Maija_Eskuella rakstīja:
Kaksis rakstīja: nekad neesmu redzējis atklātu ūdens kalnu, pirmais un ūpis ir
nez no kurienes viņi ir nākuši
Un tagad visas pasaules kakši no brīnumiem apsēžas, jo top apskaidroti, ka Zemes gravitācijas lauka anomāliju photojournal.jpl.nasa.gov/... dēļ okeānā ir vairākas ieplakas un kalni... tiesa gan attiecībā uz šo objektu lielumu (plašumā) okeāna virsmas attālumu variācija līdz Zemes centram ir visai neliela, bet tomēr pārsimts metru sanāk.
vai tas ir tas, kas saistīts ar to, ka ne visa zemeslode ir vienmērīga blīvuma....
pārsimts metru gan tur nesanāca, cik atceros indijas okeānā bija nepilnus 100 metrus dziļa bedre
un ja pareizi atceros, tad panamas kanāla abi gali bija pardesmit centimetru augstuma starpībā, man tas savulaik, kas skolā mācīja par savienotajiem traukiem, likās dīvaini, tur attālums starp tiem okeāniem ir kādi 50km
tādus sīkumus mēs pagaidām neskatamies, jo pats zemes rādiuss mums šūpojas par KILOMETRIEM, atkarībā no platuma grādiem
Palaidniex rakstīja:
Kaksis rakstīja: Ierosinu vienu pavisam vienkāršu eksperimentu.
Visi ir lieli celtnieki un zin kas ir pašizlīdzinošā grīda. Kā zināms, tad ūdens šajā gadījumā ir izlīdzinošā komponente.
Nopērkam maisu pašizlīdzinošās grīdas maisījuma (pašu lētāko), sajaucam ar ūdeni noteiktajās proporcijās un ielejam kaut hermētiskā koka kastē (kastē var ieklāt plēvi) noteiktajā biezumā (piemēram, 3 cm). Atstājam līdz rītam lai nožūst. Nākošā dienā izkratam ārā un uz virsmas uzliekam līmeņrādi.
Ja spraugas nav, značit esam kakši, ja kādam ir izliekta virsma, tas lec uz vienas kājas un sauc sevi par gaili.
Izlejam pašu megasmalkāko pašizlīdzinošāko betonu 10 metrus garās vannās ar armējumu, kas pilnībā novērš formas maiņu un izliekšanos 2 betona plāksnes pusmetra platumā.
Kad izšūšt uzliekam vienu uz otras ar gludajām virsmām kopā un vienā sānā uzliekam atsvaru
tad ņēmam elektronu mikroskopu un salīdzinam - kāds ir attālums starp plāksnēm atsvarotajā un nesaspiestajā galā...
kādās 10 metru garās vannās??????
ko knapināties? ņemsim 10 kilometru vannas lai normāli varētu varētu pa pacanski visu pārbaudīt 
uupis rakstīja:
Pirmais rakstīja: gar malām būs šķirba....
viņa tur vienkārši būs....
+99
Sen nebiju šitā rēcis
tur bija pierakstīts, par deformāciju - ņekuj nepilnīgi citēt 
vispār mēs dzīvojam noslēgtas lodes iekšpusē
neviens nevar pie mums atlidot.... un tāpat mēs nekur nevaram aizlidot
Kaksis rakstīja: Ierosinu vienu pavisam vienkāršu eksperimentu.
Visi ir lieli celtnieki un zin kas ir pašizlīdzinošā grīda. Kā zināms, tad ūdens šajā gadījumā ir izlīdzinošā komponente.
Nopērkam maisu pašizlīdzinošās grīdas maisījuma (pašu lētāko), sajaucam ar ūdeni noteiktajās proporcijās un ielejam kaut hermētiskā koka kastē (kastē var ieklāt plēvi) noteiktajā biezumā (piemēram, 3 cm). Atstājam līdz rītam lai nožūst. Nākošā dienā izkratam ārā un uz virsmas uzliekam līmeņrādi.
