Nē, es viss. Te domas tik dziļas, ka manas ekonomikas zināšanas viss. Varbūt ir kāda tava grāmata vai blogs ko varu izlasīt? Viss tavs teksts vienkārši pārraksta veselu ekonomikas teoriju ko esošā zinātne uzskata par inflāciju, līdz ar to es labprāt iepazītos ar šo domu izvērstā formā.

Paplašinot savu pesimistisko domu pensiju virzienā - pensiju uzkrājums visādos līmeņos ir labs variants, BET reāli spējīgs strādāt tikai tad ja ekonomika ir augoša. Principā tā ir tā pati pensija, kad esošie nodokļu maksātāji maksā esošajiem pensionāriem pensijas, tikai ar papildus soļiem. Pensiju fonds nopērk obligācijas vai akcijas un balstoties uz vēsturiskiem ekonomikas datiem, kas savukārt balstās augošā demogrāfijā, stāsta klientam ka viss būs čikiniekā. Tikmēr fonā sāk klīst runas par to, ka ar demogrāfiju viss slikti un ka valsts pensiju varbūt nebūs, bet klientu, kam pensija fondā tas nesatrauc, jo viņam visu garantē vēsturiskie dati. Līdz vienā brīdī klients saprot ka ir papisis visu, jo pie nepietiekama tirgus dalībnieku skaita samazinās arī tirgus apjomi un tam seko arī vērtspapīru vērtība. 

Tieši tādēļ jau Ķīna, Japāna, ASV tā acīm redzami satraucas par savu dzimstību, jo tas jaunais pilsonis jau ir ne tikai nākošais darbinieks un nodokļu maksātājs, bet arī tirgus dalībnieks un patērētājs. Un ja patērētāju nav, tad nav arī tirgus un nav arī akcionāru ieņēmumu.

Papētiet kaut tās pašas Netflix akcijas - tikko kā tika paziņots, ka Netflix pievienojas mazāk lietotāju kā plānots, akciju cena dažu mēnešu laikā novēlās no 600+ dolāriem uz 190 dolāriem.

Es padodos, man vairs nav argumentu kā cilvēkam pastāstīt, ka nav vajadzīga lokālā nauda lai būtu inflācija lokālā reģionā. ASV štati arī katrs printē savu dolāru ka viņiem inflāciju mēra pa štatiem? www.jec.senate.gov/public/index.cfm/republicans/2022/7/state-inflation-tracker-may-2022

Tālāk par PCI - ja tu ar to domā patēriņa cenu indeksu, tad rekur tev citāts no Latvijas oficiālās statistikas portāla: "Patēriņa cenu indekss (PCI) atspoguļo patēriņa preču un pakalpojumu cenu pārmaiņas noteiktā laika periodā. PCI mēra vidējā cenu līmeņa izmaiņas iedzīvotāju patēriņā nozīmīgākajām precēm un pakalpojumiem (fiksētam patēriņa grozam). Latvijā šis indekss tiek lietots kā galvenais inflācijas rādītājs." stat.gov.lv/lv/statistikas-temas/valsts-ekonomika/paterina-cenas/2296-paterina-cenu-indekss

Tad kā sanāk - Latvijā PCI lieto kā galveno inflācijas rādītāju, bet tavā izpratnē tā nav inflācija? Tad kas ir inflācija?

Pēdējā rindkopa principā ideāli raksturo visu situāciju, atceries tik, ka jānomirst ir tieši līdz ar aiziešanu pensijā, tad tu šajā sistēmā esi ideāls pilsonis. Viss pārējais ir kuģa šūpošana - nepirkt jaunu dzīvokli hipotēkā uz mūžu, nepirkt jaunu, zaļāku auto katrus 3 gadus, nemainīt kurināmā veidu ik pa 5 gadiem atkarībā no valsts zaļās politikas.

