imzz rakstīja: Tikai tas viņa naratīvs , vismaz šeit, ir diezgan primitīvs. "Uzņēmējs manam tēvam maksāja tikai 27 $ bet par darbu no klienta iekasēja 200 $."
OK. loģisks secinājums, kāpēc tēvs nevar atvērt metināšanas darbnīcu un pats iekasēt 200 $. Tā taču ir uzņēmīgā Amerika. Un tad izrādītos, ka uzņēmējam tāpat jāmaksā nodokļi, jāīrē vai jāpērk telpas, iekārtas, vajadzīgi sertifikāti utt. Respektīvi, proletārieša viedoklis, un kā tāds diezgan vienpusīgs.
To "alkatīgo korporāciju" piesaukšana ir diezgan nojāta klišeja. Tās maksā lielākos nodokļus , starp citu. Un daudz piesauktās "elites" tak nav radušās no zila gaisa, bet ir tās pašas sabiedrības sastāvdaļa.
Nu redz tieši tāpēc es taisu atsauci uz to, ka šis blogeris uz lietām skatās vairāk no tāda ASV skatupunkta. Daudzas no darbinieku sociālās aizsardzības normām, pie kā mēs šeit Eiropā esam pieraduši, kaut vai tie paši atvaļinājumi, virsstundu piemērošanas un apmaksas, utt., ASV regulējas stipri savādāk, un minētās korporācijas to diezgan brutāli arī izmanto. Tepat nesen bija raksti par to, ka tehnoloģiju kompānijas darbiniekus atbrīvoja ar e-pastu, bez nekāda iepriekšēja brīdinājuma, kas Eiropā beigtos ar skandāliem nu tiesas prāvām, bet tur tā ir norma. Attiecīgi tā metinātāja (metinātājs nebija tēvs) pārmetums par to starpību ir diezgan pamatots, un tas jau ir novedis pie tā, ka lielās firmas šādus cilvēkus spiestas algot kā apakšniekus.
Par elitēm un nodokļiem - ASV atkal nav labākais paraugs. Kā teica viens tās puses ekonomists: "ja agāk ASV bija vieta kur kļūt bagātam, tad tagad ASV ir vieta, kur šo bagātību saglabāt". Tas pats Tramps - cilvēks visu laiku mīnusā, Masks - arī praktiski tas pats, ja neskaita nodokļus no akciju pārdošanas. Nodokļi pamatā tiek plēsti no vidusslāņa, kā rezultātā cilvēki reizēm pat nepiesakās algas paaugstinājumam, jo tas viņus iemestu nākošajā nodokļu līmenī un samazinātu faktisko algu.
Bet galvenais stāsts jau ir par kopējo noskaņu - 20-35 gadu vecumā cilvēkam būtu jārauj, jāpelna lielais piķis, jāveido ģimenes, jāpērk mājas un jāceļ sava nākotne, bet ne ASV ne mūsu pusē, ne arī lielā daļā pārējās pasaules tas vairs nenotiek. Ķīnā, Japānā un DKorejā minētā demogrāfiskā grupa vispār jau robežojas ar tādu pasīvu anarhiju, kad arvien vairāk to 20-30 gadnieku strādā tikai tik daudz, lai varētu atļauties guļvietu, roltonu un videospēles.
Skatoties no ekonomiskās puses protams būs vēl lielā starppaaudžu līdzekļu pārbīde, kad jaunākās paaudzes saņems mantojumos vecvecāku un vecāku īpašumus, diemžēl pat uz šo situāciju ekonomisti skatās diezgan pesimistiski. Valstis visticamāk cels mantojuma nodokļus lai daļu līdzekļu ievilktu budžeta lāpīšanai, kā arī dzīves ilguma pagarināšanās rada situāciju, ka šīs pārbīdes notiks, kad tagadējam 20 gadniekam pašam jau būs 40-50 gadu, un tad jau būs drusku par vēlu par ģimeni domāt.


















O jā, pēdējā teikuma doma šorīt uz ceļa bija redzama vienkārši izcili. Tauta pēc pulksteņa griešanas laikam neizgulējusies, attiecīgi divās epizodēs 400m posmā divi sastrēgumu apbraucēji bija gatavi uz abordāžu paņemt. Labi, ka šī publika par saviem dārgajiem auto baidās vairāk nekā izrāda ciņu pārējiem. Laikam kasko rēķins tomēr svarīgāks par nepieciešamību ielīst man priekšā.
Bet jā, pēdējā laikā satiksme Rīgā strauji pasliktinās, visādas domnīcas tik apspriežas, bet es jau esmu aizmirsis kā izskatās CP mašīna.