IŽam nomontēt riepu, izvilkt kameru, salīmēt un montējot virsū to atkal ar montējamo atslēgu pārspiest ....un to ventīli dabūt vietā un taisni......un ja vēl iepačkā kameru ar krunkām un tad tā ar laiku pārrīvējas ....bet toreiz to visu izdarīt 3 reizes pēc kārtas vienā dienā bija tīrais nieks.
Kādreiz stilīgi bija Deltai uzlocīt asti uz augšu bez maz vai vertikāli Darījās sekojoši - noņem bagažnieku ar lukturi un plastmasas brizgaviku , astes trubā iebāž lomiku uzceļ lomika galu uz skrūvspīlēm un tad divatā uzsēžās uz Deltas i truba uzlokās .....bet sēžoties mēdza nošūpot un aste uzlocījās šķībi ...tas nekas brauca ar tādu pašu
Mopēdu laikos katram kārtīgam braucējam bija priekšējā dakšā iesprausts skrūvgriezis, ar ko varēja pieregulēt visu ko vajag un ko nevajag. Rīgai 13 parasti jau tika regulēta tā gaisa padeves skrūve karbiķī - tipa treknāks liesāks pēc vajadzības. Tā reiz ar čomu braucam un šim sāk likties ka vajag pieregulēt ....tā teikt ko tur stāsies na hodu pieregulēs .....ar skrūvgriezi nevar trāpīt šlicē un domā pieregulēs ar pirkstiem...(protams sajūga vāciņš bija noņemts lai redz kā zobrati griežas) ...un tad tur taustot to skrūvīti mazais pirksts izgāja starp kloķenes un sajūga zobratiem kā caur gaļas mašīnu...čoms no šoka paģība uz vietas...es no tā skata arī gandrīz. Vēl tagad šim tas pirksts tāds plakans un šķībs....ir ko atcerēties
Tai pašai R13 tika taisītas extra lielas aizmugurējās zvaigznītes....no vecfāčuka Erenpreisa priekšējā zvaigznīte tika piemetināta pie R13 oriģinālās, pagarināta ķēde .....un tad gāja tik ātri ka ar kājām varēja apdzīt, bet toties varēja visos kalnos uzbraukt. Zavaigznīte parasti tika piemetināta uz aci un ne pa centru un bišķi meta, bet tas jau sīkums