Pirmajā brīdī jā, pēc tam vietējie ātri iemācīsies tirgot bioloģiskās olas pa 20Eur par 10 gab, vai pārdot zemes pleķi mājas celtniecībai pa 100K Eur/ha nevis pa 5k Eur/ha un process aizies. Ja neiemācīsies vietējie, tad saradīsies citi pelnītgribētāji no mazliet tālākas apkārtnes, kas jautājumu sakārtos. Attiecīgi reģionālā inflācija būs pasakainos ciparos, vietējiem atliks tikai pelnīt uz iebraucējiem vai arī doties prom.

Inflācijas definīcija Okfordas vārdnīcā: "a general increase in prices and fall in the purchasing value of money."

Es te, ar vienkāršiem piemēriem, cenšos paskaidrot principu, ka lokāli inflāciju var radīt arī ārējas naudas plūsmas vai kaut kādi specifiski apstākļi. Tajā pašā Rīgas/Salaspils piemērā - fiksētas cenu atšķirības ir viena lieta, taču ja tu paņem Salaspili kā atsevišķu ekonomisku sistēmu, tu vari aprēķināt inflāciju arī Salaspilī un salīdzināt to ar inflāciju valstī vai Rīgā, un šajos datos būs atšķirības, kas izriet no iedzīvotāju skaita, ekonomiskās aktivitātes, utt. 

Tā "inflācija" par ko tu cepies ir nevis pati inflācija, bet gan veids kā centrālās bankas kopā ar komercbankām inflāciju izmanto savām vajadzībām, beigās radot tos pašus NĪ burbuļus, mahinācijas ar vērtspapīriem, utt. Valsts, redzot iztrūkumu budžeta ieņēmumos, uzdod centrālajai bankai printēt naudu "ekonomikas stimulēšanai" un vai nu valsts pati šo naudu novirza nozarēm pa tiešo pabalstu vai pasūtījumu veidā, vai arī dod šo naudu komercbankām lai tās tad caur kreditēšanu veicina ekonomisko aktivitāti. Praktiski tā nauda visbiežāk nonāk būvniecības nozarē infrastruktūras vai NĪ objektu būvniecībai. Parādoties pieprasījumam celtniecības nozarē sāk augt algas jo ir jānosedz pieprasījums pēc cilvēkiem, savukārt citas nozares ir spiestas celt algas lai cilvēki neaiziet uz celtniecību. Tā kā aug algas, aug arī pieprasījums pēc precēm, kas nozīmē inflāciju. Ekselī viss ir kārtībā, ekonomika aug, cilvēki priecīgi, ar varu apmierināti. Problēma visā šajā sistēmā ir tieši tas, ka parādoties lielām naudām no valsts puses, sākas spekulācijas gan komercbankās gan NĪ attīstītāju kantoros, kā rezultātā process strauji aiziet šķērsām (skat. Ķīnas nekustamā īpašuma tirgus problēmas). Ja mahinācijas netiek ierobežotas, tad vienā brīdī tie paši NĪ attīstītāji sāk tirgot tukšu gaisu turpinot pumpēt inflāciju, līdz vienā brīdī tiek sasniegts punkts, kad pircējam to dzīvokli vairs nevajag (piedāvājums pārsniedz pieprasījumu), attīstītājam bez jauniem pasūtījumiem beidzas nauda, paraujot līdzi arī banku, savukārt valsts ierauj gan banku parādus gan nodokļu ienākumu kritumu, jo bez darba palikušie celtnieki cenšās taupīt naudu, kā rezultātā sākas deflācija. Un kā valsts risina savus iztrūkumus budžetā? Pareizi - aizņemoties vai pieprintējot vēl naudu. Un te tad mēs nonākam pie tās greizās sistēmas par ko tu te cepies.

Labi, neaizgāja iepriekšējais piemērs pamēģināsim savādāk - Elons Masks vienu rītu atbrauc uz manu tālo lauku miestu un pasaka, ka viņš uz turieni pārcels to pašu twitter ar visiem darbiniekiem saglabājot viņiem ASV algas. Visa pārcelšanās notiek tikai uz uzņēmuma peļņas rēķina bez kredītiem un valsts iejaukšanās. Vai šādas korporācijas bāzēšanās manā ciemā ar ~2000 iedzīvotājiem, tuvējā reģionā radīs inflāciju, vai arī nebūs nekādu seku jo inflāciju rada tikai naudas printēšana nevis tirgus procesi?

