Pēc vācu TUV (tehniskā apskate) Report 2010 datiem 4-5 gadīgo mašīnu grupā Mazda3 ir 4.vietā ar 4,1% atteikumiem uz 100 apskatītajām mašīnām, bet Honda Civic 41.vietā ar 8,2% atteikumu. Diemžēl arī 2-3 gadīgu auto grupā šī tendende saglabājas. Mazda3 2,6% pret Civic 4,6%.

Mana izvēle būtu

1. Škoda Yeti

2. Opel Meriva

3. KIA Sportage

4. Dacia Duster

5. Opel Astra

6. Nissan Juke

Te bus gabalins no kadreis AutoBilda publiceta

Lielākā daļa no Saab 9-5 kuri pie mums nonāk otrreizējā tirgū ir ražoti līdz 2001.gadam un ar nobraukumu tuvu 200000 km. Grūti ir atteikties no iespējas nopirkt tik labi aprīkotu, jaudīgu un izskatīgu auto par 6000 – 9000 EUR. Taču šeit slēpjas zemūdens akmeņi – tieši šī perioda mašīnām ir visvairāk bērnu slimību un dažāda veida nepilnību. Vispirms elektriskās ķibeles. Tāpat kā iepriekšējam 9000 arī 9-5 atsaka aizdedzes bloki-kasetes Direct Ignition kuros izvietotas individuālas aizdedzes spoles katram cilindram. Nomaiņa ~ 160 Ls. Pie vainas lielākoties ir nesavlaicīgi mainītas aizdedzes sveces vai mitruma piekļuve. Jāpārbauda automātiskā klimatkontrole un tās displejs, kurš tāpat kā datu displejs uz paneļa mēdz izdzist. Nereti atteikumi aizdedzes momenta devējam (~60 Ls) un lukturu slotiņu motoriņiem. Borta datora uzkāršanās gadījumā palīdzēt var tikai serviss. Mašīnām, kuras ražotas līdz 2000.gadam īpaši vērība jāvelta benzīna motoru testam. Konstruktīvu nepilnību dēļ bija problēmas ar eļļošanas sistēmu, kura ne visos režīmos nodrošināja optimālu darbību. Pie 200000 km izdevumus var sagādāt turbīnas un sadales piedziņas ķēdes nomaiņa. Punktuāliem vadītājiem laicīgi mainot eļļu (vislabāk ik pa 10000 km), uzsildot motoru pirms maksimālas slogošanas un atdzesējot turbīnu pēc braukšanas (~1 min) tā kalpos vismaz 300000 km. Reāli jābūt gataviem darbiem ātrāk, kas izmaksās ~ 600 - 700 Ls. Tikpat jāatdod sadales ķēdes, spriegotāju un maināmo detaļu maiņai. Motoriem var būt problēmas ar kartera ventilāciju par ko liecina eļļas spiešana gar bloka priekšējo vāku. Remonts atkal maksā labu naudu un daži „meistari” uz laiku izlīdzas ar neliela caurumiņa izurbšanu palīdzot elpošanai. Līdz pirmajai atjaunināšanai daudzos testos tika pelta piekare, kura netika galā ar lielākām bedrēm, virsbūves svārstībām un tāpat kā stūres iekārta nenodrošināja vadītājam pietiekamu informatīvo saikni. Balstiekārtas uzlabošanā Saab krietni piestrādāja 2005.gada atjaunināšanā, taču līdz „driver car” atkal pietrūkst. Sajūga mūžs ar mehānisko kārbu ~ 120 – 150000 km (pie saudzīgas apiešanās). Automātiskās kārbas izturīgas, taču sportistu rokās arī tās padodas un pārbaude visnotaļ ieteicama. Balstiekārtai (īpaši priekšējai) ņemot vērā motoru jaudu, priekšējo piedziņu un mašīnas svaru ir pamatīga slodze. Sailentbloki, stabilizatoru bukses, stūres stiepņu pirksti, lodbalsti un motora atbalstspilveni atgādinās laiku pa laikam, parasti ar 20 – 50000 km intervāliem. Bremžu diski kalpo ~ 70000 km. Modifikācijai Aero piekare ir sēdināta, pastiprināta, izteikti cietāka un mazu klīrensu – 120 mm. Vai tas būs pa prātam ikdienai, tāpat kā krietns benzīna patēriņš. Automātiskās kārbas selektoram nav precīzas fiksācijas un indikācija uz paneļa neizteiksmīga. Trūkst ērtu kabatiņu un lādīšu sīklietām viegli aizsniedzamā attālumā. Stūres regulēšana mazā amplitūdā. Logu atvēršanas pogas starp sēdekļiem nav parocīgākais risinājums. Galvas balsti augšējā stāvoklī braucējiem augumā virs 190 sniedzas tikai kakla līmenī. Saab tāpat kā BMW patīk profesionāla apkope un attieksme. Tikai tad mašīna sniegs baudu kādu spēj dot augstas klases tehnika. Iepriekšēja nevērība un ielaista auto uzturēšana nākamajam īpašniekam būs pārbaudījums, kas var mainīt domas par marku kopumā.

