Es ļoti labi saprotu visu stāstu par to, kā ASV printē naudu, kā to dara Ķīna un ES, bet es no Bradypus gaidīju atbildi, kaut ko no sērijas: "Inflācija ir vairāku ekonomisko faktoru, piemēram pieprasījuma/piedāvājuma attiecība, Centrālo banku regulatorās darbības, utt., kopums kas raksturo cenu pieaugumu un naudas vērtības krišanos"

Pat manos piemēros par Norvēģiju un AAE, ja cilvēks būtu lietas kursā par to, kā veidojas šīs ekonomikas, viņš vienalga lielu daļu vainas pie inflācijas šajās valstīs varētu novelt uz to, ka trīs lielākās pasaules ekonomikas printē naudu un caur tirdzniecības sakariem rada inflāciju arī citur. Ja tā pati Norvēģija iepērk tehniku no ES, bet ES šīs tehnikas cena ir pieaugusi inflācijas dēļ, tad inflācija skars arī tā produkta cenu, kura ražošanā tehnika izmantota jau Norvēģijā.

Neviens nestrīdās, par to, ka centrālo banku veiktās darbības ietekmē inflācijas lielumu, stāsts ir par to, ka ja visu procesu vienkāršo līdz "inflācija=naudas printēšana", citiem ekonomiskajiem spēkiem (kaut vai tam pašam OPEC) ir iespējas ietekmēt pasaules ekonomiku ļaujot gala klientam visu vainu novelt tikai uz savu CB, pat ja CB jau sen ir izslēgusi savu naudas printeri un paniski cenšās samazināt naudas apriti. Tas ir kā burvju trikā - kamēr tu skaties uz rokām, tev izvelk maku.

Tagad tās joslas paliek arvien populārākas. Dienas laikā varbūt to tā neredz, bet nakts laikā tiekot tādam gaismas kūlim aizmugurē nav diez ko patīkami, it sevišķi ja tas kūlis trāpa acu augstumā. 

Auto pircējam jau dizainiski forši, citiem braucējiem ne tik forši, kā tas iet kopā ar standartiem hvz. Nebrīnītos, ka kaut kādi juristi ir atraduši veidus kā tādas gaismas lentas legalizēt, līdz ar to arī likumiski viss ir ok. 

Cik tas ir korekti no te bieži piesauktās cieņas pret citiem braucējiem? Visticamāk ne pārāk, jo auto ir redzams arī bez tās liekās gaismas, pa malām signāli arī visi redzami, it sevišķi LED lukturiem, līdz ar to diennakts tumšajā laikā sastrēgumā sēžot aiz šāda auto vienkārši ir iespēja skatīties uz milzīgu bremžu gaismu. Nu tipa lai aizmugurē sēdošie redz kāda tev kruta mašīna un netuvojas, ja negrib izdedzināt acis.

Ooooo, šeit laikam jāliek punkts - bankas ar valūtas pārpalikumu vēl printē valūtu. Dziļi, manas ekonomiskās zināšanas šeit ir viss. Šis bija mans pēdējais trumpis likt tev domāt par ekonomiku plašāk, bet izskatās ka tavā ieskatā visas pasaules valstu ekonomikas balstās tikai uz tā, ka kāds kaut kur printē naudu un šajā domu gājienā tevi nekas nemulsina, pat ja ir acīm redzami piemēri, kuros naudas printēšana nafig nav vajadzīga. Universālā atbilde - "tā nav inflācija" vai "viņi printē naudu". 

Kas ir pats fantastiskākais, ka tās pašas Norvēģijas vai AAE piemērā tavā loģikā pat nerodas šaubas kāpēc valstij vajadzētu printēt vēl naudu, Norvēģijas krona jau tā ir vāja, tieši dēļ ārējās tirdzniecības un visādiem valūtas pārpalikumiem, tā ir burtiski 10min lasāmviela. Bet tā vietā visa tava ekonomiskā izpratne nostājas pie "inflācija=printēta nauda". Variants, ka valsts var inflāciju variēt ar saviem uzkrājumiem tevi pat neaizķer. 

