konkrētā stāvvietā vienmēr besī tie lohi, ka šitā saliek. pa vidu varētu stutēt tad, ja būtu P zīme pirms tam un atbilstoši horizontālie apzīmējumi.

viņi grauž dzelteno sniegu. pats redzēju

251. Aizliegts braukt, ja kaut viena no numura zīmēm nav piestiprināta paredzētajā vietā. Aizliegts numura zīmes aizsegt vai pārklāt ar aizsargmateriāliem.

Nē nu daži te nepakam negrib saprast datu apstrādes fakta būtību. Likums dod valsts varai pilnvaras sabiedrības drošības labā kontrolēt ātruma pārsniegšanas un OCTA neesamības faktus. Un tikai! Likums nedod viņiem fotografēt visus pēc kārtas un šos datus uzglabāt datu bāzē, jo nav nekāda pamatojuma šai darbībai. Vēlētāji nav pilnvarojuši varu veikt papildus viņu datu apstrādi un līdz ar to viņiem šādu tiesību NAV! Lai vai kā gribētos.

Ir likumīgas tiesības fotografēt pārkāpējus un līdz soda iekasēšanai uzglabāt informāciju par pārkāpējiem, un tikai!!!

Par to arī ir runa šajā gadījumā. Ka nevar vākt datus tikai tāpēc, ka to tehniski mēs varam izdarīt un varbūt vēlāk noderēs. Tas ir likumpārkāpums no varas struktūru puses.

kaut kur lielajām REiropas bankām varbūt arī iet. Pie mums tuvāk būs vairāki tūkstoši stundā . Banku transakcijās nav reālā laikā jāpārvērš attēls par ASCII kodiem. Un kartiņai atbildes saņemšanas laiks no sistēmas ir līdz 30 sekundēm (parasti). Pa to laiku auto jau būs gandrīz kilometru nobraucis (ja virs 100km/h).

tu to varētu notestēt. uzliec otrādi un pakursē gar kādiem mentiem.

tu esi pārskatījies filmas. tādos ātrumos reālā laikā datu apstrāde nenotiek.

filmēt mēs varam jebko savām personiskām vajadzībām. Sākt veidot kaut kādu datu bāzi arī drīkst personiskām vajadzībām. Ja tas vairs nav personiskām, tad īsti legāli vairs nebūs.

2.pants. Likumā ir lietoti šādi termini:

1) datu subjekts — fiziskā persona, kuru var tieši vai netieši identificēt;

2) datu subjekta piekrišana — datu subjekta brīvi, nepārprotami izteikts gribas apliecinājums, ar kuru datu subjekts atļauj apstrādāt savus personas datus atbilstoši pārziņa sniegtajai informācijai saskaņā ar šā likuma 8.pantu;

3) personas dati — jebkāda informācija, kas attiecas uz identificētu vai identificējamu fizisko personu;

4) personas datu apstrāde — jebkuras ar personas datiem veiktas darbības, ieskaitot datu vākšanu, reģistrēšanu, ievadīšanu, glabāšanu, sakārtošanu, pārveidošanu, izmantošanu, nodošanu, pārraidīšanu un izpaušanu, bloķēšanu vai dzēšanu;

-----------------------

Saraksts ar automašīnu numuriem atbilst 3. daļai. Ja tas tiek vākts, tad iestājas 4. daļa - apstrāde. ja ir apstrāde, tad tai jānotiek saskaņā ar likuma prasībām (2.daļa). Ja tā nenotiek saskaņā ar likumu, tad subjekta (1. daļa)intereses netiek ievērotas.

tas izceltais punkts kā reiz ļauj apstrādāt tikai pārkāpēju datus. visi pārējie ir nekavējoties jāiznīcina. Un par to arī ir runa - vai tā notiek vai ne.