Ar to patēriņu tā ir kā ir. Nupat Gada auto pasākumā Liepājā nācās konstatēt, ka atbraucot līdz Rīgai jaunais Touareg ar V6 240 ZS dīzeli vidēji patērēja 8,5 l/100 km, bet it kā taupīgais pushibrīds Honda CR-Z ar 1,5 motorīti 7,6 l/100 benzīnu. Braukts tika dažādi - brīžiem arī krietni virs atļautā.

Octavia II balstiekārta ir tāda pat kā VW Golf V un tā ir pārbaudīta vērtība. Man zināmam cilvim Octavia 1,9TDI pēc 130000 km bija jāmaina viens pakaļējā riteņa gultnis. Pat ar 2006.g. VW jetta 1,9TDI esmu nobraucis 54000 km - viss OK. Krievu ZaRulem lasīju atsauksmes, kur Golf V pat pēc 200000 km pa "superīgajiem"Krievijas ceļiem nobraucis neko piekarē nemainot. Ja gribi patiešām taupīt degvielu izvēle viena - dīzelis. Man jauns ēda 5,6 l/100 km, bet pēc 5000 km vid. patēriņš nostabilizējās uz 5,2 l/100 km režīmā 70% pilsēta, 30%ārpilsēta. Braucot ~100 km/h piem. uz Daugavpili ir bijis arī 3,9 l/100.

Ņem droši. Yeti ir arī mans favorīts starp kompaktajiem SUV. Informāciju par testu rezultātiem pameklē autozeitung.de un autobild.de mājaslapās, tur Yetijs varonis.

Tagad ir jauns līdzeklis Nano Protech (paskaties infu netā). Izplata SIA "VA Motors", Bukultu iela 5c, Rīga. Maksā padaudz ~16 Ls par 450ml baloniņu, taču efektivitāte esot fantastiska.

Kapec nav komentaru? Vai jus piekriitat rezultatiem un ja ne tad kas butu pelnijusi kluut par gada auto.

Vērtējums šāds

1.VW Golf VI

2.Opel Insignia

3.VW Polo

4.Ford Fiesta

5.Subaru Legacy

6.KIA Sorento

...