Es speciāli izvēlējos divas lielākās resursu eksportētājas lai liktu tev domāt, ka ekonomikā ir vairāk kā viens risinājums problēmām, bet nē, Bradypus tankā, naudas printēšana ir vienīgais veids kā valūta var zaudēt pirktspēju un radīt inflāciju. Nemaz nerunājot jau par domu, ka valūtas apjoms valstī nevar būt galīgs, bet atkal, ja visa doma balstās tajā, ka nauda visu laiku ir jāprintē tad gan jau ka var dzīvot arī tā.

Ok, pieņemsim, ka Krievijas pieejamie ekonomikas dati un daudzu krievu un ārzemju speciālistu analīze ir tīra propoganda.

Bet tādā gadījumā kā ir ar Norvēģiju? Viņiem ir sava valūta, sava CB un inflācija 7% apmērā? Viņi tad arī printē naudu? Pag, nē, viņu CB jau labu laiku tieši ceļ CB procentu likmi lai ierobežotu inflāciju.

Vai Apvienotie Arābu Emirāti? Tur arī printē naudu, ka inflācija ir 5,2%. Vai tā nav inflācija, kamēr neieslēdzas naudas printeris?

Redzi, ir atšķirība starp krievu biznesu, kuri ir tie, kas arī saka, ka pagaidām dzīvo uz ietaupījumiem un krievu propogandu, kas meklē kaujas odus. Ja Krievijas CB tagad noraustīsies un sāks printēt naudu, tad jebkāds bizness Krievijā beigs eksistēt un tie būs momentā 90tie, kad visi vārtrūmēs tirgos dolārus. Tev kā ekonomikas ekspertam vajadzētu jau būt lietas kursā par Krievijas CB līdzšinējām darbībām un to, ka viņi vēl mērķtiecīgi ir pacēluši savu aizdevuma likmi līdz 7,5% (pirms tam bija 20%), lai ierobežotu inflāciju. Par šo ir lietas kursā visi ekonomisti un pilns Youtube ar video ar apcerējumiem cik drīz krievi būs spiesti printēt naudu.

Bet ne par to ir jautājums - kā praktiski slēgtā ekonomikā, kur centrālā banka dara visu lai aizkavētu naudas printēšanu, var rasties inflācija. Un ja jau sāku par tām procentu likmēm - kā inflācija var rasties pie bāzes procentu likmes 20% apmērā?

Jā, paši krievi atzīst, ka visa nauda tiek grābta arā no rezerves fondiem, tiek apgriesti investīciju projekti utt. Viņu rezerves fonds zeltā un juaņās pie pašreizējām aplēsēm beigsies tuvāko mēnešu laikā. Pie tam viņi nevar atļauties printēt naudu, jo tur ir daudz citi riski neskaitot inflāciju, un tālākais liktenis jau būs Venecuālas situācija.

Līdz ar to jautājums no kurienes inflācija, ja visa nauda nāk no rezerves fondiem?

Nu paga, tātad ja es varu beidzot inflāciju atkal saukt par inflāciju. Lieliski.

Par lokālām cenas izmaiņām un inflāciju. Mums blakus ir tāda valsts kā Krievija, kura tieši šobrīd ir tajā unikālajā situācijā, kad viņi neprintē naudu, nevienam īsti nav parādā bet organizējas tikai uz iekšējām rezervēm un naudas apjoms tirgū ir nemainīgs. Viņi paši savu oficiālo inflāciju novērtē uz 12%, neoficiālā ir x2 vai x3. Lūk pastāsti man šādu lietu, ja krievi šobrīd neprintē naudu, tad kā viņiem rodas inflācija? Vai arī kamēr viņi nebūs spiesti sākt kaut ko printēt viņiem būs PCI pieaugums?

