Inflācijai jāskaita klāt arī tas, ka visa ekonomika ir balstīta uz nepārtrauktu tirgus izaugsmi caur pastāvīgi pieaugošu populāciju. Inflācija ļauj labot kļūdas tikai tik ilgi, kamēr vien demogrāfijas tendences ļauj to nosegt, tikko kā tirgus dalībnieku skaits nepieaug tik ātri kā plānots, inflācija nospiež atlikušos tirgus dalībniekus, inflācija nobremzē attīstību un saražo valstij parādus.

Tā jau tehniski augošā tirgū inflācija ir pilnīgi normāls process, jo ja pieprasījums pārsniedz piedāvājumu, cenas un viss pārējais ceļas līdzi, un valsts ar kreditēšanu to procesu tik pieregulē. Cita lieta ir gadījumi, kad ir skaidrs, ka tirgus vairs neaug, bet valsts ar kreditēšanu ceņšās sildīt tirgu. Inflācija ir, itkā kaut kas notiek, bet reālais tirgus principā ir sarāvies līdz pašuzturēšanās līmenim.

Un šis, tāpat kā tas ko augstāk raksta imzz un Bradypus ir ļoti pareizi jautājumi, kas uzreiz parādās šādas sistēmas izveidē. Praksē jau piedāvājums balsot tikai dienējušajiem radītu milzum daudz dažādu organizātorisku problēmu, kā arī visticamāk pārkāptu virkni starptautisko līgumu.

Bet ne par to ir stāsts - piedāvājums balsot tikai dienējušajiem rada virkni jautājumu par ko ikdienā vēlētājs parastais nemaz neaizdomājas, viņam tās tiesības balsot ir un viss, gribu eju uz vēlēšanām gribu neeju.

Piemēram:

1) vai visiem ir jābūt balstiesībām?

2) vai man vajag balstiesības?

3) vai es esmu gatavs kaut ko darīt lietas labā lai tiktu pie šādām tiesībām?

4) ja man jāpilda speciāli kritēriji lai balsotu, vai tādu pat prasību nevajag izvirzīt pret valsts varas darbiniekiem?

5) vai valsts varas aparāta darbiniekiem un kandidātiem jau šobrīd nevajag izvirzīt stingrākas prasības?

Bradypus piedāvātais variants vērtēt darbu valsts labā caur nodokļu prizmu arī nav slikts, tomēr tur pazūd tā doma, ka cilvēks ir spiests kaut kādā veidā pats iesaistīties valsts sistēmā un paskatīties uz šo sistēmu no malas. Plika nodokļu nomaksa rada šī brīža situāciju, kad es, kā nodokļu maksātājs, aizvelkos uz vēlēšanām, par kaut ko nobalsoju un "atpi*aties no manis uz 4 gadiem, es taču maksāju nodokļus".

Nu Baltkrievijas jautājums jau labu laiku stāv NATO dienas kārtībā, ne par velti ASV visu austrumeiropu ir piepečkājuši ar bruņojumu un te B-52 apkārt lidinās. Šobrīd tas "svinīgais brīds" ir pienācis un tagad visi gaida ko Ķīna teiks ANO drošības padomes sēdē. Ja Ķīna atbalsta Krieviju, tad mēs esam ļoti tuvu 3. pasaules karam, jo ASV momentā iegriezīs kara mašīnu lai neļautu Ķīnas protektorātam nostiprināties.

Praktiskā karadarbība gan visticamāk nesāksies līdz brīdim kamēr no Baltkrievijas nebūs uzbrukuma pa Ukrainu vai Poliju.

Kaut kad pašā konflikta sākumā es jau minēju, ka uztaisīt diversiju no Baltkrievijas pa NATO valsti būtu ideāls veids kā beigt karu - baltkrievi dabūtu pa muti, krievi tāpat jau zem sankcijām, taču ar iemeslu pamest Ukrainu lai glābtu "apvienoto valsti" un fonā Ķīna kā konstruktīvais sarunu vedējs. Baltkrievijai neesot tādai īsti kodolvalstij, krievi varētu tirgoties ar Rietumiem par to vai Krievijas kodolieroču doktrīna šajā gadījumā ir vai nav spēkā.

