ui! izlasīju - kļūda, IK un tamlīdzīgos komerclikums neregulē, tas attiecas tikai uz SIA..
Bet nu būtību tas nemaina
Vispār jau arī TUR EIROPĀ nav viss tik rožaini.. tā pasakas vīzija baigi kaitina.. ari viņiem ir budžeta samazinājumi, korumpēti politiķi ("atkata" procents gan vidēji mazāks kā pie mums postpadomujā) nodokļu paaugstināšanas, bezdarbs, imigranti (kas mums vel tikai priekšā)... nozaru streiki utt..
piemēram, haļavno dienvidnieku - "PIGS" grupas valstis defaltam ir tuvāk kā mes jebkad bijuši..
farruhs rakstīja:
Dark_Side rakstīja:
Gauss rakstīja: Autor, dari tā kā dara visi. Dibini vienalga ko, tikai pa minimumu un ar tīriem papīriem. Un tad šā dibinājuma aizsegā cel ēnu ekonomikas ietekmi.
p.s. arī deksters tā dara, pardon, viņa šefs tā dara, deksters tikai izpilda pavēles...
3-4 komentāri par tēmu - pārējais tīrs viena vai 2 idiņu pļūtījiens,,,
Mikro uzņēmuma gadījumā tu atbildi ar visu mantu (tāpat kā IK).
nemaz nē..
mikrouzņēmuma statuss piešķirams fiz. pers. saimn. darb. veicējam; IU; IK; Z/s vai Zv/S (kas gan drīz vairs nebūs) - visi iepriekšminētie atbild ar savu mantu saskaņā ar komerclikumu
Tai pat laikā mikrokomersanta statuss var būt arī SIA - šinī gadījumā komerclikuma regulējums (arī atbildība) nemainās!!!
taisnība.. bet tieši pēdējā laikā vismaz diskusijās parādījās, ka sīkais komersants ir nevis kaut kāds zemnieks vai zemnieks, bet normāls uzņēmējs kādu ir vairums..
tai pat laikā IKP īpatsvaru rada lielie uzņēmumi, to nevar noliegt.. "ekonomikas pamats" tāds nosacīts jēdziens, jo mazajiem uzņēmumiem raksturīgs neliels darbiniekus skaits (iedzīvotaju ienākuma nodoklis, kas aiziet pašvaldībai minimāls).. peļņa nekāda, PVN minimāls.. "ekonomikas pamata" jēdziena vērtība slēpjas tikai apstaklī, ka ceram, ka mazie kādreiz bus lieli un spēcīgi, kā arī forsi, ka tiem uzņēmējiem un viņu ģimenēm ir ko ēst.. viņi pērk citus pakalpojumus un preces
vecās Eiropas uzņēmējdarbības vidi raksturo tradīcijas, ka neviens uzņemējs neko "neeksperimntē" vai "neoptimizē", ja neskaita turkus un padmju cilvēkus, kas tur darbojas.. līdz ar to sistema var būt efektīva, jo visi maksā nodokļus.. pie mums sīko komersantu segmenta lielu daļu sastāda visādi nodokļu nemaksātāji, shēmotāji un komersanti, kas gandrīz nekādu pievienoto vērtību nerada.. līdz ar to jācieš normālam biznesam..
nevar tacu visus komersantus sadalīt labajos un sliktajos un attiecīgi administrēt nodokļus 
Vācijā atšķiras administratīvie risinājumi, nodokļi nemaz tik ļoti
Uzņēmuma ienākumu nodoklis (Körperschaftssteuer) – šis nodoklis ir attiecināms uz sabiedrību ar ierobežotu atbildību (GmbH) vai akciju sabiedrību (AG). Sākot ar 2008.gada 1.janvāri šis nodoklis ir samazināts. Standarta uzņēmuma ienākuma nodoklis ir samazināts par 10 % ( no 25% līdz 15% no visiem korporācijas ar nodokli apliekamajiem ieņēmumiem), kā rezultātā kopējā nodokļa likme ir 29,83%.
Ienākumu nodoklis no peļņas (Abgeltungssteuer) – uzņēmuma ienākuma nodoklis attiecas gan uz paturēto, gan uz sadalīto peļņu. Gadījumā, ja peļņa ir sadalīta akcionāriem, tad akcionāriem ir jānomaksā kapitāla ienākumu nodoklis, kas, sākot ar 2009.gadu ir 25% apmērā no šīs peļņas (dividendēm).
Ienākumu nodoklis no dividendēm (Kapitalertragsteuer) – ja Vācijas filiāle izmaksā dividendes ārvalstu mātes korporācijai, tad tā tiek aplikta ar šo nodoklis 25% apjomā. Gadījumā, ja starp Vāciju un kādu konkrētu ārvalsti ir spēkā līgums par ienākumu neaplikšanu ar dubultu ienākumu nodokli, tad šo nodokli noteiktā apjomā var kompensēt atkarībā no nosacījumiem, kas ir atrunāti konkrētajā līgumā par ienākumu neaplikšanu ar dubultu ienākuma nodokli. Parasti nodokļa likme var tikt samazināta līdz 5%, 10% vai 15%. Sākot ar 2009.gadu, ir iespējams atgūt 2/5 no nomaksātā nodokļa tajā gadījumā, ja ar konkrēto valsti eksistē līgums par ienākumu neaplikšanu ar dubultu ienākumu nodokli.
P.S. statistika liecina par lielāko komersantu rašanās dinamiku kāda jebkad ir bijusi.. daļa aplauzīsies (ne obligāti dēļ nodokļu sistēmas, bet deļ pašu neizdarības).. otra daļa būs ieguvusi pieredzi un radīs informāciju pareiza risinājuma izstrādei.. makroekonomikā nav iespejams izstrādāt tik ticamus un pareizus scenāriju modeļus, lai tie uzreiz 100%īgi darbotos, nepieciešama testēšana.. kā redzams, testējamo netrūkst
piekrītu, bet tomēr vērtēju kā vismaz nelielu solīti pretī optimālajam risinājumam.. arī Vācijā viss neradās 2 dienās.. domāju, ka paies gadi un secinās, ka esošā uzņēmējdarbības sistēma - biznesa uzsākšanai ražošanas nozarēs varētu būt efektīvāka..