Tas ir sarkasms, ja uzreiz nepamanīji. Un nē, man pieleca jau pirmajā dienā kurā virzienā velk tava doma, es vienkārši gaidu, kad tu beidzot pamatosi savu domu.

Nākamais citāts "Kārtējā manipulācija. To 300 lappušu dokumentu gatavoja statisktikas speciālisti, bet preses relīzi - sabiedrisko attiecību speciālisti. Bet kādēļ gan saukt lietas īstajos vārdos, vai ne?"

Tad man jājautā, tu to dokumentu arī lasīji vai tikai atradi? Ja tu būtu lasījis to 300+ lpp dokumentu, vai vismaz pievērsi uzmanību termina "inflation" lietojumam, tad tu man šo dokumentu nebūtu piedāvājis, jo tie statistiķi šo terminu lieto tieši tāpat kā sabiedrisko attiecību speciālisti.

Rekur tāds smuks citāts no 2.6 punkta: "The overall inflation rate in a country, as measured by the HICP, is calculated in stages from the price changes

measured at the most detailed level, product offers, which are aggregated up to the all-items (all-products) level."

Tad ko, sanāk ka, ka HIPC tomēr ir līdzeklis lai mērītu arī atsevišķu dalībvalstu inflāciju? Vai to arī rakstīja sabiedrisko attiecību speciālisti?

Patiesībā, jo es vairāk lasu to dokumentu, jo dziļāk mežā tas ved tavu argumentu, jo tie statistiķi tur tā pilnā mierā operē ar konkrētās metodikas pielietošanu inflācijas aprēķinam atsevišķās dalībvalstīs un pat tam ,kā tas viss jāpublicē. Vienīgais, kas strādā par labu tavam argumentam ir fakts, ka šo ir izdevis Eurostat, bet tas arī viss. Visas 300+lpp ir aprēķina metodika vietējam dalībvalstu CPI, lai ECB to visu būtu vieglāk sagremot. 

Ja ECB no šiem datiem izvelk tikai vidējo, tad tā ir inflācija? Un ja jā, tad jau sanāk, ka veidojošie dati arī ir inflācijas rādītāji?

Un tagad dienas jautājums - vai kādam mūsu valstī, valdības plānos, vai veikalu plauktos, kaut ko maina tas, ka terminu "inflācija" aizstājam ar terminu "patērētāju cenu indeksa pieaugums"? Cenas beidz augt?

Tu personīgi izjūti to ka Eirozonā inflācija pagājušajā gadā bija 9%, savukārt infl... PCI pieaugums Latvijā bija 20% (un tas pēc eurostat datiem)? Un kurus datus valdībai ņemt par pamatu plānojot nākamā gada budžetu - Eirozonas inflācijas prognozi vai Latvijas PCI prognozi? Kurus datus ņemt par pamatu uzņēmumiem plānojot savus darbus šim gadam Latvijā? 

Visa šī garā diskusija lai tikai terminoloģiski pierādītu, ka Latvijas inflācija nav inflācija, bet gan PCI, savukārt ECB tad var izdot inflācijas rādītājus, bet tos pašus tikai visai kopējai eirozonai. 

Rekur Eurostat nosaucis PCI par inflāciju, sūtīsi viņiem vēstuli lai koriģē terminoloģiju? ec.europa.eu/eurostat/documents/2995521/15725179/2-18012023-AP-EN.pdf/e301db8f-984c-27e2-1245-199a89f37bca

Atceries, ka šie ir tie paši cilvēki kas gatavoja to 300+lpp dokumetu.

Es no šī visa biju gaidījis tiešām fundamentāli savādāku pieeju inflācijas aprēkinam, ja jau tev tāda degsme, bet beigās izrādās mēs strīdamies par terminoloģiju, jo inflācija redz ir nevis vienkārši "patēriņa cenu indekss" bet "harmonizēts patēriņa cenu indekss". Un lai līdz šim nonāktu vajadzēja 3 dienas... Tu to Eurostat papīru atradi šodien, vai ne?