Piekrītu, mazliet nekorekts piemērs pārāk tuvu tirgus līdzsvaram (visticamāk pircēji viens otru apsit lai tiktu pie naudas, cenām paliekot tādām pašām) - labāk pieņemsim, ka katrs pircējs startē ar 2 zelta gabaliem, tas ir sākotnēji tirgū ir 100 zelta gabali un tirgum paplašinoties jau 200 (iepirkties atnāk kaimiņu ciems). Preču skaits joprojām ir 50. Tad tagad sanāk inflācija starp gadījumu kad ir 50 pircēji un kad ir 100 pircēji? Pie fakta ka tirgu nekontrolē valsts? 

Nauda vai zelts ir tikai līdzeklis ar ko pircējs un pārdevējs novērtē savas preces vērtību. Tikpat labi tie 50 pārdevēji var uztaisīt monopolu un pārdot savu preci pa 4 zelta gabaliem sākotnējā 1 gabala vietā. Pircēji tad savā starpā jau var risināt jautājumu kur dabūt trūkstošo summu vai atteikties no preces vispār.

Zelta vietā vari ielikt cilvēka darba stundas un dabūsi to pašu matemātiku tikai jau bartera darījumā, kad katrs no pircējiem mēģinās piedāvāt vairāk darba stundas lai nosegtu preces vērtību.

vovo msh mierīgāk, minērālmēslu cenas ir pieaugušas varbūt maksimāli x3 (atkarībā no tipa un ražotājvalsts) un šobrīd jau atgriežas normas robežās, kas arī bija gaidāms ņemot vērā apejas ceļus un gāzes cenu krišanu. Priekš manis kā mazā zemnieka dzīve atgriežas 2021. gada līmenī.

Atgriežoties pie sankcijām - pastāsti man, kas tās par sankcijām, kuras vairākām produktu grupām tiek ignorētas noformējot kravu kā nākušu no Kazahstānas? Kā tas nākas ka naftu un gāzi turpina priecīgi pludināt pa cauruļvadiem? Es saprotu, ka tevi satrauc Baltkrievijas nākotne, bet baltkrievi ir izvēlējušies doties pa skuju taku kopā ar Lukašenko. 

Tauta neprasīja krievu asinis? Nu hvz no kurienes tev tāda statistika itsevišķi jau par Baltijas valstīm un Poliju. Poļi vispār bija gatavi braukt jau no pirmās dienas un es kaut kā neredzu poļu protestus pret tanku nodošanu Ukrainai vai lielākās armijas veidošanu Eiropā. Poļi arī bez nekādām sankcijām piegrieza savus naftas un gāzes vadus. Mēs laikam dažādās informācijas plūsmās dzīvojam.

Par kara risinājuma daļu vispār esmu sajūsmā - tipa saprotam, ka mūs appiš, pārtraucam sankcijas, piegriežam militāro atbalstu Ukrainai un karš beigsies? Nu tā ir ideja, tikpat dziļa kā Trampa "es karu pabeigšu 24 stundās ja mani ievēlēsiet". Man tikai viens jautājums - domā uz Zviedriju paspēsi notīties, kad krievi būs beiguši ar Ukrainu un samobilizējuši atlikušos ukraiņus lai uzbruktu Baltijai? Vai tu uzskati, ka šis karš tevi neskar, tu tankā zem NATO aizsardzības? Pat ja pieņemam, ka krievi apstājas pie Donbasa, tu saproti, ka mēs starptautiski legalizējam iekarotāja teritoriju un nekas netraucēs pasludināt Daugavpils tautas republiku? Kāpēc Ķīna tā lavierē ar saviem izteikumiem? 

