Varbūt Jūlim ir savi informācijas avoti, vai pats stāv blakus, bet man liekas ka šie skaitļi varētu būt no pirmskrīzes laika un pat tad drusku pārspīlēti. Pēdējos gados grupējumu kari ir aizgājuši diezgan augstos toņos un agrāk lielas būvfirmas pat savas ēkas pārdod lai galus savilktu. Šobrīd ir tāda konsultantu, IT speciālistu un reklāmistu ēra, kad summas ir mazākas bet uz mazāk cilvēkiem arī jādalās un nav arī īpaši darbs jāiegulda - uzrakstīji kādas 20lpp teksta vai 20min uztaisīji jaunu logo un hujakš 50-100k rokā.
Bet kas attiecas uz to biezo pēcpušu kratīšanu, tad tur būs problēmas - visa nauda jau ir aizgājusi. Ceļojumi, mašīnas, dačas, mājas, utt. un pat ja tos biezos apartamentus kāds izdomātu konfiscēt, tie kādam ir jāpārdod lai atsistu naudu, kas būs stipri mazāks apjoms nekā ieguldīts. Praksē visa mūsu "elite" pa šiem gadiem to nozagto naudu ir ieguldījusi visādos nelikvīdos sūdos, līdz ar to no viņiem pat īsti neko nevar izkratīt. Rietumeiropā var atņemt vērtspapīrus, uzņēmumu daļas, utt. bet no mūsējiem labākajā gadījumā tikai mašīnu, māju pie Puzes ezera un kādus 100 miljonus iesaldēt, kas uz nozagtā apjoma ir piliens jūrā.
Es arī ik pa laikam startēju valsts uzņēmumu konkursos būvniecībā un pēc tā ko šobrīd redzu pasūtītājam krimināllietas pamatā varētu izrakstīt par nekompetenci nolikuma sagatavošanā, kā rezultātā pasūtītājam iestājas zaudējumi un/vai viena konkrēta piegādātāja virzīšanu, bet uzņēmēju pusē par dempingu un izvairīšanos no nodokļu nomaksas. Nodokļu nomaksas jautājumu, gan varētu regulēt arī pasūtītājs veicot kontroltāmēšanu, bet nafig sev šaut kājā un griezt nost prēmijas. Par tādu atklātu korupciju pēdējos gados arī nozarē dzird arvien mazāk, jo valsts iestādēs sēdošie labāk turās pie savām siltajām vietām, nekā dabūt pārdesmit tūkstošus, bet pazaudē silto vietu. Muhļīšana protams notiek, bet tā vairs nav tāda pirmskrīzes korupcija ar čemodāniem un aploksnēm.