Taupīgākais - Honda Insight

Skaistākais - Opel Insignia

Smilšu kalna princis - KIA Sorento

Komfortablākais - Mercedes E klase

Mašīnai nepietiekama skaņas un siltuma izolācija. Automātiskajai ātrumkārbai raksturīga nesteidzīga un pat neadekvāta pārnesumu maiņa ar ko jārēķinās izpildot apdzīšanu. Eļļas maiņa automātam ik pa 45000 km, bet braucot tikai piepilsētas režīmā vēlama biežāk. Pirmo izlaiduma gadu mašīnām gadās sajūga pedāļa iekrišana. Pie vainas ir konstruktīva īpatnība. Ražotājs sajūga dempfera atsperes izdomāja izvietot spararatā. Tādējādi pat saudzējošā režīmā sajūga diska mūžs bija īss. Vēlāk šo nepilnību novērsa un atkārtotu sūdzību nav. Klabošas skaņas no piekares visbiežāk rada amortizatori vai stabilizatoru atsaites. Pērkot uzmanību jāpievērš vieglmetāla disku stāvoklim, jo stipri bojāto vietā atrast analogus no citiem ražotājiem būs grūti. Rezerves ritenis izvietots zem bagāžnieka grīdas, kas vajadzības gadījumā nomaiņu padarīs par nepatīkamu un fiziski smagu nodarbi. Fiksēti gadījumi, kad ziemā iesalst un trūkst motora pārsega atvēršanas trosīte. Laika gaitā salonā sāk krakšķēt un grabēt dažādās vietās, ar ko būs jāsamierinās.

paskaties šeit www.channel4.com/...

Bija izdevība pabraukt. Bez kosmosa salonā divas lietas nepatika noteikti. Pirmais ir automāts precīzāk pusautomāts, kas slēdzas ar lielām pauzēm un apdzīšanā ir pat bīstams. Noteikti neņemt tādu. Otrs vadāmība. Gan vatainā stūre, gan ceļa turēšana (īpaši uz slikta ielāpaina asfalta vai zemes ceļa) raisa nedrošības sajūtu pat relatīvi mazos ātrumos. Pie pilnas noslodzes iet kā kuģis - šūpojas ka tik turies. Ford S-Max vai VW Touran ir nesalīdzināmi labāki šajā ziņā.

uzvelckreklu.lv

Bauskas kantrī festivālā izskatījās pārliecinoši

01/1999 Pirmais Opel minivens Zafira. Motori 1,6 16v (101 ZS) un 1,8 16v (125 ZS). 09/1999 Jauns 2,0 DI tiešās iešprices turbodīzelis (82 ZS). Dīzelim bāzes aprīkojumā ESP. Pēc pasūtījuma ar 4 pakāpju automātu aprīko modifikāciju ar R4 1,8 16v motoru.

02/2000 Speciāla sērija Edition 2000. Pēc pasūtījuma ar ESP aprīko arī modifikāciju ar 1,8 16v motoru.

03/2000 2,2 16v motors (147 ZS).

10/2001 Aprīkojuma līmeņi Comfort, Elegance, Selection, Executive un OPC.

Top modifikācija OPC ar 2,0 16v turbomotoru (192 ZS). Tiešās iešprices turbodīzelis 2,0 DTI (101 ZS).

01/2002 Tiešās iešprices turbodīzelis 2,2 DTI (125 ZS). Modifikācija Zafira CNG ar 1,6 16v (97 ZS) motoru, kurš pielāgots darbam ar dabasgāzi.

01/2003 Modeļa atjaunināšana. OPC 2,0 16v turbomotoram 200 ZS.

05/2005 Ženēvas autoizstādē prezentē nākamās paaudzes Zafira II.

