Eju mežā egli cirst.

Liels bij' mans svētku prieks,

Eglē iekārts dzirnavnieks.

Grāvmalas, elektrotrases un stigas tikpat regulāri tiek iztīrītas, tāpēc no tām izņemot eglīti uz svētkiem, nekāda lielā dabas postīšana neradīsies.

Nu ja, un pārējie darboņi ir tā nomocījušies pildot tukšās štata vietas pienākumus, ka šamiem pienākas prēmija - uz galviņām izdalīta alga, kas bija iebudžetēta tukšajai štata vietai.

Esmu dzirdējis, ka tās prēmijas, kuras ierēdņi saņem četras reizes gadā, ir no līdzekļiem, kuri budžetā katru gadu tiek paredzēti kā atalgojumi konkrētām štata vietām, bet šīs štata vietas ilgstoši nav aizpildītas. Faktiski tas ir variants, kā palielināt reālo darbinieku atalgojumu fondu. Ja šīs štata vietas tiek likvidētas, tad arī budžetā vairs nav jāparedz par tām atalgojumi, nesanāk arī ko prēmijās maksāt, un līdzekļi ietaupās.

Nav sastapta valsts institūcija, kura labprātīgi gada beigās pateiktu, ka, ziniet, mums te šogad palika smuks piķītis pāri, paņemiet to nu atpakaļ un nākamgad vairs tik daudz mums nedodiet.

Pilnībā tomēr nestrādā. Šefs nedrīkstēs ar 160 stundu programmu riskus vērtēt. Tad šefam atliek iegūt augstāko izglītību darba aizsardzība ar nosacījumu, ja viņam jau ir augstākā izglītība dabas zinātnēs, inženierzinātnēs, tiesību zinātnēs vai veselības aizsardzības jomā. Ja šefam nav neviena no šīm augstākajām izglītībām, tad D variants nespīd.

To jau viņš nepārtraukti cenšas pateikt.

Es protams neapšaubu, ka viņam šajā sfērā ir zināšanas (apzīmējums "cirvis" man pasprukta mirkļa emociju iespaidā ), taču ir nianses, kur viņš ir neprecīzs.

Strādāju a/s "Latvijas finieris" rūpnīcā "Lignums" par darba vides inženieri. Likumu regulāra pārlasīšana ir ļoti laba lieta, īpaši tāpēc, ka darba inspecijā mēdz strādāt ļautiņi, kuri mīl uzstādīt nepamatotas prasības un par to nepildīšanu cenšas iekasēt soda naudas (ierēdņu nekompetence, nepielidītas dzīves ambīcijas???). Un, ņemot vērā, ka "Lignums" ir valsts nozīmes paaugstinātas bīstamības objekts, tad visa veida inspekcijas, tajā skaitā Valsts darba inspekcija pie mums ciemojas itin regulāri, tāpēc pastāvīgi jābūt kaujas gatavībā.

Variantu teorētiski ir daudz. Ja pieņemam, ka nevienam no nodarbinātajiem nav augstākās izglītības (šefs neskaitās, jo sešu darbinieku uzņēmumā viņš tik un tā nedrīkst veikt DA speciālista funkcijas), tad uzņēmuma vadītājam ir viens no turpmākajiem variantiem:

a) jāslēdz līgums ar kompetentu institūciju;

b) jāpieņem darbā (kaut uz 1/4 slodzi) cilvēks, kam ir augstākā izglītība darba aizsardzībā;

c) jāpieņem darbā cilvēks, kas ir apguvis 160 stundu programmu darba aizsardzībā un šajā sfērā viņam ir vismaz 5 gadu darba stāžs, ņemot vērā, ka šāds kekss visas DA speciālista funkcijas drīkstēs veikt līdz 2012. gada 1. janvārim (ar nosacījumu, ja šo termiņu atkal neatliks uz vēlāku laiku);

d) šefs apgūst 160 stundu programmu darba aizsardzībā, ekonomiskās krīzes rezultātā atlaiž vienu atslēdznieku (uzņēmumā tad paliek 5 darbinieki) un pats veic DA speciālista funkcijas.

Nu re, jau četri varianti, bet tikai viens paredz kopoties ar kompetento institūciju.

Nav vajadzīgs nekāds ahūnais speciālists jāpieņem. Pietiek apmācīt kādu no saviem darbiniekiem, norīkot to par darba aizsardzības speciālistu un izbrīvēt viņam darbalaiku pienākumu veikšanai. Ir uzņēmumi, kuriem izdevīgāks liekas šis variants, ir uzņēmumi, kuriem izdevīgāk liekas slēgt līgumu ar kompetentu personu vai kompetentu institūciju.

Viņš nekļūdās!

Darba aizsardzības likuma 9. pants "Darba aizsardzības organizatoriskā struktūra"

(1) Lai veiktu darba aizsardzības pasākumus un darba vides iekšējo uzraudzību, darba devējs:

1) pats var veikt darba aizsardzības speciālista pienākumus - ja uzņēmumā ir ne vairāk kā pieci nodarbinātie un darba devējs ir apmācīts Ministru kabineta noteiktajā kārtībā;

2) norīko darba aizsardzības speciālistu - ja uzņēmumā ir mazāk nekā 50, bet vairāk nekā pieci nodarbinātie;

3) norīko vairākus darba aizsardzības speciālistus vai izveido darba aizsardzības organizatorisko struktūrvienību - ja uzņēmumā ir 50 vai vairāk nodarbināto.

(2) Darba devējs piešķir darba aizsardzības speciālistam nepieciešamos līdzekļus un laiku (darba laika ietvaros), lai vinš varētu veikt savus pienākumus.