Šis gan ir tāds slidens scenārijs, jo diezgan ātri viss var saiet šķērsām, līdz ar to visi vienalga gaidīs Ukrainas pretuzbrukumu un tad domās ko darīt tālāk.

Tam es pilnīgi piekrītu, tajā pašā laikā rodas dīvains paradokss, ka mēs piešķiram naudu lidsabiedrībai, kas pastāvīgi ir mīnusā, kamēr jau kuro gadu rādam policijas iecirkņus, kuri ir uz sabrukšanas robežas, ugunsdzēsēju depo, kam nevar piesaistīt cilvēkus, utt. Valsts primārā funkcija ir nodrošināt populācijai drošību (gan finansu gan fizisko), medicīnu, izglītību un infrastruktūru. Viss pārējais jau ir papildus funkcijas kas sanāk ja pietiek naudas, arī pensijas un citas sociālās izmaksas ir tikai opcijas valstij kā vietai kurā attīstīties. Pamata funkciju nodrošināšana ir bāzes lietas ar ko piesaistīt tos cilvēkus kas tērēs savu naudu un tad cels to ekonomiku.

Mēs jau 2008. gada krīzē tiešajā ēterā redzējām ko nozīmē, kaut vai finansu drošības trūkumi "nolikto atslēgu" principa neesamībā un cik daudzi cilvēki aizbrauca uz ārzemēm pabeigt maksāt savus kredītus. Jā, tauta paši nolohojās, par to šaubu nav, bet vai no valsts viedokļa bija izdevīgi ļaut šiem cilvēkiem aizbraukt un samazināt gan tirgus izmēru gan nodokļu ieņēmumus? Pilnam sitienam zem jostas vietas, bankas un maksātnespējas administratori pēc tam tos īpašumus pa lēto iztirgoja savējiem.

Te vēl nāk klāt tas, ka vēlētājs, kurš būs kaut kādā veidā dienējis vai pieslēgts kādos sabiedriskajos darbos, paralēli piedomās kur paliek viņa nodokļi.

Šobrīd forši - savēlēji kaut kādus kadrus un kamēr tevi neaiztiek, tikmēr po kā valdība tērē tavu naudu, bet ja cilvēku pieslēgtu sabiedriskajos darbos tajā pašā slimnīcā uzreiz būtu jautājumi par ko visi čiekuri saņem naudu, ja slimnīcās vietām paliels bardaks. Vai nonākot kādā atbalsta funkcijā policijā, paskatoties uz vidējo iecirkni un publiku ar ko tur cilvēki strādā, momentā pazustu jautājums piešķirt kārtējos miljonus Air Baltic.

Īstenībā šī pat ir reāli ģeniāla ideja lai pārbaudītu, kuram tad īsti vajag to valsti un kurš vienkārši brauc līdzi kamēr ērti. Nez kas notiktu, ja mums pateiktu ka jāiet dienēt vai jāpastrādā sabiedrības labā lai tiktu pie iespējas balsot un/vai tikt politikā/valsts pārvaldē (tai skaitā visādās valdēs)? Daudzi nez pieteiktos?

Jā, sistēma dienestos protams ir problēma, bet no otras puses visi balsojošie ietilpst sistēmā, attiecīgi ir viena lieta, kas vieno visus balsotājus šādā modelī. Pie šādas sistēmas katram politiķim ir jāsavāc jau liels skaits atbalstītāju vēl sistēmā esot, līdz ar to līdz reālai varai vēl ir jātiek caur reālu darbu. Iepirkt sevi varas pozīcijās kļūst klaji sarežģīti. Principā šāda sistēma gandrīz vai sanāk Izraēlā, kur praktiski visi iet caur militāro dienestu, attiecīgi viņi acīm redzami spēj efektīvāk darboties kā sabiedrība (skat. pēdējā laika notikumus un protestus tajā pusē)