Nu burtiski 1.1 sadaļa tajā 300+ lpp dokumentā: "Within the European Union (EU), a specific CPI has been developed — the harmonised index of consumer prices

(HICP). The HICP is calculated according to a harmonised approach and a single set of definitions. The key HICP

aggregates are the euro area index, covering the countries whose currency is the euro, and the national HICP for

each of the EU Member States. The national statistical institutes produce the national HICPs, while Eurostat produces the country-group aggregates."

Pat autors raksta, ka tā ir vienota PCI aprēķina metodika visām Eirozonas valstīm. Dienas beigās tas ir tas pats PCI tikai aprēķināts pēc vienas metodikas vienādās preču grupās. 

Tālāk citējam tevi: "Tāpat ar inflāciju - tikai politiķiem vajag Latvijas PCI izmaiņas saukt par inflāciju, jo tā noderigajiem idiotiem rodas ilūzija, ka mums ir sava nauda, sava ekonomika un savā monetārā politika."

Un "Kā tieši veikali ir "vienīgie reģionā"? Vai pie pietiekamas cenu atšķirības patērētāji nepārdefinē reģionu, aizdodoties uz mazliet tālāku veikalu? Tieši tādēļ reģionālās cenu atšķirības mēra ar PCI, kas tieši to arī nozīmē. Bet tās nekādi neatspoguļo naudas vērtību kopumā - t.i. visā ekonomikā, kas attiecīgo naudu izmanto. Saukt PCI par inflāciju ir politiķu manipulācija, kuru tu uzstājīgi mēģini uzspiest. "

No taviem citātiem sanāk, ka inflācija var būt tikai eirozonā, jo visu zonu regulē ECB, savukārt vietējiem politiķiem būtu jābeidz izmantot termins "Inflācija" un jāizmanto termins "patēriņa cenu indekss"?

Jautājums jau ir par sabiedrības attieksmi. Rietumos korupcijas skandāli lielākoties izbeidz politiskās karjeras, jo publika momentā sāk izteikties negatīvi par šo tēmu, un partijas cenšas atbrīvoties no šādiem kadriem. Austrumos, kaut vai tajā pašā Ķīnā un Krievijā, valsts līmenī korupciju visi nosoda, bet partijas locekļi bieži vien brauc ar mersedesiem, un pilsonis parastais to uzskata par dzīves normu. Uz papīra jau sodi Ķīnā noteikti ir pat smagāki kā Eiropā, bet praksē Eiropā aiz šādiem skandāliem ir lielāks sabiedrības spiediens un kādam pat tā reāli un fiziski nākas pasēdēt pāris gadus.

Es nesaprotu to, ka mēs tikko esam nodiskutējuši pāris metru garumā par to, ka PCI nav inflācija, pat ar tavu citātu, ka "Inflācija ir Inflācija, bet PCI ir PCI", bet tu tagad man piedāvā lasīt veselu palagu par harmonizētā PCI aprēķinu. Harmonizētais PCI ir vien tas pats PCI tikai zem vienotas aprēķina metodoloģijas, lai katra dalībvalsts nezīmē savus ciparus. Paldies, es pats varu atrast šo informāciju, es tev jautāju kā aprēķināt inflāciju, ja tu uzskati, ka PCI neatspoguļo šos datus?

Citēju tevi "Inflācija ir inflācija un PCI ir PCI."

Tātad vēlreiz, kā aprēkināt inflāciju?

Jā, bet kāda ir inflācijas aprēķina metodika? Ja Valstu valdības izmanto PCI kā inflācijas rādītāju, tad ok piedāvā tu? Man vajag teoriju pamatā inflācijas aprēķinam. Ja tu saki, ka PCI neatspoguļo inflāciju tad kas to dara? 

Pēc kādas metodikas es varu parēkināt inflācijas lielumu?

