Polijas gāzes vadam aizejot pa burbuli praktiski nekas nenotiks, jo situācija būtu tieši tāda pati kā tagad, mainītos tikai caurules īpašnieki. Dānija arī ir NATO valsts, bet es kaut kā neredzu, ka šie tagad sludinātu karu Krievijai un 5. pantu. Ja poļi pie rokas nepieķers krievu ūdenslīdējus, tad pierādīt ka vainīgi tieši krievi būs samērā neiespējami.
Otra lieta - Turcija nekādā karā neiesaistīsies līdz 5. panta iedarbināšanai. Caur Turciju šobrīd uz Eiropu iet laba daļa sankcionētā eksporta no Krievijas, kā arī turku uzņēmējiem Krievijā ir pazudusi konkurence no Eiropas puses, līdz ar to es neradzu turkiem vēlmi čakarēt labu biznesu. Viņi jau ir dabūjuši brīvas rokas Sīrijā un Azerbaidžānā, līdz ar to viņiem šāds režīms der pat labāk kā sabrukusi vai uz Eiropu vērsta Krievija. Turkiem vislabākais variants būtu ja krievi uzceltu dzelzs priekškaru uz Rietumiem un visu savu sadarbību ar tiem pašiem Rietumiem vestu tikai caur Turciju.
Polijai lielais NATO uzprasīs tos pašus pierādījumus un jautājums būs izsmelts. Cita lieta, ja ap to laiku ASV un briti būs nobrieduši karam ar Krieviju, tad gan pierādījumus ilgi nemeklēs. Pie tam poļu gāzes vadam var uzbrukt arī Zviedrijas teritoriālajos ūdeņos, ko tad? Poļi vienatnē sāks karu un prasīs piemērot 5. pantu, jo kaut kur pie Zviedrijas pārplīsa viņu gāzes vads?
Un kas tieši šobrīd vairs traucē Tjurku savienībai? Krievija jebkurā gadījumā vairs nav spēlētājs un ir kļuvis par resursu piedēkli tai pašai Ķīnai un Turcijai. Turkiem vairs nav nepieciešams smērēt rokas bombardējot krievus, jo visu nepieciešamo viņi tāpat no viņiem dabū pa kapeikām, savukārt savus sūdus tur tirgo kā Eiropas preces.
Viss ko es redzu ir ka turki no šī visa ir izspieduši gandrīz maksimumu gan ārpolitikā gan iekšpolitikā, trūkst tik Krimas tatāru atbrīvošanas. Savukārt poļi ļoti veiksmīgi bīda vairākas intereses vienlaicīgi - palīdz Ukrainai, kurā pēc kara varēs doties palīdzības fondus dalīt, gatavojas karam ar Krieviju (un atriebties par 2, pasaules karu), kā arī ar augstāk minētajiem punktiem cenšas novērst tautas domas no lokālām problēmām. Šonedēļ darbā tieši poļi bija atbraukuši, pa lielām šaibām problēmu klāsts tas pats kas mums, līdz ar to ārpolitikas uzvaras (tas pats gāzes vads) Polijas valdībai ļauj saglabāt pietiekamu popularitāti.
Un krieviem ir labums - vienā brīdī lielie gāzes patērētāji sāks vilkt Gazprom uz tiesām par nepiegādātiem apjomiem, un ja problēmas ar turbīnām īsti nevar uzskatīt par Force Majeure apstākļiem, tad caurumu trubā gan. Protams, mani nepārsteigtu, ja autors būtu arī kāds cits, jo atslēgt Vāciju no krievu gāzes ir daudz gribētāju, no otras puses šādas darbības veikt laikā, kad Vācija strauji pāriet uz SPG un abi Nordstream vadi tāpat neko nepumpē vairs nav īpašas jēgas. Šobrīd tas pilnīgi neko neietekmē, ilgtermiņā krieviem vienkārši būs problēmas atgriezties tirgū, tas arī viss. Ko principā var piesiet manis iepriekš rakstītajam par to ka notiek gatavošanās dzīvei pēc Putina.