ar komercbankām inflāciju izmanto savām vajadzībām, beigās radot tos pašus NĪ burbuļus, mahinācijas ar vērtspapīriem, utt. Valsts, redzot iztrūkumu budžeta ieņēmumos, uzdod centrālajai bankai printēt naudu "ekonomikas stimulēšanai" un vai nu valsts pati šo naudu novirza nozarēm pa tiešo pabalstu vai pasūtījumu veidā, vai arī dod šo naudu komercbankām lai tās tad caur kreditēšanu veicina ekonomisko aktivitāti. Praktiski tā nauda visbiežāk nonāk būvniecības nozarē infrastruktūras vai NĪ objektu būvniecībai. Parādoties pieprasījumam celtniecības nozarē sāk augt algas jo ir jānosedz pieprasījums pēc cilvēkiem, savukārt citas nozares ir spiestas celt algas lai cilvēki neaiziet uz celtniecību. Tā kā aug algas, aug arī pieprasījums pēc precēm, kas nozīmē inflāciju. Ekselī viss ir kārtībā, ekonomika aug, cilvēki priecīgi, ar varu apmierināti. Problēma visā šajā sistēmā ir tieši tas, ka parādoties lielām naudām no valsts puses, sākas spekulācijas gan komercbankās gan NĪ attīstītāju kantoros, kā rezultātā process strauji aiziet šķērsām (skat. Ķīnas nekustamā īpašuma tirgus problēmas). Ja mahinācijas netiek ierobežotas, tad vienā brīdī tie paši NĪ attīstītāji sāk tirgot tukšu gaisu turpinot pumpēt inflāciju, līdz vienā brīdī tiek sasniegts punkts, kad pircējam to dzīvokli vairs nevajag (piedāvājums pārsniedz pieprasījumu), attīstītājam bez jauniem pasūtījumiem beidzas nauda, paraujot līdzi arī banku, savukārt valsts ierauj gan banku parādus gan nodokļu ienākumu kritumu, jo bez darba palikušie celtnieki cenšās taupīt naudu, kā rezultātā sākas deflācija. Un kā valsts risina savus iztrūkumus budžetā? Pareizi - aizņemoties vai pieprintējot vēl naudu. Un te tad mēs nonākam pie tās greizās sistēmas par ko tu te cepies.

Labi, neaizgāja iepriekšējais piemērs pamēģināsim savādāk - Elons Masks vienu rītu atbrauc uz manu tālo lauku miestu un pasaka, ka viņš uz turieni pārcels to pašu twitter ar visiem darbiniekiem saglabājot viņiem ASV algas. Visa pārcelšanās notiek tikai uz uzņēmuma peļņas rēķina bez kredītiem un valsts iejaukšanās. Vai šādas korporācijas bāzēšanās manā ciemā ar ~2000 iedzīvotājiem, tuvējā reģionā radīs inflāciju, vai arī nebūs nekādu seku jo inflāciju rada tikai naudas printēšana nevis tirgus procesi?

Piekrītu, mazliet nekorekts piemērs pārāk tuvu tirgus līdzsvaram (visticamāk pircēji viens otru apsit lai tiktu pie naudas, cenām paliekot tādām pašām) - labāk pieņemsim, ka katrs pircējs startē ar 2 zelta gabaliem, tas ir sākotnēji tirgū ir 100 zelta gabali un tirgum paplašinoties jau 200 (iepirkties atnāk kaimiņu ciems). Preču skaits joprojām ir 50. Tad tagad sanāk inflācija starp gadījumu kad ir 50 pircēji un kad ir 100 pircēji? Pie fakta ka tirgu nekontrolē valsts? 

Nauda vai zelts ir tikai līdzeklis ar ko pircējs un pārdevējs novērtē savas preces vērtību. Tikpat labi tie 50 pārdevēji var uztaisīt monopolu un pārdot savu preci pa 4 zelta gabaliem sākotnējā 1 gabala vietā. Pircēji tad savā starpā jau var risināt jautājumu kur dabūt trūkstošo summu vai atteikties no preces vispār.

Zelta vietā vari ielikt cilvēka darba stundas un dabūsi to pašu matemātiku tikai jau bartera darījumā, kad katrs no pircējiem mēģinās piedāvāt vairāk darba stundas lai nosegtu preces vērtību.

vovo msh mierīgāk, minērālmēslu cenas ir pieaugušas varbūt maksimāli x3 (atkarībā no tipa un ražotājvalsts) un šobrīd jau atgriežas normas robežās, kas arī bija gaidāms ņemot vērā apejas ceļus un gāzes cenu krišanu. Priekš manis kā mazā zemnieka dzīve atgriežas 2021. gada līmenī.