Precizēšu sevis teikto ar tavu citātu:

"PCI un inflācijas jēdzienu jaukšana ir politiska manipulācija."

Kādu alternatīvu tu piedāvā inflācijas noteikšanai?

Es atkārtošu jautājumu - ko tu piedāvā PCI vietā lai aprēķinātu inflāciju? Es vairs negribu turpināt šo diskusiju, kamēr tu nepiedāvā kaut ko citu, kas atbilst tavam uzskatam par inflāciju. Man nav problēmu skatīties uz šo visu jautājumu arī no tavas puses, bet dod kaut kādu rādītāju ko var uzskatīt par reālo inflācijas rādītāju, jo ja tu norādi, ka PCI ir sūds, tad man ir pamats uzskatīt, ka tev ir kaut kāds labāks rādītājs.

Tad apgaismo mani, es tev visu laiku piedāvāju plašus skaidrojumus, savukārt tu man uz plašāka skaidrojuma pieprasījumu atbili ar Wikipedia linku, kas nonāk pretrunā ar tevis rakstīto. Sniedz man un citiem lasītājiem plašāku informāciju, kas paskaidro tavu viedokli.

Un kā es nespēšu definēt reģionu? Tepat vēl augstāk runājām par to pašu Salaspili, lūdzu tev reģions ar savām savām izmaksām. Pat ja pieņemam, ka preču iepirkuma cenas valstī ir vienādas, tad no transporta, uzglabāšanas un pārdošanas izmaksām tevi neviens nav atbrīvojis. Vai no šāda aprēkina mūsu valstī ir jēga? Visticamāk nē. Vai šādu aprēķinu ir jēga veikt ASV štatos? Jā ir, jo teritorija liela, štatu ekonomikas ir lielas un daudzveidīgas, līdz ar to mērīt inflāciju tikai visā valstī būtu kā mērīt vidējo temperatūru slimnīcā.

Un atkārtošu - kamēr tu nespēsi nākt klajā ar informāciju, kā pareizi rēķināt inflāciju, es sekošu pieņemtajai praksei un izmantošu PCI kā pamatu inflācijas noteikšanai. Šobrīd viss ko es dzirdu, ka PCI nekam neder, bet tu nepiedāvā neko tā vietā.

Lielākās valstīs šis dalījums būtu atbilstošāks, bet Latvija ir tik maza, ka mums praktiski katrā ģimenē kaut kur rados vai tuvos draugos ir kāds valsts struktūru darbinieks vai pietuvinātais, līdz ar to mums ir tāda interesanta apspiestā tauta, kas reizē ir pietuvināta. Attiecīgi tauta šūmējas, bet savējos tomēr nesit. 

Jā, ir kliedzēji kas te "nes patiesību", bet tā patiesība tā arī nedanesas, ko pierāda mūsu vēlēšanu rezultāti - tauta it kā grib pārmaiņas, bet negrib apdraudēt savu esošo stāvokli, līdz ar to varas partijas jau gadiem nemainās. Un šādā situācijā vai nu tautai jāsāk ar sevi vai arī jāgaida sistēmas sabrukums.

Kembridžas saite: "inflation | BUSINESS ENGLISH an increase in prices over time, causing a reduction in the value of money"

"Pamēģini pats paskaidrot inflācijas devfinīciju starp diviem veikaliem, kuros viena un tā pati prece vienā un tajā pat valūtā maksā atšķirīgi? Ja staigāsi starp tiem, tava staigāšana radīs nepārtrauktu inflāciju/deflāciju? Vai tomēr tas būs kaut kas cits, nevis inflācija?"