Ja Putins būtu iekļāvies specoperācijā un 3 dienās, mēs te tagad nediskutētu par kara nepieciešamību, tagad diemžēl ir jākaro līdz kara beigām lai sakārtotu tādu nenozīmīgu lietu kā starptautiskās tiesības, pirms viss aiziet viduslaiku stilā kad kartes tiek pārzīmētas ik pa pāris gadiem. Ja ukraiņi nebūtu pretojušies, tad viss būtu kārtībā - tauta negrib pašnoteikšanās tiesības un teritorija ir savācama. Tagad karu atgriežot starptautisko tiesību sistēmu ātri var izbeigt tikai Putins. Visi pārējie varianti ir karš līdz pēdējam krievam.

Nu vispār jau ekonomikas pamatos par augošu tirgu tiek uzskatīts tirgus kurā pamatā aug pieprasījums. Ja piedāvājums aug ātrāk par pieprasījumu, tad jā, iestājas deflācija, kam seko pārdevēju izkrišana no tirgus, kam tālāk atkal seko inflācija, jo vienā brīdī pārdevēju kļūst vairāk kā pircēju. Inflācija var notikt arī bez naudas drukāšanas - pieņemsim tirgus apjoms ir 50 zelta gabali, tirgū ir 50 pircēji un 50 pārdevēji, kas pērk un pārdod kopā 50 vienības preces pa 1 zelta gabalu. Ja mēs tirgum pievienojam vēl 50 pircējus, ir tikai dabīgi, ka pircēji, konkurējot par iespējām nopirkt preci būs gatavi maksāt vairāk. Šis ir kapitālisma pamatu pamats piedāvājuma un pieprasījuma līknes izskatā.

Tas par ko jūs ar imzz runājat, ir inflācija, ko caur mārketingu un banku darbību rada valsts. Princips līdzīgs, tikai tirgus tiek audzēts caur iespēju aizņemties un process kā tāds paātrina valsts ekonomiku bez sarežģītas tautsaimniecības pārkārtošanas. Tirgus paplašināšanas funkciju pie mums veic arī Eiropas fondi, kas ļauj maksāt mūsu vietējam darbaspēkam un nodrošina jaunus tirgus ārzemju ražotājiem. Pati ekonomikas celšana caur kreditēšanu jau nav pamatos nepareiza, problēma tik, ka bankas tiekot pie printētās naudas sāk kačāt visādus burbuļus - īpašumi, vērtspapīri, utt., un tur jau sākas problēmas.

Sankcijas varēji nepiesaukt, šajā situācijā sankcijas ir kā Šrodingera kaķis - atkarībā no skatu punkta vieni kliedz ka mēŗkis bija uzlikt sankcijas kaut kādu biznesa mēŗku vārdā un tās kaitē tikai licējiem, citi atkal kliedz, ka sankcijas ir par vāju, utt. Pat krieviem sankcijas neko neietekmē, bet to uzlikšana esot starptautisko tiesību pārkāpums un tās tūlīt pat vajadzētu atcelt. 

Praksē tauta prasīja krievu asinis, nu i uzbakstīja kaut kādas sankcijas ar atsaucēm. Kaut kas strādā, kaut kas nē, bet pat krievi jau atzīst, ka budžetā robs ir episks. Vai kāds gribēja likt tās sankcijas? Diezin vai, un ja krievi nebūtu iebraukuši kara noziegumos praktiski interneta tiešraidē, Rietumi vēl tagad diskutētu par sankcijām.

Par elites novākšanu piekrītu, bet visas puses jau skaidri ir pateikušas - novāciet Putinu un runājam. Par pārējiem varēs diskutēt atsevišķi. Tas ir tāds svarīgs aspekts, kas parādās gan no Ukrainas gan Rietumu puses, jo visi saprot, ka ar to eliti tāpat būs jāstrādā. Rekur Abramovičs iekārtojis kā komunikātors gūstekņu apmaiņā un nevienu tas īpaši neuztrauc.