Atgriežoties pie sankcijām - pastāsti man, kas tās par sankcijām, kuras vairākām produktu grupām tiek ignorētas noformējot kravu kā nākušu no Kazahstānas? Kā tas nākas ka naftu un gāzi turpina priecīgi pludināt pa cauruļvadiem? Es saprotu, ka tevi satrauc Baltkrievijas nākotne, bet baltkrievi ir izvēlējušies doties pa skuju taku kopā ar Lukašenko. 

Tauta neprasīja krievu asinis? Nu hvz no kurienes tev tāda statistika itsevišķi jau par Baltijas valstīm un Poliju. Poļi vispār bija gatavi braukt jau no pirmās dienas un es kaut kā neredzu poļu protestus pret tanku nodošanu Ukrainai vai lielākās armijas veidošanu Eiropā. Poļi arī bez nekādām sankcijām piegrieza savus naftas un gāzes vadus. Mēs laikam dažādās informācijas plūsmās dzīvojam.

Par kara risinājuma daļu vispār esmu sajūsmā - tipa saprotam, ka mūs appiš, pārtraucam sankcijas, piegriežam militāro atbalstu Ukrainai un karš beigsies? Nu tā ir ideja, tikpat dziļa kā Trampa "es karu pabeigšu 24 stundās ja mani ievēlēsiet". Man tikai viens jautājums - domā uz Zviedriju paspēsi notīties, kad krievi būs beiguši ar Ukrainu un samobilizējuši atlikušos ukraiņus lai uzbruktu Baltijai? Vai tu uzskati, ka šis karš tevi neskar, tu tankā zem NATO aizsardzības? Pat ja pieņemam, ka krievi apstājas pie Donbasa, tu saproti, ka mēs starptautiski legalizējam iekarotāja teritoriju un nekas netraucēs pasludināt Daugavpils tautas republiku? Kāpēc Ķīna tā lavierē ar saviem izteikumiem? 

Ja Putins būtu iekļāvies specoperācijā un 3 dienās, mēs te tagad nediskutētu par kara nepieciešamību, tagad diemžēl ir jākaro līdz kara beigām lai sakārtotu tādu nenozīmīgu lietu kā starptautiskās tiesības, pirms viss aiziet viduslaiku stilā kad kartes tiek pārzīmētas ik pa pāris gadiem. Ja ukraiņi nebūtu pretojušies, tad viss būtu kārtībā - tauta negrib pašnoteikšanās tiesības un teritorija ir savācama. Tagad karu atgriežot starptautisko tiesību sistēmu ātri var izbeigt tikai Putins. Visi pārējie varianti ir karš līdz pēdējam krievam.

Nu vispār jau ekonomikas pamatos par augošu tirgu tiek uzskatīts tirgus kurā pamatā aug pieprasījums. Ja piedāvājums aug ātrāk par pieprasījumu, tad jā, iestājas deflācija, kam seko pārdevēju izkrišana no tirgus, kam tālāk atkal seko inflācija, jo vienā brīdī pārdevēju kļūst vairāk kā pircēju. Inflācija var notikt arī bez naudas drukāšanas - pieņemsim tirgus apjoms ir 50 zelta gabali, tirgū ir 50 pircēji un 50 pārdevēji, kas pērk un pārdod kopā 50 vienības preces pa 1 zelta gabalu. Ja mēs tirgum pievienojam vēl 50 pircējus, ir tikai dabīgi, ka pircēji, konkurējot par iespējām nopirkt preci būs gatavi maksāt vairāk. Šis ir kapitālisma pamatu pamats piedāvājuma un pieprasījuma līknes izskatā.

Tas par ko jūs ar imzz runājat, ir inflācija, ko caur mārketingu un banku darbību rada valsts. Princips līdzīgs, tikai tirgus tiek audzēts caur iespēju aizņemties un process kā tāds paātrina valsts ekonomiku bez sarežģītas tautsaimniecības pārkārtošanas. Tirgus paplašināšanas funkciju pie mums veic arī Eiropas fondi, kas ļauj maksāt mūsu vietējam darbaspēkam un nodrošina jaunus tirgus ārzemju ražotājiem. Pati ekonomikas celšana caur kreditēšanu jau nav pamatos nepareiza, problēma tik, ka bankas tiekot pie printētās naudas sāk kačāt visādus burbuļus - īpašumi, vērtspapīri, utt., un tur jau sākas problēmas.