Ja tu būtu papētījis kā mēra inflāciju, tad tu saprastu, ka nekāda staigāšana starp veikaliem nerada inflāciju vai deflāciju. Es pat neesmu redzējis nevienu piemēru, kā var aprēķināt inflāciju atsevišķam pārdevējam, bet ja abi veikali ir vienīgie kādā reģionā, tad tu vari reizi nedēļā fiksēt šo veikalu cenas vieniem un tiem pašiem produktiem un gada vai mēneša griezumā iegūt cenu izmaiņu grafiku, kas tad arī tev parādīs to inflācijas apmēru. Jebkurā fiksētā brīdī cenas veikalos var arī nebūt vienādas, jo katram veikalam ir savas komunālās izmaksas, peļņas, utt., bet inflācijas kontekstā interesē tikai cenas izmaiņas laika periodā.

Kāpēc man nepatīk atgriezties pie viena teikuma definīcijas? Tāpēc ka tev nav izpratnes par to kā rodas definīcijas. Aiz katras definīcijas ir vesela teoriju gūzma, kas veido šo definīciju, bet tu man piedāvā uzticēties tiem pāris cilvēkiem, kas šo definīciju ir noformulējuši tieši šādi. Zinātnē process notiek sekojoši - tiek izvirzīta teorija, teorija tiek pierādīta vai apgāzta, no veiksmīgas teorijas tiek izvirzīta definīcija. Eksaktajās zinātnēs par definīcijām parasti nestrīdās (jo gaismas ātrums ir gaismas ātrums), savukārt sociālajās zinātnēs pirms mētāties ar definīcijām vajag saprast arī teoriju. Un tas viss tev ir dots Britu enciklopēdijas vai pat wiki saitēs. Bet tu man piedāvā pieņemt definīciju, kas samesta kopā lai raksturotu teoriju kopumu par ko zinātnieki strīdās jau kopš 18. gadsimta.

Kā es to redzu lai sāktu kaut ko darīt lietas labā uzreiz pat nav nepieciešams stāties partijā, jau pats fakts, ka cilvēks interesējas par notiekošo valstī, pārdomā kā būtu labāk un kaut kur pauž savas domas jau ir solis uz priekšu. Ja cilvēks pievienojas kaimiņiem lai piespiestu vietējo domi risināt kaut kādu problēmu, vai skolā vecāku sapulcē standarta pozīcijas "skolotājs lohs" vietā sāk meklēt dziļāku problēmu izglītībā, tas jau ir nākamais solis uz priekšu. Atšķirībā no zivs, kas pūst no galvas, valsts pūst no apakšas un ja cilvēki ikdienā viens otru necieš, tad cerēt, ka kaut kas mainīsies atlikušajā varas vertikālē ir stingri naivi. Kāds kanādiešu psihologs, kuru mēs te nesen apspriedām citā sakarā, ir teicis šādu dziļu domu: "gribi mainīt pasauli? Saklāj vispirms savu gultu".

Citēju tevis rakstīto: "Sāc ar Vikipēdijas līmenī, pirms runā par zinātni. Inflācija ir rēķināma ekonomikā (eirozonā) konkrētai valūtai (eiro). Lokālās cenu variācijas mēra ar PCI. Šo terminu jaukšana ir politika, nevis zinātne.

en.wikipedia.org/wiki/Inflation "

Tevis dotajā rakstā ir šādi citāti:

"Low or moderate inflation may be attributed to fluctuations in real demand for goods and services, or changes in available supplies such as during scarcities"

"Over time, the term inflation has evolved to refer to increases in the price level; an increase in the money supply may be called monetary inflation to distinguish it from rising prices, which for clarity may be called "price inflation""

Ja jau mētājies ar starptautiski atzītām definīcijām, tad kāpēc neizvēlējies šo saiti: www.britannica.com/topic/inflation-economics

Ā, pag tur atkal ir šāds citāts: "inflation, in economics, collective increases in the supply of money, in money incomes, or in prices. Inflation is generally thought of as an inordinate rise in the general level of prices."