Sekojot Renault Megane Scenic veiksmīgajai debijai arī Opel saskatīja lielu perspektīvu vienapjoma automašīnās, kuras būvētas uz kompaktklases platformas. Rezultāts sanāca negaidīti labs – 7 vietīgā Zafira kļuva par tirgus līderi. Vairāki populāri auto izdevumi modeli nominējuši kā „labākais kompaktvens”, „ātrākais kompaktvens” un „labākais lietotais kompaktvens”. Salīdzinoši ar Opel Astra Caravan, Zafira ir par 8 cm pagarināta riteņu bāze, kopējais garums lielāks par 3 cm, platums tikpat, bet augstums pieaudzis par 12 cm. Salona noformējumā nekļūdīgi var atpazīt Astra modeli, jo mērinstrumentu panelis, stūre, pārslēdzēji un pedāļu mezgls ir gandrīz identiski. Papildus ērtības nodrošina glāžu turētāji, lielas kabatas durvīs, 12V rozetes un gaisa pievadi aizmugurē sēdošajiem. Vidējās rindas krēsli bīdāmi pa sliedītēm un nolaižamām atzveltnēm iekāpšanai trešajā rindā. Aizmugurē ērtības nosacītas, taču gluži par bērnu vietām tās saukt nevar. Bagāžnieka tilpuma palielināšanai inženieri izdomāja sistēmu FLEX 7. Atlaižot fiksatorus minūtes laikā pēdējās rindas divi dalītie sēdekļi transformējami līdzenā grīdā. Atkrīt problēma ar to izcelšanu un uzglabāšanu. Salona grīdas tīrībai gan jāseko līdzi, jo sēdvirsmas atbalstās tieši uz tās. Šādi iegūstam 640 litrus, bet nolokot vidējo rindu jau 1700 litru tilpumu. Zafira pārsteidz ar labu piekares regulējumu par ko jāpateicas pieaicinātajiem speciālistiem no Porsche. Virāžās jūtama vāji izteikta nepietiekama pagriežamība, nav veniem raksturīgo virsbūves svārstību, laba ceļa informācija uz stūres un zemi aerodinamiskie trokšņi. Piekare vienlīdz labi slāpē sīkas bedrītes un lielākas braucot vienam vai pie pilnas noslodzes lielākos ātrumos. Zafira var lepoties ar versiju OPC, kuras 200 ZS turbomotors dod iespēju sasniegt 220 km/h. Citiem pretim ko likt nav. Atjauninātā mašīna 2003. gada sākumā ieguva citādu radiatora maskas un lukturu noformējumu un nelielas izmaiņas interjerā. Kā opciju var pasūtīt klimatkontroli. Vidējās rindas sēdekļi tagad dalās trijās daļās 40:20:40 un tos var tālāk pārbīdīt pa sliecēm kā iepriekš. Pēdējās rindas sēdekļiem ir 6 pozīcijās maināms atzveltnes atgāzums. Daudzo labo īpašību apvienojums ar praktiskumu un samērīgu cenu ir kā magnēts patērētājiem.

Biežākie atteikumi un trūkumi.

Kopš modeļa ražošanas TUV uzrāda pieticīgus rezultātus - 85. un 106. vieta (12,8 – 14,6% TA caurkritušo) apskatīto mašīnu tabulās. Rezultāts nav sliktākais, jo daudzi no lielajiem veniem – Alhambra, Sharan, Voyager un Galaxy atrodas vēl zemākās ailēs. Sāncensim Scenic klājas labāk – 58. un 63. vieta (6,4 – 12,2 % TA neizgājušu mašīnu). Zafira galvenos aizrādījumus saņem par priekšējo piekari, stūres mehānismu un apgaismes ierīcēm. Sastopami gadījumi, kad jau pēc 40000 km jāmaina kāds no priekšējo riteņu gultņiem (ar rumbu), kas kopā ar darbu pie dīlera izmaksās ~ Ls 250. Lodbalsti kalpo 80-120000 km. Tuvojoties 200000 km noskrējienam lielākā daļa motoru patērē ~1 litru eļļas uz 2000 km. Pie ierindas lietām pieder eļļu noplūdes caur blīvslēgiem. Regulāri izdegoša priekšējā kreisā luktura spuldze ir elektroinstalācijas konstruktīva nepilnība. Viegli traumējami miglas lukturu aizsargstikli. Biežāk lietotās durvis izsēžas eņģēs un pēc pieregulēšanas mainās spraugu izmēri pret pārējām virsbūves daļām. Paneļa grabēšana un dažādi blakus trokšņi salonā ir tikai laika un lietošanas intensitātes jautājums. Jāpierod pie sānskatu aizsedzošajām statnēm priekšējam logam un augstas sēdpozīcijas pie stūres. Vadītājus virs 185 cm neapmierinās sēdekļa atbīdīšanas iespējas. Akseleratora pedālis izvietots dziļi un par tuvu bremžu pedālim liekot to aizķert vai pie katras manipulācijas. Lietotāju atsauksmēs minēti automātiskās ātrumkārbas vadības bloka, paneļa indikatoru, apkures krāsniņu un kondicionieru defekti. Ir ziņojumi par krāsas atslāņošanos uz sliekšņiem, rūsu uz riteņu arkām un durvju kantīm sākuma gadu mašīnām. Masveidā modeli rūsa vairs neapgrūtina un tikai izpūtējs tai palicis uzticīgs. 1,6 litru motora jauda nav pietiekama regulāri izmantojot pilnu kravnesību. Kalnu ceļos arī 1,8 litru motors par vāju, īpaši komplektācijā ar automātisko ātrumkārbu. Jaunās paaudzes ECOTEC dīzeļi apgādāti ar Bosch elektroniski vadītiem augstspiediena sūkņiem, kuri ražotāja katalogā apzīmēti kā vienota detaļa neparedzot remonta iespējas. Firmas, kas specializējas dīzeļu remontos apstiprina pietiekami biežus atteikumus un tad jārēķinās ar summu Ls 1200 – 1500.