Ja spraugas nav, značit esam kakši, ja kādam ir izliekta virsma, tas lec uz vienas kājas un sauc sevi par gaili.
kāpēc kastē???? kāpēc jāklāj plēve???? kāpēc līmeņrādi????
ja jau vēlies eksperimentu, tad šitādu -
pieņemsim, ka mēs ieliesim tavu pašīzlīdzinošo grīdu 2 spaiņos un tak kad sakaltīs izpurināsim vienu ārā un ar "kājām gaisā" noliksim uz otra tā lai centri saskarās....
gar malām būs šķirba....
viņa tur vienkārši būs.... protams, ja nebūs deformācijas tavai pašizlīdzinošai grīdai.... šķirbas izmērs gan ir atkarīgs no spaiņa diametra.....
ja spaiņa diametrs būs 10kilometri, tad izkratot un uzliekot vienu uz otra šķirba būs gandrīz 2 metri (1.96)
principā pietiks jau ar 1km lieliem spaiņiem, tad gan šķirba būs tikai nepilni 2 cm
vispār eksperimentu var izveikt daudz vienkāršāk - paņem vienkārši 100km garu līmeņrādi un pamēģini nolikt, piemēram, sarkanajā jūrā no viena krasta līdz otram.....
msh rakstīja: Šitas topiks rullz, sevišķi ūpja plakanie okeāni un apaļie monitori
nē, plakanie okeāni pieder kaksim
biju vērmaņdārzā..... redzēju deksteru rozā gumijniekos un melnā mētelītī skraidām starp dobēm..... pieskrēja pie kāda baloža un fiksi novirināja mēteli tā žvikt-vaļā...žvakt-ciet
balodis protams bezsamaņā gar zemi..... tad nu mūsu stāsta varonis pieskrēja klāt, pagrāba nabaga putnu un iebāza mēteļa apjomīgajā ārkabatā....
ko viņs dara ar tiem nabaga balodīšiem?????
eksperimenta tīrībai paņem vēl lielāku konusu
teiksim 10000km augstu un 100km resnu
smaidiigais rakstīja:
Pirmais rakstīja: vispār ace pateica interesantu lietu
iedomājies, ka mums ir stikla (lai varētu redzēt) cilindrs pa pusei pilns ar ūdeni
nu lai vieglāk būtu iedomāties un izdarīt novērojumus, tad cilindra augstumu paņemsim kādus 1000km (lai varētu labāk novērot parādību, ko aprakstīšu zemāk) diametru paņemsim kādus 10 km lai pētītu virsmas liekuma izmaiņas, cilindra vidū tur kur ūdens pieskaras cilindra sienām (kautkā jānodrošina lai visu laiku būtu tur, kur ūdens pieskaras cilindra sienām, jo ceļot augšā līmenis kāps - kautkur taču ūdenim no cilindra centra būs jāpaliek) nostiepsim diegu un centrā noliksim lineālu līdz ūdens virsmai (šajā gadījumā uz zemes tajā cilndrā esošā ūdens virsmas liekuma dēļ cemtra līneāls rādīs nepilnus divus metrus)
tagad ceļam to cilindru virs zemes.... sagadīšanās dēļ mēs to darām dienā un tāpēc sanāk celt pretī saulei
paceļam cilindru par 33 kilometriem un izdaram novērojumu uz centra lineāla - esam patīkami pārsteigti, mūsu 10 km diametra cilindram centra lineāls rāda, ka liekums ir par 1 centimetru samazinājies...
ceļam tālāk ģeostacionārajā orbītā mūsu centra lineāls
rādīs vairs tikai nepilnus 30 centimetrus
ceļam tālāk - kā jau teicu pret sauli..... un panākam situāciju, kurā zemes un saules pievilkšanas spēki ir vienādi....
vot tagad interesanti ko darīs ūdens????
ceļot vēl tuvāk saulei tas ūdens pārlīs cilindram otrā (saules) pusē , tas nu ir skaidrs....
tikai interesanti kā notiks pārlīšana
tur, kur mazāka berze - pa vidu cilindram, jo gar malām berze gar cilindra sieniņām. Izskatīsies kā smilšu pulksteņa konuss
vot manuprāt berze tur vispār neko nespēs padarīt....
manuprāt nebūs kā smilšu pulksteņa konuss.... pirmā pile ko saule pievilks spēcīgāk kā zeme kritīs 50kilometrus saules virzienā līdz konusa saules puses galam....
piekrītu, ka virsmas spraiguma un pašas tās ūdens masas gravitācijas rezultātā TĀS piles izmērs nebūs kā uz zemes, bet kāds tas būs?????
tas, ka viss ūdens pārmetīsies uz otru galu vienā brīdī arī man neliekas ticams.... kautkādām porcijām būtu jābūt.....
kad viss ūdens būs saules pusē, tad atkal varētu laist atpakaļ uz zemes to konusu un skatīties kā ūdens pārtek atpakaļ uz konusa zemes galu....