Dienas beigās jau tas kara risinājums ir dumji vienkāršs - Krievija izvācas no Ukrainas, samaksā kaut kādus zaudējumus, viņiem atceļ sankcijas un principā no Rietumu puses tas arī ir viss. Rietumi visticamāk pat sagremotu pat Putina palikšanu pie varas, ja tā atkāpšanās notiktu, bet Putinam jau nav opcija atkāpties, viņš vēl uz veļičiju iet.

Pašreiz viss visticamāk būs atkarīgs no ukraiņu pretuzbrukuma. Ja ukraiņi salauž fronti, tā, ka krieviem pat nepaliek pie kā pieturēties lai tirgotos, tad atliks vien tirgoties ar Baltkrievijas ierobežošanu. Paši krievi jau pilnīgi mierīgi dodās dzelzs priekškara virzienā, bet tādai pilnīgai pārejai vajag lai karš vēl kādu gadu vai divus turpinās. Parastā tauta jau ir, tā teikt, pilnībā aizgājusi no politikas un gatava jebkuram iznākumam, ja krievi vēl tagad noliks arī labu daļu savu jauno vīriešu, tad režīmam vispār nav par ko satraukties.

Ķīna šobrīd sevi jau ir nostādījusi interesantā pozīcijā jau ar Si vizīti, jo pēc tās ASV pacēlās cepiens, ka Ķīna taisās palīdzēt Ukrainai, līdz ar to kaut kādi papildus soļi gaisa jaukšanai mani nepārsteigtu. Ķīna principā var turpināt arī savu kursu ar nosacīto neitralitāti, galvenais jau kā to lasa Rietumi un kādas reakcijas seko. Tādā situācijā pilnīgi mierīgi var sagadīties tā, ka ASV ar vienu roku karo pret iedomāto Ķīnas ietekmi Ukrainā, bet turpina sadarboties ar Ķīnu ekonomiski.

Par NATO - viss tas pasākums gadiem ilgi ir dzīvojis ar ticību tam, ka neviens nebūs tik stulbs lai atkārtotu reālu karadarbību Eiropā, attiecīgi NATO bija tāds klubiņš, kur lieliem čiekuriem bez reālām armijām parunāt par "drošības jautājumiem". Vienīgie, kas kaut cik nopietni ņēma vērā Krievijas riskus bija poļi, pārējie jau bija izlaidušies savos siltajos krēslos, kas arī ir pilnīgi normāli, jo grūst naudu bruņojumā ja karš īsti nav gaidām ir samērā bezjēdzīgi.

Un kas attiecas uz tirgu - tie paši poļi, pat pie savas kareivīgās nostājas vēl labu laiku turpināja sadarbību ar Krievijas un Baltkrievijas firmām, un visticamāk šobrīd to dara ar "Kazahstānas" firmām, ukraiņi vēl tagad pumpē tranzītā krievu gāzi, utt. Karš ir karš un bizness ir bizness. Plāns jau nav iznīcināt Krieviju, galvenais novākt pašreizējo eliti, izbeigt karu un atsākt biznesu, lai cik tas arī ciniski neizklausītos pēc visa kas redzēts.

Inflācijai jāskaita klāt arī tas, ka visa ekonomika ir balstīta uz nepārtrauktu tirgus izaugsmi caur pastāvīgi pieaugošu populāciju. Inflācija ļauj labot kļūdas tikai tik ilgi, kamēr vien demogrāfijas tendences ļauj to nosegt, tikko kā tirgus dalībnieku skaits nepieaug tik ātri kā plānots, inflācija nospiež atlikušos tirgus dalībniekus, inflācija nobremzē attīstību un saražo valstij parādus.

Tā jau tehniski augošā tirgū inflācija ir pilnīgi normāls process, jo ja pieprasījums pārsniedz piedāvājumu, cenas un viss pārējais ceļas līdzi, un valsts ar kreditēšanu to procesu tik pieregulē. Cita lieta ir gadījumi, kad ir skaidrs, ka tirgus vairs neaug, bet valsts ar kreditēšanu ceņšās sildīt tirgu. Inflācija ir, itkā kaut kas notiek, bet reālais tirgus principā ir sarāvies līdz pašuzturēšanās līmenim.