te no autobilda

Lielākais trūkums, ka trūkumu tikpat kā nav. Tas nebūt nav joks, tieši tā rakstīts TUV Report 2005 atskaitē, kur dažādu agregātu un mezglu atteikumu ailēs biežākais ieraksts ir 0,0 vai 0,1%. Pirmās paaudzes mašīnas uzrāda fantastisku izturību, kas darbojas kā labākā vizītkarte nākamā modeļa gribētājiem. Trīsdurvju modifikācijai trūkst braukšanas komforta. Mazs bagāžas nodalījums. Priekšējo krēslu atzveltnēm nepietiekama sānu fiksācija. Motoriem ķēdes pievads sadales vārpstai. Vārstu atstarpes regulējamas ar remontizmēra starplikām. Šis darbiņš patraucēs tikai pie 300000 km. Automātiskā ātrumkārba par daudz iepauzē pirms braukšanas uzsākšanas un dažādās situācijās kur vajadzīga ātra reakcija. Tā necieš biežu došanos bezceļos, tāpat kā sajūgs, kas normālos apstākļos vismaz 200000 km ies godam. Katrus 40000 km jāmaina eļļas ātrumkārbā, tiltos un sadales kārbā. Riteņu gultņi iztur vairāk kā 150000 km, ja netiek traumēti spēcīgā sitienā vai samocīti ar neatbilstoša izmēra diskiem. Visbiežāk, ik pēc ~ 80-100000 km sanāks mainīt priekšējās stabilizatora atsaites un pie ~120-150000 km aizmugures amortizatorus. Pusasu šarnīrpārvadi pie veseliem putekļu sargiem kalpo ļoti ilgi. Saliecot kardānpārvadu tas jāmaina komplektā – būs dārgi. Katrus 50000 km jāpārbauda pakaļējo riteņu ģeometrija un jāsasmērē regulēšanas ekscentri apakšējām svirām, lai vēlāk nenāktos mainīt visu detaļu. Pēc 150-200000 km stūres pievadam novērota neliela brīvgaita un iespējama mehānisma blīvslēgu sulošana. Vienkāršāk būs biežāk inspicēt pastiprinātāja eļļas līmeni, kā nomainīt dārgo mezglu. Priekšējie bremžu kluči iztur ~40000 km, bremžu diski ~4 kluču komplektus. Bremžu diskiem nav raksturīga pārkaršana un samešanās. Virsbūve ir labi apstrādāta un aizsegta ar plastmasas uzlikām, rūsēšana nav problēma. Bagāžas nodalījuma durvis atkal veras pret ietvi un tām būs jāstaigā apkārt.

Kāpēc pirkt šo auto?

Pirmkārt Toyota kvalitāte. Ja kas arī būs jāmaina nebūs lēti, toties uz ilgu laiku. RAV4 braukšanas spējās izcili apvieno vieglo auto ar SUV, kas daudziem ražotājiem nav sanācis. Ne pēdējo lomu izvēlē nosaka veiksmīgais eksterjera un interjera dizains. Mašīna ir labi aprīkota un pēc 2003.gada atbilst visām drošības prasībām. Euro NCAP triecientestos 4 zvaigznes.