(3) Ja šā panta pirmajā daļā vai 5. panat pirmajā daļā noteikto darba aizsardzības organizatorisko struktūru nav iespējams izveidot, darba devējs darba aizsardzības sistēmas izveidē un uzturēšanā (izņemot nodarbināto informēšnau) iesaista kompetentu institūciju vai kompetentu speciālistu.

(4)......

(5) Tos komercdarbības veidus, kuros darba devējam obligāti jāpiesaista kompetenta institūcija, nosaka Ministru kabinets.

(6).......

MK 08.02.2005. noteikumi Nr. 99 "Noteikumi par komercdarbības veidiem, kuros darba devējs iesaista kompetentu institūciju".

.....

5. Darba devējs drīkst neiesaistīt kompetentu institūciju, ja uzņēmumā nav vairāk par pieciem nodarbinātajiem. Ja uzņēmumā ir vairāk par pieciem nodarbinātajiem, darba devējs drīkst neiesaistīt kompetetntu institūciju, ja viņš nodrošina šādu prasību izpildi:

5.1. uzņēmumā ir izveidota un darbojas darba aizsardzības sistēma, par kuru darba devējs ir paziņojis Valsts darba inspekcijai;

5.2. darba vides iekšējo uzraudzību un risku novērtēsanu uzņēmumā veic darba aizsardzības speciālists, kas ieguvis profesionālo augstāko izglītību darba aizsardzībā.

.....

9. Līdz 2012. gada 1. janvārim šo noteikumu 5.2. apakšpunktā minēto darba vides iekšejo uzraudzību un riska novērtēsanu uzņēmumā ir tiesīgs veikt darba aizsardzības speciālists ar augstāko izglītību dabaszinātnēs, inženierzinātnēs, veselības aizsardzības jomā vai tiesību zinātnēs un vismaz piecu gadu darba pieredzi attiecīgajā profesijā, ja viņš ir apguvis darba aizsardzības pamatlīmeņa profesionālās pilnveides programmu.

Uz valsts rēķina ārstniecība pienākas, sākot ar ārstēšanās 15. dienu, ja ir noticis nelaimes gadījums darbā. Pirmās 14 dienas iet uz darba devēja rēķina - tiek apmaksāta slimības lapa, sākot ar 1. dienu (tas ir atšķirīgi no parastas saslimšanas, kad darba devējs apmksā slimības lapu, sākot ar 2. dienu).

Tātad, ja ir noticis nelaimes gadījums darbā (veselības traucējumu dēļ darbinieks ir bijis spiests izlaist vienu pilnu darbadienu vai darba maiņu), bet veselības atgūšana prasa ne vairāk par 14 dienām, tad uz valsts rēķina nekas nenotiek.

+1

Tas ir viss, ko es Tev varu uzmest uz pirkstiem.

Un tieši tā - nav jābūt kompetentai institūcijai. Pietiek arī ar kompetentas personas statusu. Un vispār līdz 2012. gadam pietiek, ja Tu esi apguvis 160 stundu programmu darba aizsardzībā un darba devējs Tevi noalgo savos štata sarakstos par darba aizsardzības speciālistu.

Ja gribi runāt nopietni, izlasi vispirms tos divus MK noteikumus (viscaur, nevis tikai virsrakstus), bet pēc tam arī pārējos darba aizsardzības normatīvos aktus (to ir daudz, sāc lasīt tūlīt, savādāk līdz Lieldienām nepagūsi).

Un pēc tam te murgo par kaut kādiem darba aizsardzības biznesiem.

Tev ar hobijs - šitādas bildītes kolekcionēt.

+1

Ir, ir! Šenas malūnas. Garšoja pēc apšu mizām un izskatījās, kā kūdrains ūdens ar visu biezumu frakciju pudeles dibenā.

www.likumi.lv/...

Šie spēkā stāsies no nākamā gada, bet patreiz spēkā esošie analogie MK noteikumi atšķiras tikai niansēs.

Tad vēl šis tas, kas Tev varētu interesēt:

www.likumi.lv/...

Nav te nekā briesmīga.

Nu nav tā, ka tiesības strādāt ir tikai kopmetentām institūcijām. Acīmredzot Tavs draugs nelasa normatīvus, kas viņam būtu jāzina no galvas divos naktī. Bet Tu kā tāds papagailis tik bazūnē tālāk.

Un kas Tev konkrēti liekas netaisns prasībās, kurām ir jāatbilst kompetentai institūcijai?

Latvijas finieris arī ir pabarojies no ES naudām.

Tieši tā - nezina, un neviens īpaši nepūlas arī par to tautai pastāstīt, lai tauta zinātu. Rezultātā pensionārs sūdzas, ka puspensija aiziet zālēs, lai gan reāli varētu iztikt ar krietni mazāku summu.

Zāļu firmas nav vienīgās klapējamās. Šajā sakarā daudzi ir pelnījuši pa zobiem:

1) ES ierēdņi, kuri pieņēmuši tizlās regulas, kuras faktiski ir izslēgušas no tirgus Krievijas, Baltkrievijas un Ukrainas kompānijas (ievērojami samazināta konkurence);

2) ES farmācijas kompānijas, kuras savu biznesa interešu vārdā šīs regulas ir lobējušas;

3) dakteri, kuri pacientam izraksta dārgu Rietumeiropas medikamentu, kamēr Latvijā vai Lietuvā ražots analogs maksā 3-4 reizes lētāk.

Skaidri zini, ka viena tausta iedaļa = 1 litrs?