kaadi ir konkreetie jautaajieni?

reaals labums buutu uztaisii maksas shoseju Liepaaja(Ventpils)- D-pils (Rezekne)- bet tur zarna par tievu- investiicijas neatmaksaasies. bet panjemt gatavu infrastruktuuru- tur visi gudri.

veel druscinj un kads noprivatizees shobriid izjaato Chakeni- saremontees un iekasees pa 1LVL- tipa visiem labi- chakene izremonteeta un sastreegumu mazaak.

pat visu liecinieku nav izdevies pieraadiit otras puses vainu- standartaa ir abi vainiigi.

redz pat video nav paliidzeejis...

naac straadaat, prasiibas- buuvprakses sertifikaats un ponja par to par ko iedots sertifikaats.

es ar savu drapaku norulleeju 3000km/meen.- liidz shim esmu visur aizbraucis.

piem. Viljnju izbraukaat man maksaa apm. 22LVL

nu man ir ienjeemumi lielaaki. nebraukaaju ar dzjipu (pagaidaam), bet ar diizeljpolo.

un piekriitu, ka, kameer nav gjimenes ar beernu ratiem, beernu seedekljiem utml. tikmeer iipashi nav vajadziibas ar lielu kuutinju braukaaties.

kur lieku kaapostu? izteereeju- braukaaju pa pasauli apkaart utml.

kad saakshu plaanot gjimenes pieaugumu, tad arii iepirkshu sev lielauto.

bet vispaar jau sabiedriiba ir nedaudz slima ar tiem auto- tikko biju iepircis- regulaari dabuuju taisnoties- kaadeelj esmu nopircis tik mazu auto- bet man lielaaku nevajag 50% braucu viens pats, 40% divataa.

ir tachu forshi ripinaaties pa sastreegumu ar videejo pateerinju 5,5 l/100km

jeb peec katra brauciena dushaa ar visaam sleepeem jaaiet?

piekriitu tev, dauzi likumi ir tizli, bet nedriikst shkjirot likumus labajos un sliktajos, no taa jau arii rodas tiesiskais nihilisms. ja tev nepatiik viens vai otrs likums, tad taisi akcijas- vaac parakstus un mani to.

katrs pasauli uztver savaadaak, vienam viens likums ir slikts, citam cits likums- rezultaa varam uzskatiit, ka nevienu likumu visi neieveero, jo vienmeer kaadam tas ir slikts.

attieciigi, varbuut tieshi deelj taa arii likumu rakstiitaaji neiespringst- kaada jeega iespringt, ja to likumu taapat puse neieveeros.

tikpat labi uz Latviju atbrauc kaut kaads churka kuram saskanjaa ir ticiibu un tradiiciju ir normaali paargriezt riikli tam kursh kopojas ar vinja maasu bet neprec to- un nu tava riikle ir pushu, kaut likums nosaka, ka riikli griezt ir slikti.

nevajag piemirst, ka tie policisti un deputaati jau naak no parastaas tautas- attieciigi tas ir nosleegtais aplis- vinji neieveero likumus jo vecaaki nav iemaaciijushi godu un cienju, tagadeejie vecaakie neieveero likumus, jo tos neieveero tie kam jaaieveero, attieciigi nemaaca to dariit beerniem, kuri naakotnee noteikti buus gan deputaati, gan policisti, kuri atkal neieveeros.

varbuut tomeer jaasaak ar savi un savu gjimeni, nevis jaagaida ka kaads galvaa kosts elements ar sliktu audzinaashanu gjimenee un pagalmaa saaks kaut ko ieveerot?

Latvijaa ir ljoti daudz lietas, kas iestreegushas nosleegtaa aplii, un neviens necenshas izprast ceelonjus, bet ciinaas ar sekaam- jo taa var uztaisiit lielaaku PR. arii ciinja ar pleeveem ir ciinja ar sekaam- sliktas audzinaashanas sekas- neviens nav pateicis, ka paarkaapt likumu ir slikti.

citreiz gadaas kaads neko zakjis pie stuures- var paflirteet

kas tad tiek taupiits liimeejot pleevi uz stikliem?

atrunaaties ar sauli un salona piekarshanu ir muljkjiigi- dienvidu valstiis eiropaa labi ja katram 100ajam auto ir pleeve logos- nu nav vinjiem to, es speciaali esmu pieveersis uzmaniibu.