Pareizā atbilde izglītības sakarā ir tāda, ka jebkuram cilvēkam jābūt pamata izpratnei gan par sociālajām zinātnēm, gan par eksaktajām zinātnēm, un šim pamatam jābūt balstītam reālās dzīves piemēros. Japāņu samuraji piemēram gan trenējās cīņu mākslas, gan nodarbojās ar zinātni, gan radīja mākslu. Abi virzieni ir tieši vairākuma interesēs, jo eksaktās zinātnes bez sociālajām zināšanām rada praktiskus dīvaiņus, kas māk veikt sarežģītus aprēķinus, bet sūdīgi iekļaujas sabiedrībā, savukārt tikai sociālās zinātnes rada komunikablus dīvaiņus, kas uzskata, ka ziemā ledus uz ceļa viņus neietekmē.

Pareizie jautājumi ir tādi vai šīs pamata zināšanas jāmāca no praktiskās vai teorētiskās puses, un kurā brīdī jaunie censoņi jāsāk novirzīt uz konkrētu virzienu.

Tehniski atbildīgi un gudri vecāki ar skolas palīdzību var izglītot bērnus augstā līmenī abos virzienos, bet skola, kas rūpējas par vairākuma izglītošanu, tādu līmeni nekad nesasniegs.

Tad es teikšu, ka ar to elektorātu šobrīd mērķis netiek sasniegts, jo mūsdienu jauniešos es redzu vēl plašāku izkaisījumu pa politisko spektru kā manai paaudzei. Visas pēdējā laika izglītības sistēmas izmaiņas + vēl tas, ko jaunieši redz savās un paziņu ģimenēs, drīzāk ir izveidojis vēl lielāku neticību valstij kā tādai. Jā, kaut kādas jauniešu grupas pavelkas uz progresīvajām idejām, kādas uz zaļajām idejām, bet es neredzu tādu stingru ideju pārklāšanos.

PSRS laikos vismaz ideoloģija skolās + ģimene vai nu polarizēja par vai pret varu, šobrīd ideoloģija pati nezin kurā virzienā strādā, kas brīžam rada pat pretēju efektu. Tajā pašā ASV aptaujas rāda, ka jaunieši pat pie visas vokeisma ideoloģijas paliek arvien konservatīvāki.

Paga paga, modernās izglītības augļi sāka balsot tikai kādus gadus 10-15 atpakaļ, un pat tad acīm redzamā mazākumā balsu skaitā, līdz tam visi skandāli, valsts naudas piesavināšanās un arī esošās izglītības sistēmas radīšana ir to pašu PSRS izglītību ieguvušo kadru roku darbs. Izglītības sistēma tā fundamentāli mainījās pēc 2000-2005 gada, līdz tam pat es vēl mācījos sistēmā, kas bija ļoti līdzīga padomju sistēmai tikai ar vairāk klasēm.

Parēķini pats, tam pat PSRS sistēmu pilnā apjomā izgājušam cilvēkam un 1989. gadā vidusskolu/tehnikumu beigušam cilvēkam šobrīd ir drusku virs 50. Tad kā, šie cilvēki ir izglītoti, domājoši un sagādā problēmas varai vai arī tur tomēr ir zināmas problēmas arī ar PSRS izglītības sistēmu?

Man čals šorīt no rīta gandrīz iegriezās sānā veicot apgriešanos par dubulto nepārtraukto līniju Nīcgales ielā un pamanījās vēl ar rokām nomētāties, ka es šo neesmu paladis veikt neatļautu manevru. Pēc tā skata, man sāk rasties iespaids, ko to publiku ne tikai netraucē taurēšana, bet viņi drīz sāks taurēt virsū visiem, kas traucē viņiem veikt nelikumīgus vai citus satiksmes dalībniekus necienošus manevrus.