smaidiigais rakstīja: ......nav iespējams uzsvars uz vārdiem pietiekami lielu ja tekstā tādu vārdu naff.....
tu arī māki tikai rakstīt????? nemāki lasīt?????
vispār ace pateica interesantu lietu
iedomājies, ka mums ir stikla (lai varētu redzēt) cilindrs pa pusei pilns ar ūdeni
nu lai vieglāk būtu iedomāties un izdarīt novērojumus, tad cilindra augstumu paņemsim kādus 1000km (lai varētu labāk novērot parādību, ko aprakstīšu zemāk) diametru paņemsim kādus 10 km lai pētītu virsmas liekuma izmaiņas, cilindra vidū tur kur ūdens pieskaras cilindra sienām (kautkā jānodrošina lai visu laiku būtu tur, kur ūdens pieskaras cilindra sienām, jo ceļot augšā līmenis kāps - kautkur taču ūdenim no cilindra centra būs jāpaliek) nostiepsim diegu un centrā noliksim lineālu līdz ūdens virsmai (šajā gadījumā uz zemes tajā cilndrā esošā ūdens virsmas liekuma dēļ cemtra līneāls rādīs nepilnus divus metrus)
tagad ceļam to cilindru virs zemes.... sagadīšanās dēļ mēs to darām dienā un tāpēc sanāk celt pretī saulei
paceļam cilindru par 33 kilometriem un izdaram novērojumu uz centra lineāla - esam patīkami pārsteigti, mūsu 10 km diametra cilindram centra lineāls rāda, ka liekums ir par 1 centimetru samazinājies...
ceļam tālāk ģeostacionārajā orbītā mūsu centra lineāls
rādīs vairs tikai nepilnus 30 centimetrus
ceļam tālāk - kā jau teicu pret sauli..... un panākam situāciju, kurā zemes un saules pievilkšanas spēki ir vienādi....
vot tagad interesanti ko darīs ūdens????
ceļot vēl tuvāk saulei tas ūdens pārlīs cilindram otrā (saules) pusē , tas nu ir skaidrs....
tikai interesanti kā notiks pārlīšana
uzsvars uz vārdiem "pietiekami lielu"
un tagad drīksti rakstīt savu "nu nu"
smaidiigais rakstīja:
Pirmais rakstīja: paceļot virs zemes pietiekami lielu glāzi (okeānu) var sanākt tā, ka projām aizlido zeme bet mēness turpina riņķot ap okeānu
nu nu
ciktad ir tā okeāna masa salīdzinot ar zemes masu?
pļā, tu vispirms glāzi pacel.... ja TAS tev sanāks, tad pietiekaimi lielu okeānu spēsi pacelt bez īpaša iespringuma
pareizā cena viņai ir apmēram 9000eiriku
pērc nost
msh rakstīja:
Pirmais rakstīja: a to sābu vēl var nopirkt????
man kakraz vaig vienu sābu
Lai mazdai nav skumji?
mazdas vērtība pa šo laiku ir palielinājusies par kādiem 300 latiem uz ielietās gāzes rēķina
Bucefals rakstīja:
Pirmais rakstīja:
smaidiigais rakstīja: tad zeme ir plakana, vai okeāns?
Un kas ir plakanāks, un pa cik %%?
labs jautājums.....
nebiju iedomājies....
jo augstāk paceļ vannu (glāzi vai okeānu) ar ūdeni, jo plakanāks tas paliek
zeme ir augstāk par okeānu - tātad sanāk, ka zeme ir plakanāka
Вļin, vot lasu šitos Kaksismus ar lielu interesi, bet līdz šitam es vēl nekad nebiju aizdomajies...
P.S. Interesanti kā ūdens ļoti augstu paceltā glazē (vai paceltā okeānā) uzvedas uz tās robežas, kur pamazām beidzas Zemes pievilkšanas spēka iedarbība uz to, un ūdens atkal tiecas palikt apaļš? Kurš ir tas moments, kad no "gandrīz plakana stāvokļa" glāzē tas virsmas spraigums viņu savelk bumbā...
