Seene rakstīja:
CRDI rakstīja: Sēne arī iraid inženiers
Vitronics NEKO neizrakstīs un nesūtīs, šams piegādās Zivtiņlukstiņam šifrētu bildi, ko šami mēģinās 4 mēnešus atšifrēt un izdomāt sūtīt vai nesūtīt.
Par to ka nav ekonomiska pamatojuma sodīt par pārkāpumu +10kmh, ne tikai pilsētā. Tā tas iraid, jo no konkrētā soda (max Ls 10) valstij paliek tikai 3,50, kuros iekšā iraid datu apstrāde, protokola izrakstīšana, pasta pakalpojumi.
Zinu, ka Vitronic vāks un Zivtiņš rakstīs. Bet ko tas maina faktā, ka iespējami daudz izrakstītu sodu ir izdevīgi abiem? Pārmaiņas pēc pastāsti, kur tad paliek pārējie 6,50? Kam ir NEizdevīgi tos saņemt? Nez kādēļ mobilajiem operatoriem IR izdevīgi par šādu summu ne tikai izsūtīt rēķinus, bet vēl arī nodrošināt pakalpojumus un attīstīties. Bet valstij pat par velti nevajag... Bagāta laikam mums tā valsts
lasharas! kaadi 6,50 privaatajam??? Ko juus abi tur (smoke)???
Lai gan ministrija norāda, ka "Vitronic" piedāvājums, kas paredz 35 procentus no iekasētās soda naudas saņet konkrētajai firmai, bijis lētākais, "de facto" rīcībā esošais iepirkuma komisijas ziņojums par konkursa rezultātiem atklāj, ka pastāvējis arī lētāks piedāvājums.
Igauņu kompānija „Alarmtec" vēlējusies tikai 25 procentus no iekasētās soda naudas. Tomēr mēnesi pirms konkursa noslēguma, igauņu uzņēmums savu piedāvājumu pēkšņi atsaucis. Ministrijai adresētajā vēstulē, igauņu kompānija norādījusi, ka projekta finanšu riski tomēr esot pārāk lieli. Kompānijas komentāru, kāpēc šāds lēmums pieņemts tikai mēnesi pirms konkursa beigām, "de facto" nav bijis iespējams noskaidrot.
Valsts sanjem Ls 6,50 un privaatais sanjem 3,50 brutto no katra desmitnieka. No ta ajaanosedz uznjeemuma visas izmaksas - degviela, vairaaku bubljiku liize, algas, sakari, ekeltriiba, datori utt utjpr...
Un ticiet man - valsts par ierakstiito veestuliiti nemaksaa Ls 0,10 gabala, bet vairak, otrkaart tiem esot vesela brigaade, kuri caurskata, vai bilde laba, vai kvalitatiivi nobildets numurs, vai programma to pareizi atpazinusi un iistajam piedaavaa apmaksaat reekjinus (atceramies kaadi hiiti bija ar pirmajiem 4 radariem, ka burtu atpazineeji piesseja reekjinus pilniigi citiem, nepareizi izlasiitu munuru iipashnikiem. Liidz ar to OCTA neesamiibu paarbaudiis valsts puse, jo OCTA dati var izmainiities jebkuraa briidi un jaasaliidzina laiki, kad nobildeets un kad izsniegta OCTA, ja mashiina ir apdroshinaajusies konkreetajaa dienaa utt...
CSDD esot par tiem 65% pienjeemusi darbaa darbonjus, kas to nevis automaatiski digitaalaa rezhiimaa dariis, bet analogi, ar aciim un rokaam.
Igaunji piedaavaaja par 25% "paliidzeet" valstij, bet sareekjinaaja, ka risks ir paaraak liels (mosh peec igaunju pieredzes) un noleca no konkursa...