Piekrītu, bet valdošās klases mērķis vienmēr ir bijis saglabāt proletariātietim kaut kādu cerību uz nākotni, jo tad cilvēks ir produktīvs, viņš ir gatavs raut gan savās gan darba devēja interesēs. Problēma jau ir tieši tajā, ka elites ir drusku par daudz atrāvušās no zemes un tas proletariātietis ir sapratis, ka neko nesasniegs un sāk palikt depresīvs un negrib vairs strādāt.

Par mantojuma nodokli - pagaidām tā ir dažu ekonomistu ideja, kuru dzirdēju saistībā ar to, ka ASV mileniāļu paaudze tuvākajā laikā varētu mantot ~30 trilionus dolāru. Rekur jau bankas pat piedāvā pārvaldīt minētos līdzekļus: www.morganstanley.com/ideas/30-trillion-challenge

Pati ideja par minēto nodokli balstās faktā, ka summa ir liela un tās pašas štatu valdības labprāt iegrābtos šajā pārdales procesā, lai segtu savus parādus.

O jā, pēdējā teikuma doma šorīt uz ceļa bija redzama vienkārši izcili. Tauta pēc pulksteņa griešanas laikam neizgulējusies, attiecīgi divās epizodēs 400m posmā divi sastrēgumu apbraucēji bija gatavi uz abordāžu paņemt. Labi, ka šī publika par saviem dārgajiem auto baidās vairāk nekā izrāda ciņu pārējiem. Laikam kasko rēķins tomēr svarīgāks par nepieciešamību ielīst man priekšā.

Bet jā, pēdējā laikā satiksme Rīgā strauji pasliktinās, visādas domnīcas tik apspriežas, bet es jau esmu aizmirsis kā izskatās CP mašīna.

Nu redz tieši tāpēc es taisu atsauci uz to, ka šis blogeris uz lietām skatās vairāk no tāda ASV skatupunkta. Daudzas no darbinieku sociālās aizsardzības normām, pie kā mēs šeit Eiropā esam pieraduši, kaut vai tie paši atvaļinājumi, virsstundu piemērošanas un apmaksas, utt., ASV regulējas stipri savādāk, un minētās korporācijas to diezgan brutāli arī izmanto. Tepat nesen bija raksti par to, ka tehnoloģiju kompānijas darbiniekus atbrīvoja ar e-pastu, bez nekāda iepriekšēja brīdinājuma, kas Eiropā beigtos ar skandāliem nu tiesas prāvām, bet tur tā ir norma. Attiecīgi tā metinātāja (metinātājs nebija tēvs) pārmetums par to starpību ir diezgan pamatots, un tas jau ir novedis pie tā, ka lielās firmas šādus cilvēkus spiestas algot kā apakšniekus.

Par elitēm un nodokļiem - ASV atkal nav labākais paraugs. Kā teica viens tās puses ekonomists: "ja agāk ASV bija vieta kur kļūt bagātam, tad tagad ASV ir vieta, kur šo bagātību saglabāt". Tas pats Tramps - cilvēks visu laiku mīnusā, Masks - arī praktiski tas pats, ja neskaita nodokļus no akciju pārdošanas. Nodokļi pamatā tiek plēsti no vidusslāņa, kā rezultātā cilvēki reizēm pat nepiesakās algas paaugstinājumam, jo tas viņus iemestu nākošajā nodokļu līmenī un samazinātu faktisko algu.

Bet galvenais stāsts jau ir par kopējo noskaņu - 20-35 gadu vecumā cilvēkam būtu jārauj, jāpelna lielais piķis, jāveido ģimenes, jāpērk mājas un jāceļ sava nākotne, bet ne ASV ne mūsu pusē, ne arī lielā daļā pārējās pasaules tas vairs nenotiek. Ķīnā, Japānā un DKorejā minētā demogrāfiskā grupa vispār jau robežojas ar tādu pasīvu anarhiju, kad arvien vairāk to 20-30 gadnieku strādā tikai tik daudz, lai varētu atļauties guļvietu, roltonu un videospēles.