ja masa ir pietiekami liela, tad virsmas spraiguma spēks jau nu nebūs tas, kas noturēs okeānu bumbā..... tad jau tur tas pasākums turēsies kopā tāpat kā zemeslode
bet atbildei uz tavu jautājumu ir tak precedents - visi sakaru satelīti karājās virs ekvatora gaisā nekustīgi attiecībā pret zemi - tas arī ir tas augstums, virs kurā paceļot to okeānu (tā lai jamais stāv uz vietas attiecībā pret zemi) jamais izrādīs tieksmi lidot no zemes projām
vispārīgā gadījumā ir jāpanāk ātrums, ko sauc par 1 kosmisko ātrumu tad okeāns karāsies gaisā un nekritīs atpakaļ uz zemes
tās satelītu orbītas rādiuss bija kautkur pie 42000 km, precīzi vari izrēķināt pats.... pieņemot, ka pirmais kosmiskais ātrums ir apmēram 8km sekundē
a to sābu vēl var nopirkt????
man kakraz vaig vienu sābu
nē nē....
ja ķim ir virsū maģiskā uzlīme "medy by german" tad vot tas tik ir īsts aķis
Ideots rakstīja: neizjāju, tur jau tā skāde Deksis tikai iedeva paskatīties no attāluma
viņš jau savam aparātam nevienam pat pieskarties neļauj
Kaksis rakstīja:
Pirmais rakstīja:
Kaksis rakstīja: Tajā pašā tramvajā izmanto optisko kabeli par 80 Ls/metrā.
šitā izzagšanas epopeja ir cits stāsts
Izzagšana ir tad, kad čakls RS darbonis vakarā pieripina katušku ar vara kabeli pie sētas, pārmet pāri galu un pa nakti nāk notīt.
jā, un otrā dienā atnāk uz darbu visādi kakši un sāk likt tramvajā optiskos kabeļus pa 80 lati metrā
un rēķina vienkārši - izmēra tramvaja sastāva garumu metros, pareizina ar 80 un noskaita kāpostu 
smaidiigais rakstīja: tad zeme ir plakana, vai okeāns?
Un kas ir plakanāks, un pa cik %%?
labs jautājums.....
nebiju iedomājies....
jo augstāk paceļ vannu (glāzi vai okeānu) ar ūdeni, jo plakanāks tas paliek
zeme ir augstāk par okeānu - tātad sanāk, ka zeme ir plakanāka
Ozz rakstīja:
Pirmais rakstīja:
Ozz rakstīja:
Ideots rakstīja:
Ozz rakstīja: fuuu.....kas tad tie taadi
alus no ārzemēm, iekš Sky dabonams īstais, vācu Warsteineris.
vai ta iekš Sky nav dabonams iistais Latviešu Alus
man te viens čoms uz carlsberg bija pavilcies, citus neatziistot...
tad nu pie bārbekjū jamais dabuuja Piebaldznieku noderties dažādas zortes....esot bijis oK...
nu piebaldznieks ir tikai viens tā īsti dzerams - tas ar ķenci
wrong
Lux un Jubilejas arii...
senciits un mednieku gan vairaak peec carlsberga vai warsteinera garšo
vispārīgā gadījumā dzerams ir tas piebaldznieks, kuru recepti ir izstrādājis Barviķis....
a tas piebaldzbieks, kurš ir iso sertificēts un viss ir tikai izčurājams
uupis rakstīja:
Pirmais rakstīja: tobiš, ja tev ir metru garš līneāls, kur iedaļas ir ik pa 5cm, tad par 3 precīzāks pī ir nevietā....
Nu lai nu tā būtu. Tikai tie tavi 5 % reālajā dabā ir uhh kāds attālums...
С каждого зрителя по рублю… по рублю…
Это же сумасшедшие деньги…
Raikins
ja rēķina absolūtos lielumos tad 3 mati uz galvas nav visai daudz, bet tie paši 3 mati zupā nemaz nav tik maz
Kaksis rakstīja:
Pirmais rakstīja:
Kaksis rakstīja: Cik precīzi ir tavi izejas dati un kā tie iegūti, ar cik precīzu metodi?
aprēķini ir lineāri, līdz ar to relatīvā kļūda paliek nemainīga
bet tev jau to nesaprast
Nejauc aprēķinus un mērījumus, ta nav informātikas stunda. Aprēķina rezultāts ir tieši tik pat precīzs (šajā gadījumā neprecīzāks, dēļ bezgalīgā pī), cik precīzi ir izmērīti izejas lielumi aprēķinam.
tu aprēķinu rezultātas vispārīgā gadījumā var būt precīzāks par izmērītajiem lielumiem..... atkarīgs no tā, ko tu gribi rēķināt
piemēram - vai tu spēj novērtēt cik precīzs būs X šajās izteiksmēs, ja Y ir +-5%
Y = ln(X)
Y = X!