Un šis, tāpat kā tas ko augstāk raksta imzz un Bradypus ir ļoti pareizi jautājumi, kas uzreiz parādās šādas sistēmas izveidē. Praksē jau piedāvājums balsot tikai dienējušajiem radītu milzum daudz dažādu organizātorisku problēmu, kā arī visticamāk pārkāptu virkni starptautisko līgumu.

Bet ne par to ir stāsts - piedāvājums balsot tikai dienējušajiem rada virkni jautājumu par ko ikdienā vēlētājs parastais nemaz neaizdomājas, viņam tās tiesības balsot ir un viss, gribu eju uz vēlēšanām gribu neeju.

Piemēram:

1) vai visiem ir jābūt balstiesībām?

2) vai man vajag balstiesības?

3) vai es esmu gatavs kaut ko darīt lietas labā lai tiktu pie šādām tiesībām?

4) ja man jāpilda speciāli kritēriji lai balsotu, vai tādu pat prasību nevajag izvirzīt pret valsts varas darbiniekiem?

5) vai valsts varas aparāta darbiniekiem un kandidātiem jau šobrīd nevajag izvirzīt stingrākas prasības?

Bradypus piedāvātais variants vērtēt darbu valsts labā caur nodokļu prizmu arī nav slikts, tomēr tur pazūd tā doma, ka cilvēks ir spiests kaut kādā veidā pats iesaistīties valsts sistēmā un paskatīties uz šo sistēmu no malas. Plika nodokļu nomaksa rada šī brīža situāciju, kad es, kā nodokļu maksātājs, aizvelkos uz vēlēšanām, par kaut ko nobalsoju un "atpi*aties no manis uz 4 gadiem, es taču maksāju nodokļus".

Nu Baltkrievijas jautājums jau labu laiku stāv NATO dienas kārtībā, ne par velti ASV visu austrumeiropu ir piepečkājuši ar bruņojumu un te B-52 apkārt lidinās. Šobrīd tas "svinīgais brīds" ir pienācis un tagad visi gaida ko Ķīna teiks ANO drošības padomes sēdē. Ja Ķīna atbalsta Krieviju, tad mēs esam ļoti tuvu 3. pasaules karam, jo ASV momentā iegriezīs kara mašīnu lai neļautu Ķīnas protektorātam nostiprināties.

Praktiskā karadarbība gan visticamāk nesāksies līdz brīdim kamēr no Baltkrievijas nebūs uzbrukuma pa Ukrainu vai Poliju.

Kaut kad pašā konflikta sākumā es jau minēju, ka uztaisīt diversiju no Baltkrievijas pa NATO valsti būtu ideāls veids kā beigt karu - baltkrievi dabūtu pa muti, krievi tāpat jau zem sankcijām, taču ar iemeslu pamest Ukrainu lai glābtu "apvienoto valsti" un fonā Ķīna kā konstruktīvais sarunu vedējs. Baltkrievijai neesot tādai īsti kodolvalstij, krievi varētu tirgoties ar Rietumiem par to vai Krievijas kodolieroču doktrīna šajā gadījumā ir vai nav spēkā.

Šis gan ir tāds slidens scenārijs, jo diezgan ātri viss var saiet šķērsām, līdz ar to visi vienalga gaidīs Ukrainas pretuzbrukumu un tad domās ko darīt tālāk.

Tam es pilnīgi piekrītu, tajā pašā laikā rodas dīvains paradokss, ka mēs piešķiram naudu lidsabiedrībai, kas pastāvīgi ir mīnusā, kamēr jau kuro gadu rādam policijas iecirkņus, kuri ir uz sabrukšanas robežas, ugunsdzēsēju depo, kam nevar piesaistīt cilvēkus, utt. Valsts primārā funkcija ir nodrošināt populācijai drošību (gan finansu gan fizisko), medicīnu, izglītību un infrastruktūru. Viss pārējais jau ir papildus funkcijas kas sanāk ja pietiek naudas, arī pensijas un citas sociālās izmaksas ir tikai opcijas valstij kā vietai kurā attīstīties. Pamata funkciju nodrošināšana ir bāzes lietas ar ko piesaistīt tos cilvēkus kas tērēs savu naudu un tad cels to ekonomiku.