Sankcijas varēji nepiesaukt, šajā situācijā sankcijas ir kā Šrodingera kaķis - atkarībā no skatu punkta vieni kliedz ka mēŗkis bija uzlikt sankcijas kaut kādu biznesa mēŗku vārdā un tās kaitē tikai licējiem, citi atkal kliedz, ka sankcijas ir par vāju, utt. Pat krieviem sankcijas neko neietekmē, bet to uzlikšana esot starptautisko tiesību pārkāpums un tās tūlīt pat vajadzētu atcelt. 

Praksē tauta prasīja krievu asinis, nu i uzbakstīja kaut kādas sankcijas ar atsaucēm. Kaut kas strādā, kaut kas nē, bet pat krievi jau atzīst, ka budžetā robs ir episks. Vai kāds gribēja likt tās sankcijas? Diezin vai, un ja krievi nebūtu iebraukuši kara noziegumos praktiski interneta tiešraidē, Rietumi vēl tagad diskutētu par sankcijām.

Par elites novākšanu piekrītu, bet visas puses jau skaidri ir pateikušas - novāciet Putinu un runājam. Par pārējiem varēs diskutēt atsevišķi. Tas ir tāds svarīgs aspekts, kas parādās gan no Ukrainas gan Rietumu puses, jo visi saprot, ka ar to eliti tāpat būs jāstrādā. Rekur Abramovičs iekārtojis kā komunikātors gūstekņu apmaiņā un nevienu tas īpaši neuztrauc.

Dienas beigās jau tas kara risinājums ir dumji vienkāršs - Krievija izvācas no Ukrainas, samaksā kaut kādus zaudējumus, viņiem atceļ sankcijas un principā no Rietumu puses tas arī ir viss. Rietumi visticamāk pat sagremotu pat Putina palikšanu pie varas, ja tā atkāpšanās notiktu, bet Putinam jau nav opcija atkāpties, viņš vēl uz veļičiju iet.

Pašreiz viss visticamāk būs atkarīgs no ukraiņu pretuzbrukuma. Ja ukraiņi salauž fronti, tā, ka krieviem pat nepaliek pie kā pieturēties lai tirgotos, tad atliks vien tirgoties ar Baltkrievijas ierobežošanu. Paši krievi jau pilnīgi mierīgi dodās dzelzs priekškara virzienā, bet tādai pilnīgai pārejai vajag lai karš vēl kādu gadu vai divus turpinās. Parastā tauta jau ir, tā teikt, pilnībā aizgājusi no politikas un gatava jebkuram iznākumam, ja krievi vēl tagad noliks arī labu daļu savu jauno vīriešu, tad režīmam vispār nav par ko satraukties.

Ķīna šobrīd sevi jau ir nostādījusi interesantā pozīcijā jau ar Si vizīti, jo pēc tās ASV pacēlās cepiens, ka Ķīna taisās palīdzēt Ukrainai, līdz ar to kaut kādi papildus soļi gaisa jaukšanai mani nepārsteigtu. Ķīna principā var turpināt arī savu kursu ar nosacīto neitralitāti, galvenais jau kā to lasa Rietumi un kādas reakcijas seko. Tādā situācijā pilnīgi mierīgi var sagadīties tā, ka ASV ar vienu roku karo pret iedomāto Ķīnas ietekmi Ukrainā, bet turpina sadarboties ar Ķīnu ekonomiski.

Par NATO - viss tas pasākums gadiem ilgi ir dzīvojis ar ticību tam, ka neviens nebūs tik stulbs lai atkārtotu reālu karadarbību Eiropā, attiecīgi NATO bija tāds klubiņš, kur lieliem čiekuriem bez reālām armijām parunāt par "drošības jautājumiem". Vienīgie, kas kaut cik nopietni ņēma vērā Krievijas riskus bija poļi, pārējie jau bija izlaidušies savos siltajos krēslos, kas arī ir pilnīgi normāli, jo grūst naudu bruņojumā ja karš īsti nav gaidām ir samērā bezjēdzīgi.

Un kas attiecas uz tirgu - tie paši poļi, pat pie savas kareivīgās nostājas vēl labu laiku turpināja sadarbību ar Krievijas un Baltkrievijas firmām, un visticamāk šobrīd to dara ar "Kazahstānas" firmām, ukraiņi vēl tagad pumpē tranzītā krievu gāzi, utt. Karš ir karš un bizness ir bizness. Plāns jau nav iznīcināt Krieviju, galvenais novākt pašreizējo eliti, izbeigt karu un atsākt biznesu, lai cik tas arī ciniski neizklausītos pēc visa kas redzēts.