Skatoties no ekonomiskās puses protams būs vēl lielā starppaaudžu līdzekļu pārbīde, kad jaunākās paaudzes saņems mantojumos vecvecāku un vecāku īpašumus, diemžēl pat uz šo situāciju ekonomisti skatās diezgan pesimistiski. Valstis visticamāk cels mantojuma nodokļus lai daļu līdzekļu ievilktu budžeta lāpīšanai, kā arī dzīves ilguma pagarināšanās rada situāciju, ka šīs pārbīdes notiks, kad tagadējam 20 gadniekam pašam jau būs 40-50 gadu, un tad jau būs drusku par vēlu par ģimeni domāt.

Es ukraiņiem piedāvātu palaist baumas, ka HIMARS raķetes vadās uz alkohola smaku, drošības pēc šo domas virzienu pamatojot ar uzbrukumiem kādām vietējām točkām vai spirta rūpnīcām. Vo krievu armijā iestātos panika, tāda psiholoģiskā operācija būtu, ka pat tuvējos apgabalos tauta dzert beigtu vai caru dotos mest nost.

Cik saprotu viņs nosliecas tā saucamo "prepperu" virzienā, kas gatavojas kaut kādām krīzēm/civilizācijas sabrukumam. Viņa gadījumā gan izskatās, ka viņš saprot problēmas sabiedrībā, bet ir izvēlējies iet izolācijas ceļu un no tā arī tie brīžam interesantie secinājumi. No otras puses viņš ir tāds kārtīgs amerikānis parastais ar veselu ģimenes vēsturi ASV, līdz ar to iespējams ka viņa uzskati ir pilnībā atbilst viņu iekšējam tirgum. ASV pilsonis-parastais tomēr diezgan stipri atšķirās no eiropieša parastā, bet manis pievienotajā video minētās problēmas ir lietas, kas stāv pāri nacionālajām īpatnībām.

Bakstot šo tēmu Youtube algoritms uzmeta šādu video:

Blogeris varbūt no ASV, bet daudzi punkti saskan arī ar mūsu situāciju. Kaut vai doma, ka dēls, kurš redz kā tēvs smagā darbā ir sajājis veselību diezin vai ies tēva pēdās un atkārtos tādu pašu darba mūžu.

Un ja ar šādām pārdomām sāk nodarboties plašākas tautas masas, tad tas attiecīgi noved pie darbinieku demotivācijas, kas tālāk jau noved arī pie ekonomiskām sekām gan uzņēmumiem gan valstu budžetiem. Izejot no šāda skatījuma franču un iepriekšējie citu valstu protesti jau ir protesti pret līdzšinējo varas un tautas sadarbības sistēmu, ko paši cilvēki ir radījuši. Visi gaida kaut kādus ārējus risinājumus tam, ka pati sistēma vairs nestrādā, bet drošības pēc arī neizaicina likteni ar kaut kādiem revolucionāriem lēmumiem.

Nu kā to raksturot - vecākās paaudzes laika posmā kopš otrā pasaules kara sev ir izsitušas pensijas, pabalstus un citus sociālos plusus, kamēr jaunākās paaudzes tūlīt dabūs ierīt, jo arvien vairāk šīs sociālās problēmas tiek risinātas uz aizņēmumu rēķina. Franči šobrīd visā vaino tagadējo valdību, kaut gan problēmai kājas aug krietni senāk.

Nu nevar valsts kā struktūra nodrošināt visiem visas sociālās funkcijas, PSRS to mēģināja un aizgāja pa skuju taku, Rietumi to šobrīd mēģina un pasākums jau acīm redzami uz puņķiem un kreditēšanas turās. Ja jaunatne nesāks ražot bērnus, kas maksās viņiem pensijas, tad vienā brīdī būs jāatsakās no tām sociālajām ekstrām lai nodrošinātu bāzes funkcijas - medicīnu, drošību un infrastruktūru.