Mēs jau 2008. gada krīzē tiešajā ēterā redzējām ko nozīmē, kaut vai finansu drošības trūkumi "nolikto atslēgu" principa neesamībā un cik daudzi cilvēki aizbrauca uz ārzemēm pabeigt maksāt savus kredītus. Jā, tauta paši nolohojās, par to šaubu nav, bet vai no valsts viedokļa bija izdevīgi ļaut šiem cilvēkiem aizbraukt un samazināt gan tirgus izmēru gan nodokļu ieņēmumus? Pilnam sitienam zem jostas vietas, bankas un maksātnespējas administratori pēc tam tos īpašumus pa lēto iztirgoja savējiem.

Te vēl nāk klāt tas, ka vēlētājs, kurš būs kaut kādā veidā dienējis vai pieslēgts kādos sabiedriskajos darbos, paralēli piedomās kur paliek viņa nodokļi.

Šobrīd forši - savēlēji kaut kādus kadrus un kamēr tevi neaiztiek, tikmēr po kā valdība tērē tavu naudu, bet ja cilvēku pieslēgtu sabiedriskajos darbos tajā pašā slimnīcā uzreiz būtu jautājumi par ko visi čiekuri saņem naudu, ja slimnīcās vietām paliels bardaks. Vai nonākot kādā atbalsta funkcijā policijā, paskatoties uz vidējo iecirkni un publiku ar ko tur cilvēki strādā, momentā pazustu jautājums piešķirt kārtējos miljonus Air Baltic.

Īstenībā šī pat ir reāli ģeniāla ideja lai pārbaudītu, kuram tad īsti vajag to valsti un kurš vienkārši brauc līdzi kamēr ērti. Nez kas notiktu, ja mums pateiktu ka jāiet dienēt vai jāpastrādā sabiedrības labā lai tiktu pie iespējas balsot un/vai tikt politikā/valsts pārvaldē (tai skaitā visādās valdēs)? Daudzi nez pieteiktos?

Jā, sistēma dienestos protams ir problēma, bet no otras puses visi balsojošie ietilpst sistēmā, attiecīgi ir viena lieta, kas vieno visus balsotājus šādā modelī. Pie šādas sistēmas katram politiķim ir jāsavāc jau liels skaits atbalstītāju vēl sistēmā esot, līdz ar to līdz reālai varai vēl ir jātiek caur reālu darbu. Iepirkt sevi varas pozīcijās kļūst klaji sarežģīti. Principā šāda sistēma gandrīz vai sanāk Izraēlā, kur praktiski visi iet caur militāro dienestu, attiecīgi viņi acīm redzami spēj efektīvāk darboties kā sabiedrība (skat. pēdējā laika notikumus un protestus tajā pusē)

Pareizā atbilde izglītības sakarā ir tāda, ka jebkuram cilvēkam jābūt pamata izpratnei gan par sociālajām zinātnēm, gan par eksaktajām zinātnēm, un šim pamatam jābūt balstītam reālās dzīves piemēros. Japāņu samuraji piemēram gan trenējās cīņu mākslas, gan nodarbojās ar zinātni, gan radīja mākslu. Abi virzieni ir tieši vairākuma interesēs, jo eksaktās zinātnes bez sociālajām zināšanām rada praktiskus dīvaiņus, kas māk veikt sarežģītus aprēķinus, bet sūdīgi iekļaujas sabiedrībā, savukārt tikai sociālās zinātnes rada komunikablus dīvaiņus, kas uzskata, ka ziemā ledus uz ceļa viņus neietekmē.

