Mazliet paplašinot savu augstāk pausto domu - izskatās, ka krievi plāno kara rezultātā paturēt Doņeckas, Luhanskas un Krimas apgabalus.
Aktīvā karadarbība pamatā ir pārcēlusies uz Donbasu, paralēli tiek uzbrukts Ukrainas infrastruktūrai un Zaporižjes AES. Ja būtu paredzēts turēt Zaporižjes apgabalu ar AES neviens nečakarētos, jo pašiem vajag. Šobrīd tīri izskatās, ka plāns ir atkāpjoties iznīcināt visu iespējamo, lai ukraiņus piespiestu samierināties ar teritoriju zaudējumiem apmaiņā pret normālu infrastruktūras darbību.
Stratēģija katrā ziņā interesanta - no sērijas kas beigsies pirmais - krievu lielgabalu gaļa vai ukraiņu pacietība sēžot tumsā un augstumā.



















Nu ko, pirmais sniegs un jau sākas ziemas piedzīvojumi ceļu satiksmē.
Vakar atceļā no laukiem ceļš mazliet sniegots, sadzītas sausa sniega un sāls rises, itkā viss kārtībā, bet kaut kāda mistiska iemesla dēļ tauta pilnā nopietnībā brauc uz 70. Es vēl saprastu, ka kāds 1-2 atsevišķi braucēji, bet nē, vasaras tradīcijās vairāki 8-10 auto vilcieniņi. Ideju nesapratu - braucam lēnām jo tipa slīd, bet viens otram pakaļā, jo divatā vieglāk apstāties? Pluss tikai tas, ka to visu baru vieglāk apdzīt - tuvu saspiedušies un lēnu brauc.
Tālāk šorīt Rīga, Deglava - Nīcgales ielu krustojums. Vienkārši ahujenna - vienā 10 minūšu epizodē varēja redzēt visu publiku - bailīgos no ziemas, rindās līdējus, rindā līdēju laidējus, sastrēguma apbraucējus pa sabiedriskā transporta joslu, pilnā krustojumā līdējus, utt. Un tas viss pie fakta, ka braukšanas apstākļi jau tā nebija tie labākie. Tā teikt egoisms pāri visam - man vajag ātrāk, lohi lai sēž sastrēgumā. Līdz tam, ka visi sēž tajā sūda sastrēgumā tieši tāpēc, ka kaut kādām grupām vajag ātrāk jau neviens neaizdomājas. Ok, vasarā pie ideālas saķeres es vēl saprotu ideju kaut kur ieraut ātrāk, bet tagad katrs lohs, kurš spolēdams lien no sānielas vienkārši tupa kavē visu pārējo Nīcgales un Dzelzavas ielu.