ASV jau labu laiku spriež par to, ka tā saucamie Būmeri ir pametuši zem tanka visas nākamās paaudzes, jo pēc ekonomistu datiem pēckara paaudzei pieder liela daļa no valsts kopējās bagātības un ši paaudze, caur lielu vēlētāju skaitu, ir veiksmīgi sakārtojusi visu likumdošanu tā, ka jaunās paaudzes var strādāt tikai lai nodrošinātu labas vecumdienas būmeriem. Līdzīga situācija ir arī Lielbritānijā, kur ja labu laiku jaunatne cepās par to, ka pateicoties ārzemju investoriem un būmeriem, nekustamais īpašums ir kļuvis praktiski nepaceļams vidējam 30 gadniekam.

Man piemēram DeSantis patīk - pat ja viņš brīžam lej tādu pašu čugunu kā Tramps, viņs vismaz ASV vēlētājam piedāvā alternatīvu starp visādiem vecuma problēmu pārņemtiem senioriem.

Ko tie paši demokrāti piedāvā? Baidenu, kuram jau sen mazmazbērni būtu jāauklē? Sandersu, kurš arī jau ir vecs kā zeme? Republikāņiem bez DeSantisa šobrīd arī ir tikai Tramps, kuram jau arī vecums un potenciālās krimināllietas spiež. Tur jau sen ir nobriedis pamats politiskām pārmaiņām, un tieši tas ir tas no kā baidās kreisie, ne jau konkrētā persona. Ja DeSantis kļūs par prezidentu, tad arī demokrātiem nāksies atteikties no saviem aizvēsturiskajiem līderiem un meklēt savā vidū jaunākas sejas. Šobrīd demokrāti un republikāņi jūtas ļoti ērti padarot prezidenta vēlēšanas par sacensību starp Trampu un Baidenu, jo partiju iekšienē var neko nemainīt, problēma tik tāda, ka sabiedrībai pamazām sāk piegriezties šis cirks.

Paturpinot domu - cik zinu NATO armijās nemaz nav ballistisko raķešu transportam un palaišanai paredzētu kravas auto. Tie daudztiltu brīnumi ar raķetēm pa virsu ir tīri PSRS izgudrojums, kuru ir pārņēmušas atsevišķas austrumu zemes. NATO tas viss labums atrodas šahtās, uz kuģiem vai aviācijā, līdz ar to vairāk jāuztraucas par B-52, kas te pēdējā laikā lidinās nekā cilindriskiem objektiem, kas tiek pārvadāti nakts laikā. NATO armijās, itsevišķi tik tuvu potenciālajai frontei, nav nekā tāda ko pārvadāt.

Nebūtu pārsteigs, Prigožins jau labu laiku taisa PR kampaņu ar munīcijas trūkumu, viņa ierobežōšanu, utt., līdz ar to atkāpšanās ceļu viņš jau ir sagatavojis. Kādu brīdi vēl pakaros, tad būs video par to, kā viņu nenovērtē un vispār viņam ir palīdzības pieprasījums no Āfrikas valstīm, un tas arī viss. Es saprotu, ka viņa cietumniekiem jebkurā gadījumā līgums iet uz beigām, līdz ar to lielas jēgas viņam palikt Bahmutā vairs nebūs.

Krieviem vienkārši ir plaši pieejams volframs, kas tradicionāli tiek izmantots šāda tipa munīcijai. Par izlietoto urānu rietumi izdomāja, jo tas bija lēts un ar tādām pašām īpašībām kā volframs. Urāna mīnuss protams ir vides piesārņojums, bet pasākums krietni lētāks un uzreiz pieejams

Kaut kur sen atpakaļ minēju, ka tas ir tikai laika jautājums līdz Eiropas lielvalstis un ieroču ražotāji sajutīs naudas smaku un izlems piebiedroties Ukrainas atbalstam. Rekur franči jau mēnesi mācot ukraiņus lidot ar Mirage 2000.