Pareizie jautājumi ir tādi vai šīs pamata zināšanas jāmāca no praktiskās vai teorētiskās puses, un kurā brīdī jaunie censoņi jāsāk novirzīt uz konkrētu virzienu.

Tehniski atbildīgi un gudri vecāki ar skolas palīdzību var izglītot bērnus augstā līmenī abos virzienos, bet skola, kas rūpējas par vairākuma izglītošanu, tādu līmeni nekad nesasniegs.

Tad es teikšu, ka ar to elektorātu šobrīd mērķis netiek sasniegts, jo mūsdienu jauniešos es redzu vēl plašāku izkaisījumu pa politisko spektru kā manai paaudzei. Visas pēdējā laika izglītības sistēmas izmaiņas + vēl tas, ko jaunieši redz savās un paziņu ģimenēs, drīzāk ir izveidojis vēl lielāku neticību valstij kā tādai. Jā, kaut kādas jauniešu grupas pavelkas uz progresīvajām idejām, kādas uz zaļajām idejām, bet es neredzu tādu stingru ideju pārklāšanos.

PSRS laikos vismaz ideoloģija skolās + ģimene vai nu polarizēja par vai pret varu, šobrīd ideoloģija pati nezin kurā virzienā strādā, kas brīžam rada pat pretēju efektu. Tajā pašā ASV aptaujas rāda, ka jaunieši pat pie visas vokeisma ideoloģijas paliek arvien konservatīvāki.

Paga paga, modernās izglītības augļi sāka balsot tikai kādus gadus 10-15 atpakaļ, un pat tad acīm redzamā mazākumā balsu skaitā, līdz tam visi skandāli, valsts naudas piesavināšanās un arī esošās izglītības sistēmas radīšana ir to pašu PSRS izglītību ieguvušo kadru roku darbs. Izglītības sistēma tā fundamentāli mainījās pēc 2000-2005 gada, līdz tam pat es vēl mācījos sistēmā, kas bija ļoti līdzīga padomju sistēmai tikai ar vairāk klasēm.

Parēķini pats, tam pat PSRS sistēmu pilnā apjomā izgājušam cilvēkam un 1989. gadā vidusskolu/tehnikumu beigušam cilvēkam šobrīd ir drusku virs 50. Tad kā, šie cilvēki ir izglītoti, domājoši un sagādā problēmas varai vai arī tur tomēr ir zināmas problēmas arī ar PSRS izglītības sistēmu?

Man čals šorīt no rīta gandrīz iegriezās sānā veicot apgriešanos par dubulto nepārtraukto līniju Nīcgales ielā un pamanījās vēl ar rokām nomētāties, ka es šo neesmu paladis veikt neatļautu manevru. Pēc tā skata, man sāk rasties iespaids, ko to publiku ne tikai netraucē taurēšana, bet viņi drīz sāks taurēt virsū visiem, kas traucē viņiem veikt nelikumīgus vai citus satiksmes dalībniekus necienošus manevrus.

Piekrītu, bet valdošās klases mērķis vienmēr ir bijis saglabāt proletariātietim kaut kādu cerību uz nākotni, jo tad cilvēks ir produktīvs, viņš ir gatavs raut gan savās gan darba devēja interesēs. Problēma jau ir tieši tajā, ka elites ir drusku par daudz atrāvušās no zemes un tas proletariātietis ir sapratis, ka neko nesasniegs un sāk palikt depresīvs un negrib vairs strādāt.

Par mantojuma nodokli - pagaidām tā ir dažu ekonomistu ideja, kuru dzirdēju saistībā ar to, ka ASV mileniāļu paaudze tuvākajā laikā varētu mantot ~30 trilionus dolāru. Rekur jau bankas pat piedāvā pārvaldīt minētos līdzekļus: www.morganstanley.com/ideas/30-trillion-challenge

Pati ideja par minēto nodokli balstās faktā, ka summa ir liela un tās pašas štatu valdības labprāt iegrābtos šajā pārdales procesā, lai segtu savus parādus.