pleevi vareeja redzeet tipa stailingontam- apkarinaatam auto tikai.

ja negribas lai paarkarst salons, jau veikalaa vajag pirkt sudrabotas kraasas auto- tas kopumaa vismazaak sakarsiis

un ikdienaa ir dikti forshi, ja piem. uz shosejas es caur priekshaa braucosho auto redzu kas notiek priekshaa- laiciigaak varu savaakties.

galvenais, ka kaadai kantora zhurkai ir labi tagad- probleema tak atrisinaata

protams jo vairaak stiklu un gaisa kaartu jo labaak, bet skaljaam vietaam, ja gribaas normaali, tad manis mineetais risinaajums ir optimaals.

pie botaaniskaa dzjeks pirka jaunajaa projektaa dziivokli ar peleeko apdari- tipa sienas noshpakteleetas utml. BET sienaas nebija neviena vada- kameer visus ieshtrobeeja, vajadzeeja visu ar jaunu shpakteleet. griida ielieta nelidzena- dzjeks kaut kaadas pretenzijas meegjinaaja celt- attiistiitaajs pateica, ka gatavs 1. iemaksu atdot atpakalj, lai tinaas pirceeejs.

pirms paaris meeneshiem chomaks sagaidiija savu 1/2 no dviinju maajas- esot gatava, jaabrauc pienjemt. aizbraucu liidzi- defektu saraksts uz 18 lpp- bet njemo veeraa jauno situaaciju attistiitaajs visu izlaboja. otru 1/2 pirceejs esot uzreiz pienjeemis- juutu vinjam liidzi- peec gada varees saakt remontu

patiesiibaa jau arii ir taa, ka par to naudu ko taas iekasee, neko lielu iesaakt nevar, bet lielaakaa dalja veco maaju tuvojas laiks kad kapitaali buus jaaremontee magjistraalaas komunikaacijas, pamatu hidroizolaacijas, jumta segum, panelju shuves utml.- tas maksaas baiso kaapostu.

jau no redzamajaam bildeem redzams, ka:

ja lielajiem logiem uzliks aizkarus priekshaa, tad tie tie sviidiis taados apmeeros, ka buus peljkje uz griidas, jo zem tiem nav radiatora. arii redzamie radiatori vareetu nekompenseet lielaa loga siltuma zudumus- zem miinus 20 vareetu buut veesas istabas (1. tomsona terases piemeers)

tik vien kaa sienas shpakteleet jau nu nebuus- bildee redzams, ka lieliel logi ir iemonteeri bet piem. apaksha nav nobliiveeta, attieciigi tur dafiga veel visaadi darbi jaadara.

apsaktot loga ailas apshuvu jau bildee ir aizdomas, ka taa nav taisni apdarinaata.

attieciigi jaanjem liidzi kaads celtnieks, lai noveertee, kas un kaa tur daraams.

pagaajushajaa nedeeljaa kaut kur netaa bija raksts, ka eiropai saak pietruukt ddegvielas, jo esot dikti daudz diizeljauto sarazhots un sapirkts.

uzreiz peec raksta- cena augshaa. varbuut sametamies un razhojam savu biodiizeli?

varu 100% teikt, ka atmaksaasies aatraak, jo siltums paliks tikai daargaaks.

bet nu katram savs- ir jau daudzi kas dziivo karkasa maajaas, kuraam sienaas 200mm vate kas suudiigi nopakota, bet aizdomaaties uztaisiit maajai termo foto ar termograafu cilveeks nespeej- nafig vajag, jo paarmaksaat par siltumu kaadus 50LVL nav tik traki saliidzinot ar to chakaru.

tad kad es sev buuveeshu buudu, es noteikti buuveeshu no aeroc, jo tas ir labs materiaals, bet es saveejo siltinaashu kaut vai ar 50mm, bet siltinaashu- siltums maksaas aizvien daargaak.

ir jau taadi kas aizvien jumtu/beeninjus siltina ar 200mm vati, bet tie kas domaa ar galvu siltina ar 300mm.

un veel ir taadi, kas peec tam nevar saprast kaadeelj vinjiem tik daargi izmaksaa eekas apsildiishana

2) man agresiivie brauceeji, kas paarkaapj apzinaati CSN traucee daudz mazaak nekaa tie seenes, kas CSN paarkaapj sava stulbuma un debilitaates deelj.