www.unian.net/weapons/franciya-uzhe-nachala-obuchat-ukrainskih-pilotov-na-svoih-istrebitelyah-smi-12189348.html

Principā ir skaidrs, ka kurš pirmais iebāzīs kāju durvīs ar savu tehniku un sagatavos remonta bāzes, tas arī dabūs priekšrocības tālākajos ieroču iepirkumos. Vācieši jau taisās tanku rūpnīcu celt un ja franči pakustēsies, tad var sanākt labi iepirkumi uz Dassault (Mirage vai Rafale) lidmašīnām. Es tik brīnos, ka zviedri izliekas par beigtiem, jo arī viņiem ir pietiekami attīstīta aviobūve un šeit ir skaidrs kā diena, ka kaut kādi ilglaicīgi kontrakti būs.

Pie reizes par WEF. Mani reāli kaitina rietumu labējie, kas Švābu uzskata par kaut kādu tās organizcijas vadoni un jauno Hitleru. Burtiski papētot WEF mājas lapu mazliet ilgāk, var konstatēt, ka tajā ir apvienojušās simtiem korporācijas, kurām visām ir savas intereses un akcionāri. WEF Švāba izskatā var nākt klajā ar jebkādiem izteikumiem, bet šo izteikumu realizācija ir tiešā veidā saistīta ar akcionāru peļņu. Un brīdī kad jautājums nonāks līdz peļņai kompānijas sabotēs gan savus biedrus pa WEF līniju, gan paša WEF uzstādījumus. Ja viņi vēlētos mainīt pasauli, tad viņu rīcībā jau sen ir rīki lai to izdarītu, bet tikko tiek pacelts jautājums visi paskatās uz cipariem un saprot, ka nafig vajag. Viss ar ko tas WEF nodarbojas principā ir tas pats kas lielās ASV labdarības organizācijas - liek justies labi saviem sponsoriem, pretī nedodot praktiski neko, izņemot aizsegu kaut kādai muhļīšanai, jo tagad nevis Geits kaut ko muhļī bet WEF. Tur nevis Pfizer kaut ko muhļī ar vakcīnām, bet WEF. Nevis Google zog tavus datus bet WEF. Jūti cik viegli dzīvot korporācijai, ja ir visus vienojošs ļaunais tēls, kuru nevar nekur iesūdzēt, jo tas atrodas Šveicē?

Tas pats Putins ar Merkeli - visu problēmu sakne ir ASV. Un viss, Putina pietuvinātie var izvest pusi valsts, izpārdot resursus, bet vainīgi ir ASV.

"Lēmums par Parex glābšanu netika pieņemts na Latvijā, ne Krievijā."

Redzi, šis ir tas brīdis, kad konstruktīva saruna pārvēršas par ķirzakcilvēku meklēšanu. Tikko kā tu atstāj problēmas sakni atvērtu, tā uzreiz tavs komentārs ir bezjēdzīgs. Ja lēmumu nepieņēma ne šeit ne Krievijā, tad kur? Kādu pamatojumu tu piedāvā? Kas ir idejas autori? Idejas autoru pamatojums? Ja tu nepiedāvā argumentus, tad diskusija automātiski nobīdās no reālajiem atbildīgajiem uz kaut kādiem augstākiem spēkiem un viss, bet tauta turpina maksāt kredītu.

Par holandiešu fermeriem - man nevienā brīdī nav bijusi vēlme viņus apspiest, vienkārši radīt vienādus nosacījumus vienotā tirgū. Vai ir normāli, ka viņi subsīdijās saņem vairāk kā mēs, bet ievedmuitu Latvijā nemaksā? Tā ir konkrēta, ekonomiskas dabas problēma, par kuru ES kabinetos runā jau gadiem, visi saprot, ka tā ir greiza un nevienlīdzīga sistēma, bet process kaut cik ātrāk virzās tikai poļiem, jo viņu ir proporcionāli daudz.