Mans paziņa pēc VW Tiguan pamēģināšanas nožēloja savu neseno izvēli - RAV 4. Uz grantenes un trepes neturas, izteikti grib griezties ap savu asi, mazāks bagāžnieks, skaļāks, motors par kūtru, salona ergonomika un ātrumu slēgšanās neapmierina. Par tehnisko izturību gan nav aizrādījumu.

ja RU nav problēma, tad www.catalog.auto.ru/...

Trūkumi un biežākie atteikumi

Lietoto tirgū T4 ir viens no dārgākajiem neskatoties uz lielo piedāvājumu un zīmola tautiskumu. Izvēles iespējas plašas, tikai patiesi labu eksemplāru nāksies pameklēt. Vispirms par virsbūvi. Ražotājs līdz 1999.gadam deva 6 gadu, bet vēlāk 8 gadu garantiju pret caurrūsēšanu. Daudzi būs ievērojuši 90’gadu sākuma mašīnām aprūsējušas arkas, sliekšņus un durvju apakšmalas. Vēl rūsai patīk ieperināties virsbūves kreisā sāna salaiduma šuvē starp otro un trešo logu. Acīm redzami nesošo konstrukciju apstrādē (ir cinkotas) ir pieļautas tehnoloģiskas atkāpes, kuru rezultātā krāsa un aizsargkārtu slāņi nav pildījuši savu uzdevumu. Kopumā par rūsētāju T4 nekādi nevar dēvēt. Daudz lietotiem auto būs izdilis bīdāmo durvju mehānisms, iespējamas problēmas ar atslēgām. Mazo kubatūru motoriem līdz atjaunināšanai nebija stūres pastiprinātāja, kas būtiski apgrūtināja manevrēšanu uz vietas. Līdz pat 1995.gadam modelim ķibeles ar logu tīrītāja mehānismu un mehāniskās ātrumkārbas apgrūtinātu slēgšanos. Dīzeļiem pasmagi spiežams gāzes pedālis, nepatīkami rāvieni uzsākot kustību (izteiktāk 2,4D) un nehermētiski degvielas filtri. Abu degvielu motoriem jāuzmana dzesēšanas sistēmas šļūtenes un ūdenssūkņi. Tiem sākot sulot zūd dzesēšanas šķidrums un draud pārkarsēšana. Zobsiksnu (90 – 120000 km) un ķīļsiksnu savlaicīga maiņa nav mazāk svarīga. Benzīna motoriem atsaka dažādi devēji un termoslēdži. Līdz atjaunināšanai pie kaprīziem mezgliem pieskaitāms sajūgs, kas nereti bija jāmaina līdz 100000 km (bieži izmantojot pilnu kravnesību). Balstiekārta izturīga. Priekšējai piekarei ik pēc ~100000 km var būt jāmaina stūres stiepņu pirksti un apakšējie lodbalsti (augšējie kalpo ilgāk). Novērota stūres pastiprinātāja kaukšana (laika gaitā var mitēties pati no sevis), startera ievilcējmehānisma sprūšana, stāvbremžu nevienmērīga darbība (īpaši, ja aizmugurē disku bremzes) un eļļu sulošana agregātiem. Ar komforta ierīcēm aprīkotajiem busiem ātri izlādējas akumulators, ir atteikumi kondicioniera kompresoram un vadības elektroniskajiem mezgliem. T4 daudzās valstīs un dienestos sevi ir pierādījis kā izcili izturīgu. Piemēram, Maskavas kurjerdienestā DHL tas izkonkurējis Mercedes Sprinter, kuriem pēc 200 tūkstošu noskrējiena atteikumu biežums krietni lielāks. Jo vienkāršāks, jo mazāk problēmu – tas attiecināms uz jebkuru auto un T4 nav izņēmums.