Vispār sēnem taisnība. Viena lieta ir tas, ka visiem ir teorētiska iespēja kaut ko zināt, pavisam cita ir jau gatava savākta datu bāze ar šādiem datiem. Likums nosaka, ka tādu drīkst vākt tikai tad, ja ir leģitīms mērķis un datu apstrāde ir reģistrēta DVI. Papildus tam, uzglabāt jebkādus datus drīkst tikai tik ilgi, cik ir pielietojuma nepieciešamība. Reāli šajā gadījumā pielietojuma nepieciešamība ir tikai par pārkāpēju datiem. Visus pārējos datus uzglabāt nav nekāda likumīga pamata.

man ir smagas aizdomas, ka nekas tur nav jāmēra. ja skrūves ir tikai vienreiz atskrūvētas un normāli ar dinamometrisko atslēgu nevis ar kuvaldu un ka tavu māti, tad izstaipījums būs nejūtams. Ja galvu sāk cilāt reizi nedēļā, tad gan jāsāk mērīt un sipties.

Bozes-Einšteina kondensāts. Vielas piektais agregātstāvoklis. Man kaut kur šķūnīti bija viena mazā burciņa, ja ripeļi nav aizstiepuši.

kaut kur bija info, ka 4 mēnešu laikā varot sūtīt vēstuli.

Huka likums apraksta sakarību starp atsperes (elastīga materiāla) deformāciju un pielikto spēku. Šo likumu atklāja angļu zinātnieks Roberts Huks (angļu: R. Hooke) 1660. gadā.

F=kx

kur

F - pieliktais spēks (N)

k - proporcionalitātes koeficients (N/m)

x - pārvietojums (m)

var nofleksēt, lai nemaisās.

lielākai drošībai var pietīt ar tērauda drāti.

vārstu attīrīšanās topiku reds izdzēsa. tāds kultūras mantojums ir gājis zudumā

kredītu var ņemt suņu atkaulošanas iekārtai.

vēl tikai pietrūkst VWfana komentārs par baudāmību.

belašos drīzāk ir suņi un žurkas.

droši vien lēti dabūji. tagad zini kāpēc

2 vārsti ir, bet ja tas viens vārsts noklājies, tad gāzes ir gana daudz. manam, kad aizgriežu vārstu bagažniekā pie balona, auto darbojas vēl vairāk par minūti ar to, kas palicis trubās un reduktorā

Policija brīdina par krāpnieci no Nigērijas

Rīga, 25.nov., Par krāpnieces no Nigērijas upuri kritusi kāda Kauguru iedzīvotāja, pazaudējot 120 latus.

Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes preses pārstāvis Toms Sadovskis aģentūrai LETA pastāstīja, ka novembra sākumā kāda 28 gadus veca Kauguru iedzīvotāja vienā no interneta portāliem ievietoja sludinājumu, ka viņa pārdod mobilo tālruni par 60 latiem. Drīz vien uz sludinājumu atsaucās kāda sieviete, kura apgalvoja, ka ir no Lielbritānijas. Viņa teikusi, ka tālruni vēlas nopirkt, un solīja par to maksāt 120 latus.

Vēlāk potenciālā pircēja tālruņa īpašniecei paziņoja, ka viņa nevarot pārskaitīt naudu tehnisku iemeslu dēļ, un paskaidroja, ka tehnisko problēmu novēršanai tālruņa īpašniecei no sākuma viņai ir jāaizsūta 60 lati. Kauguru iedzīvotāja noticēja pircējai un uz pircējas norādīto adresi Nigērijā nosūtīja 60 latus un apsolīto tālruni. Vēlāk pircēja pieprasīja vēl 60 latus, un tālruņa īpašniece nosūtīja arī tos.

Kad potenciālā pircēja trešo reizi prasīja naudu, Kauguru iedzīvotāja saprata, ka ir apkrāpta, un vērsās policijā.

Par notikušo policijā sākts kriminālprocess, kurā notiek pirmstiesas izmeklēšana.

Policija aicina iedzīvotājus būt piesardzīgiem un neuzticēties personām, kuras ar interneta starpniecību prasa naudu.

inženieris tikai muld, bet pirmais piedāvā reālu uzmetienu.