Vai šo saiti: dictionary.cambridge.org/dictionary/english/inflation

Ā, pag tur arī kaut kas nepareizs: "inflation, noun, a general, continuous increase in prices:"

Man turpināt? Es ja godīgi esmu šokā, ka mēs vēl par šo diskutējam, jo jebkurā izvērstākā piemērā, kaut vai tajā pašā wiki vai Britannica rakstā ir diezgan skaidri izskaidrots, ka inflācijai var būt vairāki iemesli, kā tikai naudas printēšana. 

Ja tev ir labāks piemērs, kas ir garāks par vienu teikumu vārdnīcā, tad lūdzu padalies, jo kā redzi Kembridžas zinātniekiem ir cits skatījums uz to, kas ir inflācija.

Tad es tā arī nesapratu - preču inflācija pastāv vai nē?

Uzreiz atbilde pat neskatoties video - un ko apspiestais pilsonis dara lietas labā? 

Pilsoni visi tikai apspiež, bet vai pilsonis kaut ko dara? Vai pilsonis uzdod jautājumu kur paliek nauda IeM, slimnīcās, IZM? Veselības ministrija jau 30 gadus nezin kā slimnīcas tērē naudu, bet tautai pofig. Policijā vispār palikuši tikai tie, kas netika armijā vai sava darba fanāti, bet tautai pofig. Skolotājiem skolu programmā kaut kādi sūdi salikti, bet vai es redzu vecāku protestus? Nē, jo pat vecākiem pofig, skolotāji vainīgi.

Es dien dienā redzu šo briestošo haosu arī būvniecības nozarē, bet pat neplānoju neko darīt, šeit visa sistēma ir jābūvē no nulles nevis jātēlo darbības imitācija. Nomainot pāris cilvēkus te neko neatrisināsi, pa 30 gadiem ar tautas atļauju un līdzdalību (jo tik mazā valstī viens otru pazīst) ir izveidota pašuzturoša sistēma, kurai vispirms ir jāpārraksta visas procedūras pirms laist tajā jaunus cilvēkus. Un kas būs tie jaunie cilvēki? Video autors? Tās pašas izglītotā publika kuras kursa biedri ir radījuši esošo sistēmu? Ārzemnieki?

Ir viegli konstatēt faktu, ka viss ir slikti un ka kaut kas jāmaina, bet kaut kā pirms katrām vēlēšanām lasot pasaules mainītāju partiju sarakstus asaro acis no speciālistiem, kas tur salasīti - radi, draugi, paziņas, sponsori un citi gribētāji ar vēlmi bet bez plāna. šlesera dēls sēž saeimā un viņa vienīgais uzdevums ir filmēt... filmēt b*ed. Nemaz nerunājot par krievu partiju ar vieglas uzvedības sievieti tajā. Tautai ir vienkārši pofig, tauta negrib domāt

Kas ir šis?

Citāts no wikipedia ko iedevi: "Low or moderate inflation may be attributed to fluctuations in real demand for goods and services, or changes in available supplies such as during scarcities"

Un šis?

"Over time, the term inflation has evolved to refer to increases in the price level; an increase in the money supply may be called monetary inflation to distinguish it from rising prices, which for clarity may be called "price inflation""

Es tev te referātu esmu uzrakstījis par to, ka inflāciju rada ne tikai naudas printēšana, un tu manu viedokli pierādi ar wikipedia rakstu ar kuru mēģini pierādīt savu taisnību.

Nu par to arī stāsts, es jau labprāt padiskutētu vēl par šo tēmu, bet kā redzams mana izpratne par ekonomiku ir fundamentāli nepareiza, tajā pašā laikā netiek piedāvāta alternatīva inflācijas teorija izvērstā veidā. Es te lasu visādas Britu enciklopēdijas definīcijas, tur pat veseli 4 varianti ir tam, kas ir inflācija, bet te cilvēks saka ka ne es ne tie visi zinātnieki neko nesaprotam. Nu ok, cerams ka viņš norādīs kur meklēt ceļu uz īsto inflācijas teoriju.