Un te par MB-Vito

Mašīnu papētot tuvāk redzams, ka apdare, salaiduma vietas, paneļu stiprinājumi un izvēlēto materiālu kvalitāte nekādi neatbilst Mercedes statusam. Vienkāršākajiem Vito tas īpaši uzkrītoši. Virsbūves pretkorozijas aizsardzība nepietiekama, rūsa ieperinās dažādās vietās un ar to pastāvīgi jānoņemas. Pamatīgi rūsē virsbūves apakša. Salonā kaitina dažādu paneļu atdalīšanās, āķīšu, vāciņu, glāžu turētāju trauslums un neveiksmīgs stiprinājums. Vadītāja vietā labi jutīsies vidēja auguma braucēji, garkājainie optimālu regulējumu var neatrast. Līdz atjaunināšanai vadītājiem nepatika neinformatīvā stūre bez izteikta 0 punkta. Neskatoties uz vieglo vadāmību un mašīnas turēšanos uz ceļa lielākos ātrumos pazuda pārliecība reakciju adekvātumam. Uz stūri tiek nodots par daudz vibrāciju no ceļa klātnes, ko novērsa tikai nākamajā modelī ar pakaļējo riteņu piedziņu. Balstiekārta ir pietiekami komfortabla taču mūsu ceļus netur. Stabilizatora atsaites jāmaina vidēji ik pēc 30000 km, līdz 100000 km nereti izbeidzas priekšējās statnes, stūres stiepņu pirksti, lodbalsti un amortizatori. Pie 150000 km var pieteikties stūres mehānisms. Pneimatiskās piekares remonts maksā 1300 – 1600 Ls, bet kalpošanas laiks tāpat var nesasniegt 100000 km. Pagalam neveiksmīgs izvietojums pneimo piekares kompresoram un ģeneratoram. Abi bagātīgi saņem ceļa dubļus, sāli un mitrumu. Pērkot lietotu Vito jāveic pilnu diagnostiku. Regulāri nekopta mašīna var būt nepaceļama. CDI dīzeļiem nav pietiekama turbīnas dzesēšana, kas karstā laikā pie slodzēm izraisa termošoku 2 un 3 cilindra zonā ar sekojošu galvas blīves izdegšanu vai pat galvas deformāciju. Sastopama gaisa piesūkšana degvielas maģistrālēs, pie augstspiediena sūkņa un degvielas noslēgšanas vārsta atteikumi. Degvielas vārsts var izstrādāt nepatīkamu joku izslēdzot motoru visnepiemērotākajā brīdī. Vācu testos minētas problēmas ar sajūgu, CDI motoriem, ātrumkārbām, visa veida elektroierīcēm un elektroniku. VR6 2,8 motora degvielas patēriņš pilsētas režīmā var sasniegt 18 l/100 km. Britu žurnāls „Autocar”1999.gada oktobrī veica V klases testu, kura rezumējums skarbs – 2,5 balles no 5 iespējamām. Sadaļā tehniskā uzticamība un kvalitāte tikai 2 balles.

Manuprāt par A2 jautāja

No krājumiem

Kādas tad ir Audi A2 vājās vietas? Vienīgais rūsētājs ir izpūtējs. Sastopama arī tā aizsargekrāna atdalīšanās. Daudz sūdzību par stikla jumta Open Sky lūku darbību. Tās bieži iesprūst un nenodrošina pietiekamu hermētiskumu. Arī sānlogu elektropiedziņa mēdz niķoties. Sūdzības saņemtas par automatizētās 5 pakāpju ātrumkārbas darbību ar ko aprīkota 1,2 TDI-PD modifikācija. Nav retums rokas bremzes mehānisma ķīlēšana un aizrādījumi par plaisājušām bremžu šļūtenēm. Ir bijušas problēmas ar TDI motoru zobsiksnām, ģeneratoriem un starteriem. No ergonomikas aizrādījumus saņem pārāk satuvinātie gāzes un bremžu pedāļi. Aizmugurē pasažieriem virs 185 cm galva skars jumtu. Vadītājam krietni traucē platās priekšējā loga statnes, kas ir konstruktīvs elements virsbūves drošībai. Mašīna jūtīgi reaģē uz stipru sānvēju un garāmbraucošo izraisītajām gaisa svārstībām. Vienīgais logu tīrītājs atstāj par daudz lielu nenotīrītu joslu vadītāja pusē, kas vēl vairāk palielina nepārredzamo zonu.

Kāpēc pirkt šo auto?

Tā ir iespēja izcelties izvēloties auto B klasē. Zīmola prestižs, alumīnija virsbūve, salona ērtības, īpašs dizains un aprīkojuma līmenis lielākajai daļai sāncenšu nav sasniedzams. Faktiski jau konkurents ir tikai viens – Mercedes A - klase. Daudzi testi pierādījuši A2 pārākumu, taču tirgū laurus plūc Mercedes. Dzīvē tā mēdz notikt un kļūstot par A2 īpašnieku jārēķinās ar apgrūtinātu tālākpārdošanu. Citi nesaprot kādēļ šis auto maksā tik daudz. Mazais pagaidīs, jo rūsē tikai izpūtējs.

2Magistrs

Atļauj pasmaidīt (kā minimums).

2uusa

vēl sliktāk - nevis krievijā, bet ukrainā bijušajā ZAZ rūpnīcā un tas ir fakts www.globalautoindex.com/maker.plt?no=1490 - 39k

2Maizdainis

Tā arī ir - tie ir mani raksti, savulaik ir apskatīti ~ 200 dažādi modeļi. Sākot no žurnāla Auto, tad AutoMoto, Tehnika Mums un AB līdz šī gada janvāra numuram ieskaitot.

Yetti netrāpīji - tā ir AutoBild ekspertīze, turklāt pamatota uz daudzu lietotāju un Eiropā atzītu izdevumu ekspertu atsauksmēm.

Trūkumi un biežākie atteikumi

Focus diemžēl nav spēris būtisku soli kvalitātes uzlabošanā. Statistika rāda stabilu rādītāju krišanos no gada uz gadu. Ja TUV Report 2002 Focus slavēja, tad katru nākamo gadu tas zaudē 15 pozīcijas un patreiz atrodas 31 vietā no 113 apskatītajiem modeļiem. Tas vēl ir labs rādītājs, bet tendences satrauc. Modeļiem līdz 2001.gadam pastiprināti izgāja no ierindas riteņu gultņi, kuri kalpo 30-40000 km. Tikpat iztur priekšējā tilta stabilizatora atsaites. Pirmo izlaiduma gadu mašīnām ar noskrējieniem virs 150000 km nākas sastapties ar sinhronizatoru bojājumiem ātrumkārbās. Motortelpa nav aizsargāta no apakšas un ceļa dubļi bagātīgi noklāj visus agregātus. Pirmie atsaka indukcijas spole un ģenerators. Pēc vairāku sāļo ziemu baudīšanas nevienmērīgi ņemoša rokasbremze un ieēdušies sailentbloki ir daudzām mašīnām. TDDi dīzelis ar 90 Zs ir skaļš, ar palielinātu vibrāciju un viduvēju dinamiku. TDCi ar 115 ZS jau nesalīdzināmi labāks. Tam savukārt mēdz atteikt augstspiediena sūknis. Virsbūvei un īpaši bamperiem ir viegli ievainojams lakojums. Neskatoties uz 155 mm klīrensu sliekšņi pakļauti deformācijai un tos ieteicams aprīkot ar plastmasas uzlikām. Priekšējā bampera apakšējā uzlika izdzīvo tikai līdz pirmajai saskarei ar trotuāra apmali vai sniega kupenu. No pakaļējo riteņu arkām nākošā mitruma dēļ sarūsē atpakaļgaitas un miglas lukturi. ESP (elektroniskā stabilitātes kontrole) sērijveidā tikai ST 170. Mašīnām bez kondicioniera pastiprināti svīst logi. Pagriezienu un elektrisko logu pievada slēdži tāpat var paniķoties vairāk kā gribētos. Lai arī kā, bet Fords vienmēr būs pieprasīts, jo pircējs zina ko saņems un ar Focus tas būs vairāk kā jebkad iepriekš.